Esmu sākusi iet uz trenažieru zāli un jau dzirdējusi dažādus viedokļus, piemēram, tev taču nav liekā svara, tas taču vīriešiem, dzelži un tā, kam tas viss? Tāds nu ir tas stereotips, ka uz trenažieru zāli iet, lai iegūtu lielus muskuļus un piedalītos sacensībās, kur uz skatuves skraida pusplikas sievietes un vīrieši, kurus nu nekādi citādi nevar nosaukt kā par muskuļu kalniem. Bet man trenažieru zāle ir gluži vai otra baznīca, jo tajā es varu atgūt mieru. Tu uzkāp uz skrejceliņa vai piesēdies pavingrināt roku un kāju muskuļus un tas, kas tajā brīdī notiek, ir domu attīrīšanās. Es biju dzirdējusi no dažiem cilvēkiem, ka sports palīdz sakārtot emocijas. Man, protams, kā mājās sēdētājai tās šķita muļķības, jo kas gan var labāk novirzīt domas par garšīgiem cepumiem un kakao? Izrādās, ka tas gan domas tikai uzdzen, un šajos tumšajos un drēgnajos vakaros domu ir bezgala daudz. Visgrūtākā ir apņemšanās darīt, bet, līdzko sāc, kļūst gluži viegli. Cik daudz mums nav plānu, sēžot uz dīvāna – sākt skriet, sākt kaut vai pastaigāties, no rītiem vingrot. Bet nesanāk. Tad nu trenažieru zāle ir patīkams variants, jo nopirktais abonements neļauj neiet un ir jādara.
Pirmajā nodarbībā pusotra stunda paskrēja vēja spārniem, un šo fenomenu es tā arī neesmu sapratusi. Kāpēc, darot citas lietas, laiks tā velkas, bet darot patīkamo – aizskrien tik ātri! Vai dzīvei žēl mums iedot šos mirkļus garākus? Lai nu kā tur būtu ar to dzīvi, es ikvienam iesaku izvēlēties kādas nodarbības sev un izjust, cik ļoti fiziska izlādēšanās palīdz sakārtot domas, atbrīvot prātu. Izejot no zāles, es parasti attopos atkal pie gūzmas domu un nevaru sagaidīt jau nākamo trenēšanās reizi, lai atkal spētu sakārtot, tā teikt, savu iekšpasauli. Mums nereti šķiet, ka tas, kas mums kremt, ir kas ļoti milzīgs. To nevar izskriet uz skrejceliņa vai izmīt uz pie grīdas pieskrūvēta velosipēda. Man bija liels pārsteigums atskārst, ka – var! Un tieši tāpēc es esmu priecīga par uzsāktajiem treniņiem, jo tie māca ne tikai apņemšanos un lietu izdarīšanu, bet arī māca sakārtot savas emocijas. Tie pat nemāca, tas vienkārši notiek. Un tas ir pats labākais! Gluži kā meditācija, tikai meditējot jāpiepūlas atbrīvot prātu no domām, bet te tas vienkārši notiek.
Tā nu es, mājās sēdēt mīlošā, beidzot esmu izkustējusies savai veselībai un savai iekšpasaulei par labu. Iesaku to arī jums! ◆
