Lai gan Alūksnes vārds starp Valmieras maratona uzvarētājiem nebija lasāms, šīs sacensības bez viņu piedalīšanās neizpalika. Daži no uzrunātajiem atzina, ka skrējuši dalībnieku vienotības vārdā, citi distancē devās, lai pārbaudītu savus spēkus, bet vēl kādam maratons kļuva par sen lolota sapņa piepildījumu.
Viens no viņiem ir ilzenietis Viesturs Kazainis, kurš pirmo reizi mūžā veica maratona distanci jeb 42, 195 kilometrus garu skrējienu. „Tas man bija viens no sportiskajiem sapņiem – noskriet maratonu,” viņš saka. Tiesa, jaunībā sākusies aizraušanās ar riteņbraukšanu par šo sapni lika aizmirst, jo, braucot ar velosipēdu, tiek nodarbināti pavisam citi muskuļi, nekā skrienot, tāpēc abas sportiskās aktivitātes nebija savienojamas. Šajā riteņbraukšanas sezonā neradās iespēja kļūt par kāda sacensību seriāla pastāvīgo dalībnieku, tāpēc viņš nolēmis, ka pienācis īstais brīdis īstenot sen loloto sapni.
Grūtākais – pēdējais posms
„Maratons ar to ir īpašs, ka neviens to nevar noskriet bez iepriekšējas gatavošanās,” uzskata V.Kazainis. Lai gan visu mūžu ilzenietis ar skriešanu bijis uz „tu”, nopietnāka gatavošanās sākusies pēc Līgosvētkiem. Skriešanai ik dienas veltīta vismaz stunda, dažkārt pat pusotra. Dažas nedēļas pirms nozīmīgā starta viņš veicis izmēģinājuma skrējienu, pieveicot apmēram 30 kilometrus.
Tiesa, pilns maratona apjoms veikts tikai sacensībās, kur lielākās grūtības – gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā – sagādājuši pēdējie 10 kilometri. Visu laiku sev atgādināju, ka par katru cenu ir jānoskrien līdz galam, lai beidzot varētu teikt, ka savu sapni esmu piepildījis. „Tajā pašā laikā spēka vairs nebija pilnīgi nemaz: organisma enerģijas rezerves bija izsmeltas un kājas nežēlīgi sāpēja,” atceras V.Kazainis.
„Kad devos distancē, tad vienīgais mērķis bija pierādīt sev, ka es to varu izdarīt, turklāt nevis tā, ka esmu noskrējis maratonu vienkārši tāpat, bet iekļaujoties četrās stundās,” saka V.Kazainis. Pietrūka nepilnu piecu minūšu, jo finišēju 4:04:32 stundās. Ir jau tuvu tam, kā biju cerējis, bet tagad pa galvu rosās doma, ka maratons pa īstam būs noskriets tikai tad, kad izdosies iekļauties četrās stundās. Ja ne nākamajā gadā, tad aiznākamajā pavisam noteikti mēģināšu atkal.”
Pārspēj visas cerības
Ar mērķi distanci veikt četrās stundās maratonā debitējis arī alūksnietis Ivars Fērmanis. Arī viņam šīs distances veikšana bijusi klusībā lolots sapnis, taču visu laiku pietrūcis drosmes to īstenot. Lai gan jau vairākus gadus viņš ik dienu skrien veselības uzlabošanas nolūkos, pirms mēneša pieņemts lēmums nopietni gatavoties maratonam. „Gadi iet uz priekšu, tāpēc: kad tad, ja ne tagad?” viņš smejas.
Tuvojoties maratona dienai, viņš pamazām palielinājis ikdienas distances garumu, tad intensitāti, bet vēlāk pat sastādījis laika grafiku, lai sacensībās izdotos iekļauties sevis uzstādītajā laika limitā. Tiesa, atšķirībā no V.Kazaiņa viņam izdevies ne tikai piepildīt savu sapni, bet arī pārspēt visas iepriekšējās cerības, distanci veicot par pusstundu ātrāk – 3:31:07 stundās – un iekļūstot V40 grupas labāko skrējēju desmitniekā.
