Pārbauda savu piemērotību konkrētam darbam.
Pārbauda savu piemērotību konkrētam darbam
Kopš maija sākuma Mārkalnes pagasta iedzīvotājas Skaidrīte Voiciša un Elga Kļava izmēģina spēkus pavāra palīga un bibliotekāra darbā, kuros viņas varēs strādāt līdz pat jūlija beigām.
Šo iespēju abas sievietes ieguvušas, iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajā pasākumā “Darba izmēģinājumi”. Tā mērķis ir piedāvāt bezdarbniekiem noteikt savu profesionālo piemērotību konkrētam darbam praktiskā veidā.
Liekas darba rokas noder
Mārkalnes pamatskolā par pavāra palīdzi strādājošā S.Voiciša atzīst, ka viss, kas saistīts ar kulināriju, viņu allaž ir interesējis. Līdz šim strādāti dažādi gadījumu darbi, par kuriem saņemts minimāls atalgojums, tāpēc viņa labprāt pieņēmusi pagasta padomes priekšsēdētājas Zinaidas Siliravas piedāvājumu iesaistīties šajā pasākumā. “Daru visu, kas vajadzīgs,” teic S.Voiciša. Pavāra palīdze Lolita Bumbure atzīst, ka šobrīd papildu strādnieks virtuves darbā viņiem lieti noderot. “Mums tagad ir arī internāts, tā ka darbiņa ir daudz – krāsns jākurina, malciņa jānes, kartupeļi jāmizo. Arī telpu mums ir ne mazums, ko kopt,” viņa iepazīstina ar daļu virtuves darbu.
Par neaizvietojamu palīdzi Mārkalnes pagasta bibliotēkas vadītājai Sandrai Aplokai kļuvusi E.Kļava. Kādreiz viņa strādājusi smagu darbu, darbojoties elektriķa specialitātē. Tagad, kad tuvojas pensijas vecums, radušās problēmas ar veselību. “Darbiņu iemācīties nekad nav par vēlu,” apgalvo E.Kļava. Pāris nedēļu laikā viņa iemācījusies piereģistrēt laikrakstus, tāpat izmēģinājusi spēkus rakstīt datorā. Grūtāk ejot ar interneta apguvi, kas nepieciešams bibliotekāra darbā. To apgūt vairāk palīdzot jaunieši, kas šeit iegriežas.
Izmanto doto laiku
Gandarījumu par iespēju palīdzēt sava pagasta iedzīvotājiem pauž Z.Silirava. “Arī tas ir atbalsts – ļaut iesaistīties šādos pasākumos,” saka viņa. Vai pastāvīgs darbs abām sievietēm atradīsies arī pēc pasākuma noslēguma jūlija beigās, pašvaldības vadītāja šobrīd nevar pateikt. “Zinu, ka meitenes ir apmierinātas, taču mūsu pagasts ir ļoti mazs, lai atrastu šādās specialitātēs papildu vietas. Tas gan neizslēdz iespēju, ka viņas nevarētu mēģināt atrast darbu kaut kur citur – trīs mēneši ir gana ilgs laiks, lai saprastu, vai esi tam piemērots vai ne,” saka Z.Silirava. Tikmēr S.Aploka priecājas par savu jauno palīdzi, ar kuru izveidojusies veiksmīga sadarbība. “Ja iepriekš, man dodoties uz kursiem, bibliotēka tika slēgta, tad tagad savā vietā atstāju Elgu un tā ir pieejama apmeklētājiem,” viņa norāda. Savukārt S.Voiciša izmanto laiku, lai praktiskā veidā izmēģinātu sev tīkamo profesiju, jo, lai gan Mārkalnes pagasts no Alūksnes neatrodas tālu, darbs pilsētā, dodoties turp no rīta un vakarā atpakaļ, viņas vecumā un ar viņas iespējām esot maz ticams variants.
