Šībrīža
situācijā ģimenes
locekļi
lielu daļu
laika pavada viens otra kompānijā,
taču ilgtermiņā šāda kopābūšana
no vecākiem
var prasīt daudz lielāku
emocionālo
stabilitāti,
spēju
pielāgoties un ievērojamu
dienas ritma pārplānošanu.
Kā neapjukt daudzo pienākumu gūzmā
un saglabāt
vēsu prātu, iesaka Samsung Skola nākotnei sadarbības
partnere, ģimenes
psihoterapeite Mārīte
Bite.
“Vecākiem
ir visas tiesības justies satrauktiem esošajā situācijā, jo
piespiedu kārtā ir pilnībā jāpārkārto sava ikdiena tā, lai
tajā atrastos vieta vēl pāris pienākumiem. Vecāki ir atbildīgi
ne tikai par sava darba pienākumu izpildi attālināti, bet apgūst
arī skolotāja prasmes, asistējot bērniem mācību procesā, pilda
bērnudārza audzinātājas funkcijas, apmierinot mazāko bērnu
nepieciešamību pēc uzmanības un aktivitātēm, un galu galā veic
mājas soli, gatavojot maltītes un uzkopjot,” uzskaita
M. Bite.
Jaunu
risinājumu meklēšana
Krīzes
brīžos
atbildību
pret jauno
pienākumu
izpildi parasti spilgtāk izjūt viens ģimenes loceklis, visbiežāk
mamma.
Tipiska ir mammas reakcija stingri apņemties tikt ar visu galā,
tomēr
nevajadzētu nodarboties ar sevis sodīšanu, ja kaut kas no iecerētā
neizdodas. Šāda
situācija
ir unikāla, tāpēc
pašsaprotami,
ka viena pareizā rīcības
plāna
nav. Svarīgi nenolaist rokas un turpināt meklēt jaunus
risinājumus.
Atbildības
nodošana
citiem ģimenes
locekļiem
Iesākumā
varēja rasties maldinoša sajūta,
ka, esot mājās,
vienlaicīgi var paveikt vairākus darbus un veiksmīgi ar visu tikt
galā. Laikam
ejot, ir skaidrs, ka viens cilvēks visu izdarīt nevar.
Ja ir grūtības
tikt galā
ar
pienākumiem,
nevajadzētu kautrēties lūgt palīdzību
citiem ģimenes
locekļiem.
Šis ir labs brīdis, lai apdomātu,
vai lielāku
atbildību
nevarētu uzticēt arī pašiem bērniem, neuzņemoties
viņu
mājasdarbu pildīšanu un nemitīgu uzraudzību.
Ārējo
resursu piesaiste
Ja
ir iespēja, ārējo resursu piesaiste var būt noderīga dažu
pienākumu novirzīšanā.
Par iespējamo palīdzību jādomā radoši,
jo auklītes noalgošana vai apkopējas izsaukšana šoreiz nederēs
– varbūt ģimenē
ir vecmāmiņa,
kas katru dienu var pagatavot maltīti, kurai aizbraukt pakaļ.
Varbūt
vecmāmiņa
caur tiešsaistes saziņas platformām
var palīdzēt
skolēniem mācībās
vai aprunāties ar
ģimenes
mazākajiem
bērniem, kamēr vecāki strādā.
Ideju
smelšanās no draugu un paziņu piemēriem
It
kā jau saprotam, ka sevis salīdzināšanā
ar citiem ir bezjēdzīga,
jo katram ir individuāli apstākļi.
Tomēr
emocionāli
ir grūti izvairīties
no vērtēšanas,
kā un vai citi veiksmīgāk
tiek galā
ar daudzajiem pienākumiem. Nav iespējams izvairīties no draugu un
paziņu
ierakstiem sociālajos
tīklos,
bet var iemācīties
saskatīt
idejas un iedvesmu citu
piemēros, paņemot tikai jūsu ģimenei derīgo.
Pastāvīgas
rūpes par emocionālo higiēnu
Ilgstoša
pārslodze un stress ir bīstams komplekts, kas var novest pie
izdegšanas sindroma. Kad
tas noticis, klasiskās stresa novadīšanas metodes nelīdzēs. Ik
dienu jārūpējas par savu fizisko labsajūtu – regulāras
ēdienreizes,
pilnvērtīgs
miegs un aktivitātes
svaigā gaisā. Ja ir pozitīvs skatījums uz dzīvi
un ticība,
ka katras pārmaiņas,
arī
negatīvās, sniedz vērtīgu pieredzi, turklāt laba fiziskā
pašsajūta, akūta stresa novadīšana, kas šībrīža apstākļos
var
notikt
biežāk, ir efektīva
un neatstāj
paliekošas sekas uz psihi.
Informācijas
filtrēšana
Pandēmijas
sākumā sekošana līdzi jaunākajām aktualitātēm bija
nepieciešama visu tālāko darbību plānošanai,
tomēr
šodien
būtisku
paziņojumu parādās arvien mazāk, taču
paradums bieži
ieskatīties
ziņu
portālos
un sociālajos
tīklos
ir palicis. Zināms, ka nemitīga
jaunas informācijas
apstrāde
patērē
enerģiju un neļauj smadzenēm “atslēgties”,
kas ir tik būtiski normālai cilvēka funkcionēšanai. Ieteicams
visas aktuālās informācijas uzņemšanu reducēt uz, piemēram,
viena informatīvā ziņu raidījuma noskatīšanos vakarā.
