Ģitārista, komponista un aranžētāja Aivara Hermaņa vārds, šķiet, nevienam vairs komentārus neprasa. Pieredzējušais mūziķis tagad spēkus apvienojis ar muzikālajās aprindās nu jau ievērību guvušo Ēriku Upenieku – arī ģitāristu, komponistu un aranžētāju, izveidojot duetu “Bague Duo”. Sestdien, 2. februārī, ģitāristu duets viesosies Alūksnes Kultūras centrā, kur klausītājiem piedāvās tikšanos mūzikā. Pirms koncerta Alūksnē A. Hermanis labprāt piekrita intervijai speciāli “Alūksnes un Malienas Ziņām”, lai alūksniešiem pastāstītu par savu dzīvi un darbu.
Rīkoja koncerttūres
Stāstot par savu darbību, A. Hermanis uzsver, ka, sākot no šīs tūkstošgades, sevi vairs neuzskata par profesionālu mūziķi. No 16 līdz teju 45 gadu vecumam vēl pagājušajā gadsimtā viņa pamatnodarbošanās bija – mūziķis. Aivars spēlēja ģitāru, komponēja mūziku un aranžēja. “Pēcpadomju pirmajos gados sāku nodarboties ar rietumu valstu mākslinieku koncertu rīkošanu Baltijas valstīs. Atcerieties taču, ka tajā laikā daudzi šos slavenos māksliniekus bija dzirdējuši, bet nebija redzējuši. Tad nu mēs rīkojām viņu koncerttūres, izdevām arī skaņu plates un šajā jomā konsultējām citus. Gadiem ejot, vairāk nosliecos uz menedžēšanu, jo doties koncerttūrēs kļuva fiziski grūti. Nav joka lieta spēlēt aptuveni 23 koncertus mēnesī, tas 50 – 55 gados gandrīz nav iespējams. Tomēr spēlēt es turpināju kopā ar Raimondu Paulu un viņa solistiem, piedalījos arī koncer-tos ar Laimu Vaikuli,” atminas A. Hermanis.
Menedžeris
un konsultants –
14 gadus
Pēdējos gados mūziķa pamatdarba vieta ir halle “Arēna Rīga”. Viņš tur ir, kā pats smejas, no pirmā pamatos iedzītā pāļa. Kad ēkas celtniecība tuvojās finišam, visi saprata, ka galvenais nav pati celtne, bet tas, kas tur notiks. “Tolaik tiku uzaicināts strādāt tur par attīstības konsultantu, bet otrs menedžeris, kas bija igauņu tautības speciālists ar lielu pieredzi, vairāk darbojās ar praktiskām lietām. Tā mēs pilnīgi tukšā vietā sākām. Līgums paredzēja, ka būšu tur tikmēr, kamēr arēna tiks pilnībā uzcelta, bet sanāca tā, ka jaunais direktors lūdza mani vēl kādu gadu palikt, kamēr viņš šajā darbā “ieskrienas”. Tā es paliku un tur esmu vēl pašlaik, strādājot par pasākumu menedžeri un konsultantu jau 14 gadus…” par vienu no saviem darbiem stāsta Aivars. Paralēli tam viņš vēl lasa lekcijas studentiem augstskolā, pasniedzot mūzikas menedžmentu, bet nereti nepieciešama arī kāda konsultācija mūzikas industrijas lietās, un vēl joprojām uzspēlē ģitāru.
Stāv pat uz galvas!
“Ikdienā strādājot citu darbu, man ir žēl pazaudēt profesionālo ģitāras spēlēšanas prasmi, jo to nevar tā automātiski saglabāt vai iekonservēt. Ja es pusgadu vai gadu vairs nespēlēšu ģitāru, ar to būs cauri… Un tas mani mobilizē, kamēr veselība turas un ir interese arī piedalīties dažādos projektos, spēlēt ģitāru pašam un komponēt mūziku. Tā es te rosos!” atklāj ģitārists.
Brīvā laika pēc šīm visām nodarbēm A. Hermanim paliek pavisam maz. Pirms aizmigšanas un no rīta, kad vairs nenāk miegs, viņš mēdz palasīt kādu labu grāmatu. Veselības labad katru vakaru arī nostaigā trīs līdz piecus kilometrus kājām, bet rīta agrumā – stāv uz galvas, nodarbojas ar jogu.
Sākums –
romantiskā
koncerttūrē
Dueta nosaukumu mūziķi aizguvuši no katalāņu mūzikas in-strumentu darbnīcas īpašnieka ģimenes uzvārda Bague vārda, jo A. Hermanis un Ē. Upenieks spēlē uz tur izgatavotas akustiskās ģitāras. Pieredzējušais mūziķis ar Ē. Upenieku kopā spēlē jau labu laiku.
“Satikāmies mēs pavisam nejauši. Tas bija kādā mana laba drauga Rodrigo Fomina projektā – Valentīndienai veltītā romantiskā koncertā, kad braucām pa pilīm un muižām, muzicējot kopā. Ēriks tolaik spēlēja kontrabasu, bet es – ģitāru. Atsevišķos in-strumentālos gabalos arī viņš paņēma ģitāru, un tas bija sākums mūsu kopdarbībai. Tad pēc kāda laika izdomājām, ka mēs varam arī kādu plati ierakstīt, jo sapratām, ka esam tendēti uz viena veida mūziku, ka abu spēles stils ir balstīts uz flamenko un Latīņamerikas džeza labākajām tradīcijām,” laikrakstam stāsta A. Hermanis.
Instrumentālā mūzika –
specifiska
Ar programmu, kas sestdien tiek piedāvāta alūksniešiem, duets ar draugiem Kasparu Kurdeko (perkusijas) un Juri Kristonu (taustiņinstrumenti) jau bijis vairākos koncertos Latvijā. “Instrumentālā mūzika ir specifiska. Klausītāji pieraduši, ka to parasti spēlē televīzijas pārraidēs kā ilustratīvu, bet instrumentālus koncertus klausās retāk. Tomēr mēs izveidojām šādu programmu un tagad redzam, ka cilvēki to novērtē, viņiem patīk. Braucam un spēlējam, arī pašiem prieks! Mūsu klausītāji ir dažāda vecuma cilvēki. Kad akustisko ģitāru spēlē trio “AG 3” – Kaspars Zemītis, Mārcis Auziņš un Aivars Hermanis – izteikta publikas daļa ir tieši sievietes, kurām īpaši patīk abi jaunākie ģitāristi, bet tad, kad uz skatuves esam divatā ar Ēriku Upenieku, ir vērojama auditorijas dažādība,” ar humora pieskaņu saka Aivars.
Koncerta pirmajā daļā abi ģitāristi spēlēs savas instrumentālās skaņu plates, kuras sauc tāpat, kā duetu – “Bague Duo”, un pašu komponētu mūziku. Otrajā daļā skanēs pasaulē populāru autoru skaņdarbi, kā arī kompozīcijas no A. Hermaņa iepriekšējiem soloalbumiem. Abu mūziķu jaunradītās kompozīcijas šķiet spāniskas saules uzlādētas, un to koncertā novērtēt varēs ikviens pats.
Vieta, kur patverties
A. Hermanis atminas, ka Alūksnē jau kādreiz ir bijis, bet pēcpadomju laikā spēlējis koncertā nav. Viņš atceras, ka Filharmonijas laikā, kas bija aptuveni pirms vismaz 35 gadiem, vairākas reizes pabijis vecajā Alūksnes kultūras namā uz mazās skatuves, jo bija jābrauc pa visu Latviju spēlēt, un Alūksne bijusi viena no šīm vietām. “Tagad man draugi stāsta, ka jūsu vecais kultūras nams pārtapis par skaistu un labu koncertzāli, dzirdu pozitīvas atsauksmes, tādēļ koncertu Alūksnē sestdien gaidu ar lielu prieku, vēlos dzirdēt, kā tur skan. Tas ir jauki, ka jums tagad ir vieta, kur mūziķiem atbraukt ar savu sniegumu, līdz ar to pilsētā kultūras dzīve kļūst aktīvāka,” domā ģitārists.
“Vija Artmane savā slavenajā filmā teica, ka īstā dzīve ir teātris. Tāpat es varu teikt, ka mana īstā dzīve ir mūzika. Tā ir vieta, kur patverties, lai nesajuktu prātā no tā visa, kas notiek mums apkārt. Mūzika ir harmoniska un precīza zinātne, tur nav nekā aptuvena – viss ir loģiski un precīzi. Nāciet sestdien uz Kultūras centru un klausieties!” aicina A. Hermanis.
Aivita Lizdika
