Kā sārti punktoti paklāji izskatās lielogu dzērveņu kārtas SIA “Lienama” purvā Gaujienas pagastā. Ogas ir kā nobērtas, un šonedēļ sākta to lasīšana.
Kā sārti punktoti paklāji izskatās lielogu dzērveņu kārtas SIA “Lienama” purvā Gaujienas pagastā. Ogas ir kā nobērtas, un šonedēļ sākta to lasīšana.
Lai gan roku darbs nav viegls, ir prieks ievākt dzērvenes, kas ir tik lielas un tumši sārtas kā ķirši. SIA “Lienama” īpašniece Gundega Sauškina ar ražu, kas, iespējams, būs 70 līdz 80 tonnu, aicināja iepazīties Dzērveņu audzētāju asociācijas biedrus, speciālistus un žurnālistus.
“Kamēr var aizsniegt, tikmēr citi rauj lejā. Kad vairs nevar aizsniegt, tad sāk aplaudēt. Tagad jau ir brīdis, kad Gundegu vairs nevar aizsniegt. Ir raža! Turklāt labāka nekā Kanādā, kur bijām augusta sākumā. Tas ir tāpēc, ka šeit strādā precīzi. Sadarbību sākām pirms trim gadiem. Esmu pārliecinājies, ka Gundega ir mērķtiecīga, strādīga un arī komanda viņai ir laba,” vērtē Latvijas Universitātes bioloģijas zinātņu doktors Vilnis Nollendorfs.
Mācās no citu un savas pieredzes
“Neesam sliktāki lielogu dzērveņu audzētāji kā kanādieši. Tiesa, šajā valstī pavasaris radīja problēmas, jo bija liels sals mīnus 8 grādi. Tad smidzinātāji vairs nevar strādāt, un, protams, ogu raža cieta. Mūsu dzērveņu stādījumi ir vēl jauni, bet, ja tagad sāktu audzēt, daudz ko darītu citādāk. Tā mēs secinām katru gadu un zinām, kā rīkosimies nākamgad,” atzīst SIA “Lienama” agronome Arita Prižavoite.
Viņa domā, ka, iespējams, varēja vairāk mēslot dzērvenes. Mēslojumu augi saņem galvenokārt caur lapām, ko reizi nedēļā izsmidzināja ar miglotāju. Karstajā vasarā bija bailes ar lielāku mēslojuma koncentrāciju apdedzināt dzērvenājus. Saules siltuma pārpilnais laiks ātrāk nogatavināja ogas, ko var lasīt apmēram nedēļu agrāk nekā pērn. Ir jāgaida, lai dzērvenes pieaug un kārtīgi nogatavojas, jo tad tās ir garšīgākas. “Dzērvenāji vēl ir zaļi. Kad tie kļūst sarkani, tikai tad vairs augšanas process nenotiek. Gatavām ogām ir lielāks svars,” skaidro A.Prižavoite. Agronome uzsver, ka SIA “Lienama” ir labas attīstības iespējas, jo strādā labi speciālisti un ir zinātnieku atbalsts.
Lielogu dzērvenes ir vērtīgas
Baltkrievijas Nacionālās akadēmijas botāniskā dārza laboratorijas vadītājs Nikolajs Rubans dzērveņu stādījumus Gaujienā skata ceturto reizi. “Kad atbraucu pirmo reizi, radās iespaids, ka audzētājiem trūkst zināšanu. Tagad rezultāts ir labs, bet ceru, ka pēc pāris gadiem tas būs teicams. V. Nollendorfs ir iesaistīts šajā darbā, un panākumi ir arī viņa nopelns,” vērtē N.Rubans. Viņš atzīst, ka bija rezerves, lai iegūtu vēl lielāku dzērveņu ražu. Baltkrievijā lielogu dzērveņu audzētājiem ir 20 gadu pieredze, tāpēc tā var noderēt.
SIA “Lienama” sākusi būvēt augļu un ogu pārstrādes cehu, un paredzams, ka saņems SAPARD finansējumu. Tas dos iespēju rekonstruēt bijušo Trapenes krejotavu, kur būs cehs ar modernu pārstrādes tehnoloģiju. Tajā ražos sulu un, iespējams, arī dzērveņu rozīnes. Baltkrievijā audzētās dzērvenes gandrīz visas eksportē. Valstī ir apmēram 10 šo ogu produkti, bet “dzērveņu bizness nav izplatīts”, jo tirgū ir daudz vietējos purvos lasītu ogu. “Ne visi saprot, ka lielogu dzērvenes ir vērtīgākas. Padomju varas gados padomju – franču ekipāža kosmosā līdzi ņēma šīs ogas. Pēc Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas ir izveidots radiācijas centrs, un tā mediķi atzīst, ka lielogu dzērvenes veicina no radiācijas cietušo cilvēku ārstēšanu,” secina N.Rubans.
Pēta ogu izmantošanas iespējas
Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas eksperimentālā pārstrādes centra vadītāja Dalija Segliņa pārbauda, kādiem pārstrādes veidiem ogas ir derīgas. “Kad Gundega atveda dzērvenes, pēc savām izjūtām mēģināju gatavot rozīnes. Tā sākām. No Kanādas atvedu paraugus, un tagad strādāšu, lai varētu pateikt, ko un kā darīt. Protams, no dzērvenēm varēs gatavot ne tikai rozīnes, bet arī sulu un sīrupu,” komentē D.Segliņa.
Viņa atzīst, ka vēl jāiekaro tirgus ar dzērveņu sāļajām jeb ketčupveida mērcēm, kas ir piemērotas pie medījumu un citiem gaļas ēdieniem.
“Dzērvenēs ir augsts pektīna saturs. Tās veido dabīgi biezu masu, un atliek tikai izvēlēties garšvielas, lai būtu teicama sāļa mērce medījumiem,” norāda D.Segliņa. Šie produkti būs ekskluzīvi, jo ne katram būs iespēja tos iegādāties. Acīmredzot pieprasījums pēc tiem būs restorānos un kafejnīcās. Iespējams, ka pēc kāda laika tie kļūs lētāki.
Lielogu dzērvenes līdzinās brūklenēm, tāpēc Eiropas valstīs to ievārījumu lieto kā piedevu gaļas ēdieniem. Pieprasījums pēc šo ogu produkcijas ir tik liels, ka SIA “Lienama” lielā raža nevar to apmierināt. Ogas iepērk ne tikai “Spilva”, “Koks” un “Pūre” Latvijā, par tām interesējas arī no Polijas, Vācijas un Anglijas.
SIA “Lienama” ir viena no pasūtītājiem projektā, kur pēta imunsistēmu stiprinošu jaunu pārtikas produktu ražošanu no lielogu dzērvenēm, smiltsērkšķiem un cidonijām. “Izdarām analīzes, pētām ķīmisko sastāvu un izmēģinām jaunu pārtikas produktu gatavošanu, sadarbojoties ar pasūtītājiem. Rezultātā būs jauni izstrādājumi,” skaidro D.Segliņa.
Pamazām paplašina ogu stādījumus
SIA “Meristēma” darbiniece Māra Rudzīte apgalvo, ka noiets būs arī tad, kad SIA “Lienama” ogas audzēs 100 hektāros. Pašlaik apmēram piecos hektāros aug krūmmellenes, kas, pēc V.Nollendorfa atzinuma, ir visgaršīgākās ogas pasaulē.
G. Sauškina pakāpeniski palielina ne tikai lielogu dzērveņu, bet arī melleņu stādījumus. SIA “Meristēma” pavairo amerikāņu augstkrūmu melleņu stādus.
“No laba mātes auga paņem meristēmu – mazāko šūniņu, kas saglabā iedzimtību. To ieliek mēģenē, kur dzīvo trīs mēnešus. Pēc tam klonē un pavasarī izstāda nelielu augu, ko rudenī var dēstīt uz lauka. Stādu, protams, vajag daudz. No vienas šūnas varam iegūt tūkstošiem, un tā ir biotehnoloģijas priekšrocība,” stāsta M.Rudzīte. Viņa atzīst, ka G.Sauškina ir ieguldījusi lielu darbu un līdzekļus, bet ir arī rezultāti.
G.Sauškina saka, ka apmierināta nekad nevar būt, jo tā būtu apstāšanās attīstībā. “Kas te bijuši pirms diviem gadiem, apgalvo, ka izmaiņas ir lielas,” viņa secina.
