Jau desmit gadus Jaunlaicenes pagasta kultūras dzīve nav iedomājama bez folkloras kopas „Putnis”. Tās nosaukums veidots, balstoties uz vietējo izloksni. Jaunlaicenes pagasta kultūrvēsturiskās nianses kalpo par pamatu arī pašas folkloras kopas darbībai. Tiesa, līdz brīdim, kad „Putnis” ieguvis savu tagadējo skanējumu, noiets tāls ceļš, tāpēc, lai atskatītos uz padarīto un atzīmētu pirmo desmitgadi, sestdien ikviens tika aicināts uz folkloras kopas jubilejas pasākumu.
Folklora nāk pa priekšu
Jaunlaicenes tautas nama vadītāja un folkloras kopas „Putnis” dalībniece Māra Svārupe atklāj, ka folkloras kopas dibināšanu ieskandējis folkloras festivāls ar vairāku viesu piedalīšanos. „„Putnis” vēl nebija sācis dziedāt, kad Jaunlaiceni jau pieskandināja folklora,” viņa bilst. Tikai pēc tam, atsaucoties uz bijušās Kultūras ministrijas ekspertes Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres pamudinājumu, Jaunlaicenē nodibināta sava folkloras kopa.
Sākotnēji tās sastāvu veidojuši pašmāju ansambļu dalībnieki, bet vadītājas pienākumus uzņēmusies Sandra Oto no Apes. Pirmais repertuārs veidots no latviešu tautas dziesmu apdarēm, pamazām apkopojot ar pagastu saistītos folkloras materiālus. Tie tad arī ņemti par pamatu visiem turpmākajiem priekšnesumiem, kas bieži bagātinājuši ne tikai Alūksnes un Apes novados rīkotos, bet daudzus citus pasākumus ārpus to robežām. Kā nozīmīgākos no tiem M.Svārupe min Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, kā arī starptautisko folkloras festivālu „Baltica”, kurā „Putnis” bijis divas reizes.
„Pietiek dziedāt!”
Ne mazāk svarīgi ir ikgadējie pasākumi, kas kļuvuši par folkloras kopas darbības stūrakmeņiem. Starp tiem, galvenokārt, minama tradicionālo svētku svinēšana, kā arī vietējo pasākumu kuplināšana ar savu dalību. „Bez folkloras kopas „Putnis” vairs nav iedomājami nevieni svētki. Atteikts netiek arī tad, kad vajag vienkārši padziedāt kādam viesim,” atzīst Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Rēdele, kurai folkloras kopas dalībnieki izsaka pateicību par lielo atbalstu kultūrai.
Lai gan gadu gaitā dalībnieku sastāvs ir mainījies, tā kodols palicis nemainīgs: kopš pirmās dienas folkloras kopā joprojām darbojas M.Svārupe, Solvita Cekule, Inese Dārziņa un Valda Šneidere, bet tagadējā vadītāja Inga Ārste viņām pievienojusies pirms astoņiem gadiem. Kopā izdzīvoti dažādi brīži, starp kuriem gadījies arī pa kādam kuriozam.
Viens saistīts ar skati Viļakā, kad folkloras kopa pirmo reizi stājusies bargas žūrijas priekšā. „Mēs abas ar Inesi kā jau visdrošākās ejam pārējām dziedātājām pa priekšu. Dziedam, dziedam, bet dziesmai ir tik daudz pantiņu, ka vairs nesaprotam, kuru esam nodziedājušas un kurš palicis pāri. Beigās Inese vienā brīdī skaļi saka: viss – pietiek dziedāt!” smejoties atceras M.Svārupe.
Pāraug padoma devējus
Jautāta, kas ir folkloras kopas lielākā vērtība, M.Svārupe norāda, ka tie ir cilvēki – gan tie, ar kuriem kopā tiek dziedāts, gan arī citviet iepazītie un satiktie. Vienas no tādiem ir Viļakas etnogrāfiskā ansambļa „Abrenīte” dalībnieces, kas jubilejas pasākumā dalījās atmiņās par pirmo tikšanos ar folkloras kopas „Putnis” pārstāvēm.To caurvijis biklums, kautrīgums un nedrošība par to, kas un kā jādara. Tiesa, kad visas ar folkloras kopu darbību saistītās lietas pārrunātas, viņas kļuvušas drošākas un, ņemot vērā sniegtos padomus, uzsākušas savu straujo attīstību. „Tagad, pie jums esot jau vairākas reizes, ar baltu skaudību skatāmies, kā jūs augat un pāraugat mūs,” atklāj Viļakas etnogrāfiskā ansambļa „Abrenīte” dalībnieces.
Bez viņām svētku pasākumu kuplināja dziesmu draugu kopa un folkloras ansamblis „Nāburgi”, kā arī Rencēnu folkloras kopa „Rota” no Burtnieku novada, kas uz Jaunlaiceni devās sevišķi kuplā skaitā. Kaut gan, tāpat kā pārējie, arī viņi ciemos devās ar dziesmām, dejām un jubilejas dāvanām, īpašs sveiciens no „Rotas” vīriešu puses izskanēja folkloras kopas „Putnis” mūzikas instrumentu spēlētājiem, kam tās darbībā ir ne mazāk liela nozīme kā dziedātājiem.
