Jums ir jāzina un pēc iespējas jāsamazina riska faktori, kas var izraisīt veselības traucējumus ceļojuma laikā.
Jums ir jāzina un pēc iespējas jāsamazina riska faktori, kas var izraisīt veselības traucējumus ceļojuma laikā. Pirms ceļojuma ir ieteicams iepazīties ar attiecīgajā apvidū sastopamajām slimībām, uzzināt, kā tās izplatās un kā ir iespējams no tām izsargāties.
Atcerieties, ka izvairīšanās no slimībām ir ikdienas rituāls. Ceļojuma laikā ir jāapzinās risks un jācenšas tas samazināt.
Pārtika. Inficēta ūdens vai pārtikas lietošana ir viens no visbiežāk sastopamajiem ceļotāju slimību iemesliem. Slimība var pārtraukt ceļojumu vai pat nopietni apdraudēt ceļotāja veselību vai dzīvību. Ar inficēto dzeramo ūdeni vai pārtiku izplatās vēdertīfs, hepatīts A, holera un ceļotāju caureja. Jāizvairās lietot uzturā neizkarsētus vai tādus iepriekš pagatavotus ēdienus kā salātus, nevārītus dārzeņus vai nemizotus augļus. Sekojiet populārajam ieteikumam: “kārtīgi izcep, izvāri, nomizo vai labāk neēd!” Ēdiens ir rūpīgi jāizkarsē un nekavējoties jāapēd. Pievērsiet uzmanību tam, vai ēdiens nav saskāries ar netīru virsmu, ūdeni vai kukaiņiem.
Ūdens. Ja nav pieejams drošs dzeramais ūdens, tad drīkst lietot tikai ūdeni vai citus dzērienus, kas pildīti pudelēs rūpnieciski, vai arī dzērienus, kurus pagatavošanas procesā uzvāra – tēju vai kafiju. Pēc izvēles var lietot arī hlorētu vai dezinficētu ūdeni. Īpašu risku rada ledus pievienošana dzērieniem, jo nevar garantēt tā tīrību.
Svaigs piens pirms dzeršanas ir jāuzvāra. Daudzos tropu apgabalos lielu inficēšanās risku ar šistosomiāzi rada peldēšanās ezeros, dīķos, upēs.
Dehidratācija. Karstajā klimatā svarīgi ir uzturēt pietiekamu šķidruma līdzsvaru organismā. Slāpes, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, ne vienmēr liecina par nepieciešamību uzņemt šķidrumu. Pilnīgi ir jāatturas no alkohola lietošanas dienas laikā.
Kukaiņi. Daudzās jaunattīstības valstīs ceļotāju veselībai nopietnus draudus rada moskītu vai odu kodieni. Ar inficētu kukaiņu kodumiem izplatās malārija, Denges drudzis, dzeltenais drudzis un cits. Tādēļ jāuzsver insektu repelentu un citu aizsargpasākumu lielā nozīme. Valkājiet aizsargtērpus, īpaši vakara stundās!
Saule. Pārmērīga sauļošanās īpaši smagi ietekmē mazus bērnus. Tādēļ, atrodoties saulē, obligāti jāievēro aizsardzība: jālieto platmales, saulesbrilles, pretapdeguma krēmi. Atcerieties, ka iedegumu var iegūt arī netiešos saules staros.
Inficēta augsne. Visā pasaulē augsnē ir daudz baktēriju, kas, nokļūstot organismā caur bojātu ādu, var izraisīt smagu saslimšanu – stinguma krampjus. Daži parazīti, kas augsnē nokļūst ar suņu un kaķu izkārnījumiem, ir spējīgi iekļūt organismā caur veselu ādu. Staigāšana kailām kājām vai cita veida tiešs ādas kontakts ar smiltīm vai augsni var izraisīt inficēšanos ar smilšu blusām. Ar dzīvnieku un cilvēku ekskrementiem piesārņotas smiltis (t.sk. pludmales) saistās ar dažu kāpuru aktīvu iekļūšanu organismā caur ādu. Nestaigājiet basām kājām! Īpaši svarīgi, lai bērni valkātu apavus un nerotaļātos uz šādas augsnes.
Seksuālās aktivitātes. Zinot pastāvošo augsto inficēšanās risku ar AIDS, citām seksuāli transmisīvām slimībām, hepatītu B, vajadzētu atturēties no gadījuma seksuāliem kontaktiem vai vismaz nodarboties ar drošu seksu (tas ir – lietot kondomus). Hepatītu B pārnēsā arī ar nesterilām adatām, šļircēm, ķirurģiskiem un zobārstniecības instrumentiem. Izvairieties no tetovēšanās un ausu ļipiņu caurduršanas! Apmeklējiet zobārstu pirms ceļojuma!
Indīgi dzīvnieki. Apgabalos, kuros ir sastopami indīgi dzīvnieki (čūskas, skorpioni, zirnekļi, un cits), vajadzētu izvairīties no staigāšanas bez redzes kontroles. Naktīs ieteicams lietot lukturus. Vēlams valkāt slēgtus apavus, drēbes ar garām piedurknēm un garās bikses.
Augstums. Īpašus padomus vajadzētu saņemt ceļotājiem pirms lidošanas ar lidmašīnu, ceļojot augstu kalnos, nodarbojoties ar alpīnismu. Visiem ceļotājiem vajadzētu ieteikt lietot vairāk šķidruma, izņemot kofeīnu saturošus dzērienus un alkoholu.
Organisma diennakts ritma izjaukšana. Šķērsojot laika joslas, tiek traucēts miega un nomoda ritms, kas var izpausties kā nogurums, bezmiegs, apetītes zudums, galvassāpes. To var mazināt, plānojot savu ceļojumu, lai pēc katrām sešām šķērsotām laika joslām būtu viena atpūtas diena. Pirmajās dienās pēc atbraukšanas ieteicams plānot ilgāku laiku atpūtai.
Jūras slimība. Vidēji katrs 20.ceļotājs transporta līdzekļos izjūt sliktu dūšu, pat vemšanu. Šādos gadījumos reizēm palīdz medikamenti. Braucot autobusā vai automašīnā, centieties sēdēt priekšējā sēdeklī. Logu ieteicams turēt atvērtu. Lidmašīnā centieties sēdēt virs spārniem vai riteņiem, bet kuģojot, aizņemiet kabīni kuģa vidū pēc iespējas tuvāk ūdens līnijai.
Kas jāņem līdzi ārzemju ceļojumos. Lai kurp jūs ceļotu, ieteicams neaizmirst mazu aptieciņu ar pirmās palīdzības līdzekļiem, kas var noderēt ceļojuma laikā. Ja lietojat kādus medikamentus, jums jābūt pārliecinātiem, ka paņemat līdzi to tik daudz, cik nepieciešams visam ceļojumam.
Lieti noderēs arī lieks briļļu vai kontaktlēcu pāris ar nepieciešamajiem tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļiem.
Pirmās palīdzības aptieciņā jābūt saitei, marlei, leikoplastam, šķērēm un pincetei skabargu un citu svešķermeņu izņemšanai. Antibiotiku ziede pasargās no infekciju iekļūšanas nelielās skrambās un nobrāzumos.
Elastīgā saite un pretiekaisuma preperāti palīdzēs sastiepuma vai izmežģījuma gadījumā. Antihistamīna preperātus var lielot alerģiju ārstēšanai un alerģisku reakciju mazināšanai pēc dažādu insektu kodieniem.
Būtu labi, ja jūs somā ieliktu tabletes ūdens attīrīšanai, jo var gadīties, ka nebūs pieejams tīrs dzeramais ūdens.
www.sva.lv
