Ja cilvēks ir redzīgs un dzirdīgs, tad bieži vien ir iespēja uzzināt visdažādākās nejēdzības. Ne jau vienmēr ir jābūt šo neierasto notikumu aculieciniekam, lai varētu šausmināties un izstāstīt tos apkārtējiem kaimiņiem.
Ja cilvēks ir redzīgs un dzirdīgs, tad bieži vien ir iespēja uzzināt visdažādākās nejēdzības. Ne jau vienmēr ir jābūt šo neierasto notikumu aculieciniekam, lai varētu šausmināties un izstāstīt tos apkārtējiem kaimiņiem. Pietiek, ja esi kaut ko savdabīgu izlasījis laikrakstos, internetā, lai būtu notikumu stāstīšanas centrā un būtu tas, kas ar savu dīvaino informāciju biedē pārējos. Tā pavisam nejauši arī es kļuvu par neiedomājamo stāstu stāstītāja upuri.
Viņš man stāstīja gadījumu, kad kāds gados pajauns cilvēks, lai nokļūtu mājās, izsaucis ātro palīdzību, nevis taksometru, kas būtu šādam pasākumam daudz piemērotāks. Vīrieša nepareizais nodoms gan atmaskots, un par to viņam uzlikts pavisam neliels naudas sods – nieka 25 lati. Jā, sods nav liels, tomēr, godīgi dodoties ar taksometru mājās, maksa nebūt nebūtu tik liela. Var jau smīkņāt par šo gadījumu, tomēr varbūt tieši tajā brīdī ātrā palīdzība bija nepieciešama, lai kādam izglābtu dzīvību. Tomēr tā netiktu glābta, jo kādam vienkārši gribējās paākstīties.
Šī jau nav vienīgā joma, kur nenovērtējam darbinieku atbildības nopietnību. Tāpat tiek jokots ar policistiem, ugunsdzēsējiem, skolotājiem un vēl citu profesiju pārstāvjiem. Ļoti negribētos šādas rīcības saukt par visatļautību, jo tad šo ļaužu uzskatus mainīt ir gandrīz neiespējami. Varbūt pārprasta demokrātija? Varbūt man nesaprotams humors?
