Apes mednieku kolektīva “Lūši” pieredzes bagātākais mednieks ir Jānis Klincis, kurš nu jau 51 gadu ir aktīvs mednieks.
Apes mednieku kolektīva “Lūši” pieredzes bagātākais mednieks ir Jānis Klincis, kurš nu jau 51 gadu ir aktīvs mednieks.
Meža zvēri savairojušies
Tagad meža zvēri ir savairojušies ļoti daudz, ka tie traucējot pat šoferiem. “Es domāju, ka gandrīz katrs otrais, braucot ar mašīnu, ir kaut ko “noķēris” uz ceļa,” saka J.Klincis. Viņš stāsta, ka pie mums ļoti daudz ir savairojušās stirnas, kā arī kažokzvēri.
Lielu postu nodarot bebri. Tie apūdeņojot lielas platības, kuras pēc tam tiekot taisītas kā sanitārās kailcirtes, jo koki, kas ir bijuši zem ūdens vairākus gadus, tāpat jau satrunējuši. Bebrus vislabāk var iznīcināt ar slazdiem, jo ar dambju jaukšanu neko nevar panākt – tā esot cīņa ar vēju.
Prieka pēc nešauj
Sava prieka pēc mednieki zvērus nešaujot, tad viņi ejot tikai vērot medības. Novērošanas torņos, varot vērot medības un paņemt līdzi mazbērnus un apmācīt, lai jaunie mednieki būtu tikpat solīdi kā vecie. Pārsvarā mednieki šaujot meža cūkas, aļņus, arī stirnas.
Meža zaķu gan esot ļoti maz, viņi vairs nevarot atgūt savu agrāko skaitu, jo lauksaimniecības pasūtījuma dēļ tikuši iznīcināti.
Latvijas mežos vilki gadoties reti. Mednieks nesen aizbraucis uz bebru dambjiem apmēram sešus kilometrus no Apes un tur redzējis lāča mazuļa ķepu nospiedumus. “Mūs, medniekus, tas nebaida, jo lācis jau cilvēkam virsū nebrūk, ja tam nedara pāri,” pauž J.Klincis. Viņš arī stāsta, ka principā visiem meža zvēriem ir tendence bēgt, bet, ja tie vairs nespējot aizbēgt, tad gan varot savainot cilvēku.
Katru gadu pa trofejai
J.Klincis gandrīz katru gadu ir guvis kādu medijumu – citreiz buku, citreiz alni, citreiz meža cūku. Tās arī esot visnešpetnākie meža zvēri, it sevišķi, ja tiekot aiztikti viņu bērni.
Pirms vairākiem gadiem esot nomedījis arī staltbriedi Liepājas pusē, jo mūsu pusē to tikpat kā neesot. Pie mednieka trofejām pieskaitāms arī vilka galvaskauss, ar buku ragiem esot sakrāts vesels maiss, bet pati lielākā trofeja esot aļņa ragi.
Mednieks stāsta, ka agrāk par katra zvēra vai putna nošaušanu valsts medniekiem esot maksājusi atlīdzību. “Par vanagu kājām kādreiz maksāja 20 rubļus – tā tolaik bija liela nauda.” Skolas laikā J.Klincis piepelnījies, ķerot kurmjus. Par kurmja ādu tolaik maksātas 20 kapeikas. “Agri no rītiem pirms skolas ar puikām Alūksnes kapsētā ķērām kurmjus,” viņš stāsta.
Mednieks atminas kādu gadījumu – kad vēl bijis puika un gājis ganos, kādā rasainā rītā viņam esot iekodusi čūska. Viņš zinājis, ka rētu vajag paplašināt, lai inde iztek ārā. “Es aiz bailēm desmit centimetru garumā iegriezu līdz kaulam,” stāsta J.Klincis. Aizvests pie ārsta, un ārsts nevis šuvis ciet, bet saspraudis ar knaģiem. Pēc tam esot bijusi sapampusi kāja, bet viss beidzies laimīgi.
