“Var doties taisni, varbūt pa labi, mazliet pa kreisi, bet ne mūžam atpakaļ. Liktens vai nejaušība: jau pēc brīža es esmu turpat,” savā dziesmā “Atpakaļ nākotnē” dzied stāmerenietis Ralfs Rubenis.
“Var doties taisni, varbūt pa labi, mazliet pa kreisi, bet ne mūžam atpakaļ. Liktens vai nejaušība: jau pēc brīža es esmu turpat,” savā dziesmā “Atpakaļ nākotnē” dzied stāmerenietis Ralfs Rubenis. Pats atzīst, ka pēdējā pusgadā ir dzīves lutināts. Ir uzmests uz viļņa, jo viņa dziesmas guvušas ievērību. Un prieks slēpjas nevis popularitātē, bet apziņā, ka dziesmās runājusi sirds un kāds to ir dzirdējis un sajutis.
“Šis gads pieder mums. Tas labi sākās jau ar dziesmas “Cik ilgi” panākumiem. Tā piedalījās LNT mūzikas video šovā un palika ceturtajā vietā – pirmā aiz strīpas. Pašas sliktākās vietas ir otrā un ceturtā. Pirmajā vietā iekļūt ir vislabāk, jo pirmajam tiek viss. Tad dzima “Strauts” un Valentīndienas izlasei tapa “Septiņas dienas”. Man toreiz teica: “Ralf, vajag mīlas dziesmu.” Tā arī trijās dienās radās “Septiņas dienas”,” saka Ralfs.
Visas dziesmas Ralfs izlaidis caur savu jūtu un skatījuma prizmu. Arī dziesmā “Septiņas dienas” vēlējies ielikt cilvēku veiksmes un neveiksmes, laimes un sāpju mirkļus. Ja radošajā sākumā Ralfs vispirms meklēja dzejoļus un tikai tad tiem radīja piemērotu mūziku, tad tagad darbs notiek citādāk. “Tagad vispirms top melodija un tikai tad vārdi. Protams, pirmais veids bija pareizāks, un iespējams, ka es pie tā kādreiz atgriezīšos,” atzīst mūziķis. Viņš ir pārliecinājies, ka ir dzejnieki, kuru garadarbi skan, un tiem jau ir sava mūzika. Reiz kāda meitene Ralfam veltījusi dzejoli un no tā tapusi skaista dziesma “Dīvainā klusuma mūzika”.
Veiksmi nodrošina fani
Dziesma “Septiņas dienas” Latvijas radio 2 un “Unibankas” rīkotajā “Muzikālajā bankā” trīs mēnešus pēc kārtas tika atzīta kā vērtīgākā. Balva – pusdienas restorānā “Kaļķa vārti”. Spēlējusi dzīvā mūzika, un kopā ar labākajiem draugiem Ralfam tās bijušas vairākas neaizmirstamas stundas.
Savas mūzikas atbalstītājus un cienītājus Ralfs dēvē par cilvēkiem, “kas rokas un meklē dziļāk”, kas klausās un izprot tekstus. “”Tranzīts” nepiedāvā ārišķības. Mēs nepiestrādājam pie imidža un šova. Šāgada veiksmi ir nodrošinājuši fani ar savu balsošanu. Es neesmu pakustinājis ne pirkstiņu. Es tāpat kā iepriekšējos septiņos gados rakstīju dziesmas, devos uz koncertiem,” atzīst Ralfs.
Viņš ir sajūsmināts par fanu draudzību. Viņi savstarpēji sarakstās, un viņus visus vieno “Tranzīts”. Ārzemēs fani iegādājas iemīļotās grupas T – kreklus, krūzītes un suvenīrus. “Reiz pēc koncerta pie manis pienāca meitene un lūdza autogrāfu. Redzot to, cik esmu noguris, viņa teica: “Tu esi tāds pats cilvēks kā es.” Ir labi, ka to saprot. Pasaulē eksistē noteikumi, ka koncertos grupas var fotografēt tikai pirmajās dziesmās, lai nemanītu dalībnieku nogurumu. Arī autogrāfu nedrīkst prasīt uzreiz pēc uzstāšanās, jo ir jābūt kādam atelpas brīdim,” skaidro Ralfs.
Gūst mērķdotācijas videoklipiem
Gūstot pirmās trīs vietas LNT mūzikas video, izpildītājs saņem 500 latu mērķdotācijas jauna klipa veidošanai. “Nav jāaprobežojas tikai ar 500 latiem. Naudu var likt klāt. Tomēr šim videoklipam būs ierobežojumi. To var rādīt tikai LNT un TV5 kanālos. Turklāt izveidojies tāds neliels paradokss. Lai uzvarētu šajā šovā, dziesmai jābūt pazīstamai. Bet klipu taču taisa tāpēc, lai reklamētu nepazīstamu dziesmu. Tomēr ar LNT mūzikas video ir attīstījusies klipu kultūra, un režisoriem un jaunajiem censoņiem ir darbs,” domā Ralfs.
LNT mūzikas video Zelta šovā sacentās stiprākie un iecienītākie Latvijas mūziķi. Līdz pat balsošanas noslēgumam grupa “Tranzīts” ar “Tumsu” karoja par 2. vietu. Šovu vēroja 21 tūkstotis klausītāju. “Pirms uzstāšanās mēģinājumā forši skanēja. Bet, kad esi uzvilkts un tev dod startu, un dziesmas laikā jāizliek viss, tad jūti, ka balss kļūst dīvaina. Klausītājs to nemanīja, tikai es kopā ar grupas dalībniekiem,” atceras stāmerenietis.
Ralfs norāda, ka par 500 latiem varot izveidot tīri labu klipu. Dziesmai “Vai tu tur esi” klipam izlietoti tieši 500 lati. Ja ir laba ideja, tad arī rezultāts neizpaliekot. Protams, ja klipu vēlas taisīt Vācijā vai Dienvidāfrikā, tad jārēķinās ar lielākām naudas summām.
Gribētos ievilkt elpu
Ralfs godīgi atzīst, ka tagad vēlētos ieturēt mazu pauzi. Tomēr darbi dzenot cits citu. Tiek veidots klips “Septiņām dienām”. Scenārijs jau ir izveidots, bet kāds tas ir, to Ralfs tur noslēpumā.
Viņš uzskata, ka galvenais, lai darbs būtu paveikts godam, esot attieksme, kā tas tiek veikts. Ar vai bez ņurdēšanas. Arī dziesmā var uzsvērt, ka Gauja smird, ka kokus izcērt un bērns pēc gadiem vecākiem jautā: “Kas ir mežs?” Negatīvā apkārt, arī cilvēkos, ir tik daudz, ka tas smacē un traucē dzīvot. Tas traucē domāt un vēlēt labu. “Man patīk, kā žurnālisti raksta par zemniekiem, kam “cepās”. Un nevis nepārtraukti uzsver, cik liels un grūts darbs tajā ieguldīts, cik nepanesami smaga un saspringta ir ikdiena,” secina Ralfs.
Viņš pats vadās pēc principa: “Kad daru, tad daru.” Radot dziesmas, viņam jājūt pretestība, kā rokot mālu, nevis kūdru. Viņš nevēlas visas dziesmas radīt vienādas. Katrai veido citādāku aranžējumu un noskaņu.
Augustā bijis daudz koncertu. Citreiz arī nedēļā ir četri koncerti – divi dienā. “Daudzi uzskata, ka fanot par “Tranzītu” nav stilīgi. Bet mēs jau krietnu laika sprīdi divreiz gadā braucam koncertēt uz vienām un tām pašām vietām. Dziesmas zināmas, bet cilvēki nāk. Viņi vēlas satikties. Tas ir foršākais. Tad man neliek sajusties kā zvaigznei, bet kā viņu cilvēkam. Ir gadījies, ka koncertā, izdzirdot dziesmu “Septiņas dienas”, cilvēks sāk raudāt. Tas nāk no sirds, jo viņš izjutis dziesmu. Viņa sajūtas ir tādas, kā tās esmu paudis mūzikā,” domā Ralfs.
LNT mūzikas video pasākumu atmosfēru Ralfs nedēvē par mājīgu un patīkamu. Starp mūziķiem valda spriedze, un cits citu aiz pieklājības pasveicina, bet tuvāk nepielaiž.
Attiecības ietekmē darbu
Ralfs atzīst, ka Stāmeriena spēj radīt noskaņojumu, sniegt mieru, kas nepieciešams, lai varētu rakstīt dziesmas. Rīga dzen un liek turēt tempu.
“Man ir svarīgi, kādas attiecības valda ģimenē un ar tuvajiem cilvēkiem. Nevar strādāt, ja mājās ir nesaskaņas. Kristiešiem ir uz ko paļauties. Viņi dzīvo ar domu, ka kāds viņus sargā. Cilvēks sāk smaidīt, un lietas sāk virzīties. Man virzulis uz veiksmi ir viss kopā – ģimene, arī debesu spēki,” saka Ralfs.
Arī sarunājoties Ralfs pie sevis dungojot kādu meldiņu. Tas esot pirmssākums dziesmai. Iegādāts mobilais telefons ar balss ierakstu. Labākās dziesmas Ralfs dzirdot īsi pēc aizmigšanas. Tad viņš sevi piespiež piecelties un dziesmu iedziedāt. “Reizēm ir bijis, ka iedziedu un nākamajā rītā klausos, bet no mūzikas tur nav ne ziņas. Ir bijušas sajūtas, kā dziesmai jāskan, bet to mobilajā nevar minūtes laikā iedziedāt. Un tad nožēloju, ka nav tāda savienojuma, kas visas labākās dziesmas, kas jaucas pa galvu miegā, ierakstītu lentē,” smej Ralfs.
Ralfa Rubeņa atziņas:
“Cilvēks jau nav muļķis. Ja viņš nesapratīs, viņš sajutīs. Vismaz es cenšos domāt, ka ar visiem tā ir. Dziesmā summējas visas tās sajūtas, kas ir bijušas dziesmas tapšanas laikā. Kurš vairāk klausās, tas arī vairāk to sajūt.”
“Man nepatīk prezentācijas, jo tajās nav saspēles ar publiku. Īstais kaifs ir laukos, reālos koncertos.” “Lai rakstītu labas dziesmas, tām ir jāizsprāgst kā samilzušam augonim, nevis jāpūlas kaut ko izspiest no sausas lupatas.”
“Vari mūziku taisīt kā gribi, tā vienalga būs tava mūzika. No tā nevar aiziet. Tavs raksturs iet cauri visam, no sevis aizbēgt nevar.”
Grupas “Tranzīts” vēsture
Grupa izveidojusies 1994. gadā festivālā “Sinepes un medus”, un tās dalībnieki Ralfs Rubenis un Aldis Zaļūksnis (toreizējais nosaukums “PEA”)ieguvuši balvas par labākajiem dziesmu tekstiem un aranžējumiem, kā arī saņēmuši Raimonda Skurula uzaicinājumu ierakstīt albumu viņa ierakstu studijā.
1995. gada rudenī Aldis Zaļūksnis (tagad Dj Midis)izveido grupu “5. šlaka” un sāk darbu izdevniecībā “Balss”. Ralfs, paturot projekta nosaukumu “Tranzīts”, sāk darbu pie otrā albuma “Es esmu tāds”. Tas izdots 1996. gada aprīlī.
1997. gada novembrī iznāk albums “Nevaru būt balts”, kā arī Stāmerienas pilī tiek uzņemts videoklips dziesmai “Nepabeigtie darbi”. Tā režisors Igors Linga. Paralēli tam Ralfs ir mūzikas autors un aranžētājs Dj Riča projektā “Sunītis.”
2000. gada 11. februārī “Tranzīts” saņem ierakstu kompānijas “MAPL” balvu kā labākā deju mūzikas grupa, ar kuru kompānijai izveidojusies sadarbība septiņus gadus ilgās pastāvēšanas laikā.
Katru nedēļas nogali grupa uzstājas dažādās Latvijas vietās. Pašreizējā sastāvā grupa uzstājusies vairāk nekā 300 reizes.
Ar Ralfu uzstājas dejotāji Edijs Aleksejevs, Andrejs Nakoskins un Gunārs Ambergs.
Pēdējo dziesmu panākumi
LNT mūzikas video Zelta šovā ar dziesmu “Strauts” ieguva 3. vietu. Balvā – finansējums jaunam videoklipam. LNT mūzikas video Sapņu nakts šovā “Tranzīts” ar dziesmu “Septiņas dienas” pārliecinoši ar 7217 balsīm ieguva 1.vietu, tādējādi balvā iegūstot mērķdotāciju jaunam videoklipam.
Videoklipu dziesmai “Vai tu tur esi” jau var redzēt dažādos Latvijas TV kanālos. Mūzikas videotopā tā ierindojas 10.vietā. Videoklips tapis studijā “EHO filma”. Klipa režisors ir Jānis Vingris.
LNT mūzikas video panākumus palīdzēja nodrošināt arī Daiļa Leimaņa darinātie tērpi.
