Fazer Latvija un SKDS
veiktais pētījums par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parāda,
ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu. No tiem gandrīz
puse jeb 43% maizi ēd vairākas reizes dienā. Maizi vairāk
ikdienas ēdienkartē iekļauj vīrieši – katru dienu maizi ēd
81% vīriešu un 73% sieviešu. Nemainīgi galvenais kritērijs
izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75%
sieviešu. Savukārt, Kurzemē maizi ikdienā ēd vairāk, nekā
vidēji valstī – 80% iedzīvotāju.
Brokastīs maizi ēd
visvairāk – 70% respondentu, pusdienās 43% un vakariņās 39%.
Visvairāk maizes ēšanas paradumi atšķiras Latgalē, tur
brokastīs maizi ēd vismazāk – 55%, savukārt pusdienās un
vakariņās ievērojami vairāk nekā citviet Latvijā, attiecīgi
68% un 60% respondentu. Kurzemē visās pamat ēdienreizēs maizi ēd
mazāk, nekā vidēji valstī – brokastīs 69% respondentu, pusdienās
28% un vakariņās 31%. Vienlaikus, salīdzinot ar Rīgu un citiem
novadiem, Kurzemnieki visvairāk ēd maizi starp ēdienreizēm, tā
norādījuši 26% respondentu.
Latvijā maizes ēšanas
paradumi ir atšķirīgi dažādos Latvijas novados. Visvairāk maizi
uzturā lieto Latgalē – tur vienu vai vairākas reizes dienā
maizi ēd 85% iedzīvotāju, savukārt vismazāk maizi ēd Rīgā –
71% rīdzinieku maizi iekļauj ikdienas ēdienkartē. Vidzemē maizi
ikdienā ēd 75% iedzīvotāju, Kurzemē – 80%, bet Zemgalē –
83%. Gan Rīgā, gan Latvijas novados izvēlas dažāda veida maizi,
bet visvairāk rudzu maizi.
Rīgas Stradiņa
universitātes docētāja, uztura speciāliste Liene Sondore
komentē: “Dažādās vecuma grupās maizes ēšanas paradumi ir
atšķirīgi. Vecumā grupā no 55-75 gadiem maizi ik dienas ēd 91%,
bet jauno cilvēku grupā vecumā no 18-24 gadiem ikdienas maizes
ēdāju īpatsvars ir 57%. Vecāka
gada gājuma cilvēki biežāk izvēlas tradicionālo rudzu maizi
(75%). Pētījuma
dati arī apliecina, ka sieviešu un vīriešu maizes ēšanas
paradumi atšķiras – 81% vīriešu
maizi ēd vismaz reizi dienā un 54 % pat vairākas reizes dienā.
Sievietes ikdienas uzturā maizi iekļauj 73% gadījumu”.
“Būtisku izmaiņu
maizes ēšanas paradumos pēdējos divos gados nav un maize joprojām
ir ikdienas pārtikas grozā ievērojamai daļai Latvijas
iedzīvotāju. Joprojām Latgalē maizi ēd visvairāk un joprojām
Rīgā – vismazāk. Vienīgā izmaiņa ir attiecībā uz rudzu maizes
patēriņu – 66% respondentu ir norādījuši, ka dod priekšroku
rudzu maizei un tas ir par 10% vairāk nekā aptaujā, ko veicām
pirms diviem gadiem. Vēl redzam, ka lai arī gados jauni cilvēki
maizi ikdienā ēd salīdzinoši mazāk (58%) nekā vecāka
gadagājuma cilvēki, redzams, ka ir sapratne par maizes vērtību.
Jaunieši dod priekšroku maizei ar augstāku uzturvērtību,
izvēloties mūsdienīgākus konceptus – kviešu un rudzu maizi ar
receptūrā pievienotām sēklām, graudiem un citām vērtīgām
piedevām, vienlaikus savā ēdienkartē neaizmirst iekļauj arī
tradicionālo rudzu maizi,” skaidro “Fazer
Bakery Baltic” komunikācijas direktore Baiba Gulbe.
”Pētījums arī
uzrāda, ka esam salīdzinoši izglītoti un pat izvēlīgi maizes
pircēji – pusei maizes ēdāju ir svarīgs pievienotā sāls
un cukura daudzums, bet pievienotās piedevas (sēklas, graudi,
dārzeņi, kefīrs u.c.), kas paaugstina maizes uzturvērtību,
ietekmē maizes pirkumu pat 59% pircēju. Visticamāk, ka tas
atspoguļo cilvēku interesi par veselīgu dzīves veidu, kā arī
to, ka arvien vairāk cilvēku vienkārši ir sākuši lasīt
produktu sastāvu.
Es uzskatu, ka savu
maizes riecienu var atrast ikviens ēdājs. Nereti ir dzirdēti mīti,
ka maize mūsdienās nav jāēd, tā mūs darot apaļīgus! Bet pat,
ja ir liekais svars, no maizes nav jāatsakās. Ir jāizvēlas rudzu
vai pilngraudu maize ar lielāku šķiedrvielu daudzumu un mazāku
pievienotā cukura daudzumu. Tāpat ir jāskatās, ko mēs liekam uz
maizes rieciena! Uzturzinātnē ir veikti nozīmīgi pētījumi, kas
pierāda, ka maizes lietošana uzturā var samazināt kuņģa/zarnu
trakta saslimšanas, iespējams, pasargā no riska saslimt ar
kuņģa/zarnu vēzi”, uzsver Liene
Sondore.
