Ilgstoši
atrodoties mājās, daudzi no mums ļauj vaļu lielākām rūpēm par
savu dzīves telpu un arī telpaugiem, kas to rotā. Kāpēc tomēr
cītīgi koptā, čubinātā un mīļotā puķe neizrāda sajūsmu,
bet vīst, kalst vai nīkuļo? Iespējams, jūs rūpējaties par
daudz! Biežāk izplatītās kļūdas telpaugu kopšanā apkopojusi
“K Senukai” iepirkšanās centra “Ozols” augu speciāliste
Līna Spure.
Visizplatītākā
problēma – nepareiza laistīšana
Neviens
augs nevar iztikt bez ūdens, taču – kas par daudz, tas par skādi.
Ja rūpīgi laistāt augu, bet tā lapu gali pamazām nobrūnē, augs
ir pārlaistīts. “Tas ir sliktāk, nekā aplaistīt par maz.
Iekaltēts augs varbūt zaudēs savu glīto izskatu, taču izdzīvos.
Bet pārlaistītam augam tiek sabojātas saknes, ko uzreiz
nepamanīsiet. Pēc 2–3 nedēļām lapu gali nobrūnē.
Cilvēkam, to redzot, dabiska reakcija ir palaistīt vēl, jo šķiet,
ka augs cieš no sausuma. Taču tas situāciju tikai pasliktina. Kad
augs sāk sanīkt pavisam, ir jau par vēlu, jo saknes ir aizgājušas
bojā,” stāsta “K Senukai” iepirkšanās centra “Ozols”
augu speciāliste Līna Spure.
Kā tad
zināt, cik bieži augu laistīt? Eksperte atklāj, ka gandrīz
visiem augiem telpā, kur turas apmēram 22 grādu gaisa
temperatūra un augus neskar tieši saules stari, pietiek ar
laistīšanu reizi nedēļā vai pat divās. “Pārbaudiet augsnes
mitrumu ar pirkstu. Te gan nepietiks pavirši ar pirksta galu
nobraukt pāri – iegremdējiet apmēram pusi mazā pirkstiņa
augsnē: ja tādā dziļumā zeme ir mitra, laistīt nevajag,”
iesaka Līna Spure.
Tāpat
gandrīz visi augi ir jālaista no apakšas, lejot ūdeni traukā,
kurā ievietots pods, no kura tie var pamazām uzsūkt tik daudz
mitruma, cik nepieciešams. Īpaši tas attiecas uz palmām, fikusiem
un citiem kokveidīgiem augiem. Labs risinājums ir automātiskās
laistīšanas sistēmas, ko ievieto podā, pašā apakšā zem
keramzīta kārtas – tādējādi augu praktiski nav iespējams
pārlaistīt, jo ūdens traukā ir visu laiku un augs pats padzeras,
kad vajadzīgs. Šādu risinājumu labprāt izvēlas biroji, bet tas
ir pieejams un lēts lietošanai arī mājās.
Ko darīt,
ja tomēr augs ir pārlaistīts? Ja puķei lapu gali metas dzelteni
vai brūni, vislabāk to izņemt no augsnes, vizuāli pārbaudīt un
aptaustīt saknes, mīkstās, bojātās daļas nogriezt un apstrādāt
griezuma vietas ar aktivēto ogli, saberžot tableti pulverī. Pēc
tam augs ir gatavs stādīšanai jaunā, svaigā augsnē, kur tas būs
pasargāts no baktērijām.
Kad
augam tomēr ir par sausu
Protams,
arī iekaltēšanas metode nav pats labākais puķkopības paraugs,
norāda “K Senukai Ozols” speciāliste. “Kā tad atšķirt, kad
augam tiešām ir par sausu? Fikusi nometīs lapas – tas ir viens
no galvenajiem simptomiem, ka zeme ir par sausu. Tiesa, fikusiem arī
nepatīk, ja tos pārvieto – tad lapkritis ir dabiska reakcija uz
pārmaiņām, jo augi piedzīvo stresu, tāpat kā citas dzīvas
būtnes. Taču, ja neko neesat mainījuši, bet lapas birst, augsne
ir pārāk sausa. Savukārt augi ar ļoti mīkstām lapām kā
begonijas vai sanpaulijas novītīs – lapiņas kļūs vēl
mīkstākas un kārsies lejup. Vēl viena pazīme ir atstarpe starp
poda sieniņu un augsni – tas nozīmē, ka augsne ir pilnīgi
izžuvusi un atlēkusi no poda,” stāsta Līna Spure.
Gandrīz
nevienam augam nepatīk tieši saules stari, tāpēc novietot tos uz
palodzes, sevišķi dienvidu pusē, nav labākais risinājums. Arī
telpās ar ļoti lieliem logiem pastāv lielāks risks, ka augs
cietīs no saules apdegumiem. “Dažām falenopšu sugas orhidejām
patīk karsta saule, tomēr prātīgāk būtu vienmēr apskatīt
instrukciju, cik daudz saules augs var izturēt. Ja to rekomendē
novietot pusēnā, tad saulē to likt nedrīkst. Izturīgāki pret
saules gaismu ir augi ar gaišas krāsas lapām un baltiem raibumiem
vai lapu maliņām; augiem ar tumšām lapām vajag mazāk gaismas.
Tomēr gaisma jānodrošina 12–16 stundas diennaktī, īpaši
ziemā, kad, iespējams, jāpadomā par papildu apgaismojumu,”
skaidro augu speciāliste.
Ja augs ir
iekaltēts, tam var palīdzēt, uz 2–4 stundām iegremdējot
vanniņā vai spainī ar ūdeni, lai atdzīvinātu augsni.
Kad
mēslot, bet kad – aprasināt?
Viena no
iespējām, kā augu palutināt, ir apsmidzināšana. Taču ar to
pārliek aizrauties arī nevajadzētu. Ja ūdens pilieni nokļūs uz
ziediem, tie atstās neglītus, brūnus punktiņus, un zieds ātrāk
aizies bojā, brīdina augu speciāliste.
Tāpat
katrs augs, lai tas labi justos un krāšņi zeltu, ir jāmēslo,
taču arī tas jādara pareizi. “Kļūda ir gan nemēslot nemaz,
gan mēslot ziemā, kad gandrīz visi procesi apstājas un augi guļ.
Ziemā augs barības vielas nevar izmantot, taču tās uzkrājas
augsnē, un pavasarī mēslojuma koncentrācija zemē ir jau pārāk
liela. Augi jāsāk mēslot pavasarī, bet uzmanīgi un mazliet, jo
augs var paņemt tikai tik, cik tam vajag. Mēslojot par daudz,
labākajā gadījumā veltīgi iztērēsiet mēslojumu, sliktākajā
– apdedzināsiet saknes vai pārbarosiet augu,” brīdina “K
Senukai Ozols” augu eksperte un iesaka, mēslojot augus, vadīties
pēc instrukcijām un turēties pie principa “labāk mazāk nekā
par daudz”.
Atspēkojam
mītus par telpaugu kopšanu
Kaktusus
nevajag laistīt.
“Tas ir mīts – vajag, protams, tikai retāk. Tas atkarīgs no
laika apstākļiem un kaktusa veida: sausos kaktusus var laistīt
reizi 3–4 nedēļās, ziemā gandrīz nemaz vai varbūt reizi
mēnesī; gaļīgajiem kaktusiem tomēr vajag vairāk mitruma. Toties
smidzināt uz kaktusa ūdeni gan nedrīkst!” norāda Līna Spure.
Sanpaulijām,
ciklamenām un acālijām patīk, ka tām podiņā ieliek sniegu. Arī
tas ir mīts. Gandrīz visiem augiem “garšo” izkausēta sniega
vai lietus ūdens, jo tas ir mīkstāks, bet, aprokot augu ar sniegu,
iespējams izraisīt tikai stresu.
Orhidejas
nepārtraukti jābaro un izziedējušie kāti jānogriež. Arī
šī nav laba izvēle, norāda “K Senukai Ozols” augu
speciāliste: “Visām orhidejām ir vajadzīgs miera periods. Kātu
var nogriezt, kad augs noziedējis un kāts nobrūnējis, jo saknes
ir savākušas atpakaļ tajā esošās barības vielas. Tad orhidejai
jāļauj pāris mēnešus atpūsties vēsākā telpā, mazāk laistot
un nemēslojot. Pēc pāris mēnešiem augu var atkal pārnest
siltumā, samēslot un gaidīt ziedus.”
Māla
podi ir labāki nekā plastmasas.
“Tieši otrādi!” saka Līna Spure. “Jebkuram augam, izņemot
orhidejas, vislabākais ir plastmasas pods, kas ievietots dekoratīvā
keramikas podā. Keramika pasargās auga saknes no pārkaršanas un
krasām temperatūras svārstībām. Turklāt plastmasas podā zeme
ilgāk saglabāsies mitra, jo māls ir ļoti porains, un ūdens no
tāda poda ātri iztvaiko.”
Orhidejas
obligāti jāstāda caurspīdīgā podiņā.
Ne visas – falenopšiem tas tiešām patīk, bet eksotiskās
orhidejas, kurām nav gaisa saknīšu, dod priekšroku parastam
podiņam un parastai, vieglai, elpojošai augsnei.
Augi
sliņķiem
Ja tomēr
ar telpaugu kopšanu esat uz “jūs”, bet lekno zaļumu izbaudīt
gribas, “K Senukai” iepirkšanās centra “Ozols” augu
speciāliste Līna Spure iesaka izvēlēties īpaši izturīgus augus
– sansevjēras jeb līdakastes, kuras gana labi jutīsies pat
tiešos saules staros, zāmijas jeb zamiokulkas, kas pacieš
praktiski visu, vai hoijas jeb tā sauktās vaskapuķes. Toties
fikusi un krāšņās skaistules kodijas būs īpaši kaprīzi –
tiem vajadzīga laba gaisma, mērena laistīšana, bet nomest visas
lapas tie var pat no vieglas caurvēja pūsmiņas. Tiesa, tie ir arī
ļoti skaisti, un varbūt šis laiks ir īpaši piemērots, lai
apgūtu telpu dārzkopja prasmes ar kādu niķīgu skaistuli!
