Svētku dienā, 27. janvārī, kuplā skaitā Alūksnes Svētās trijādības baznīcā bija pulcējusies pareizticīgo draudze, lai būtu klāt šajā vēsturiskajā notikumā. Līdz šim baznīcā dievkalpojumus iezvanīja Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīcas zvani, bet tagad tie atgriezīsies savā līdzšinējā mājvietā.
Zvani – svētība ikvienam
Jauno zvanu iesvētīšana noritēja ar lielu emocionālu pacēlumu un saviļņojumu, jo zvanu iegādei ziedojuši draudzes locekļi, vietējie uzņēmēji un arī alūksnieši.
“Baznīcu zvani ir svētība gan pilsētai, gan ikvienam cilvēkam, kurš dzird to skaņas. Jau kopš seniem laikiem zvani ne tikai aicinājuši uz dievkalpojumiem, bet arī doties kaujā un aizstāvēt savu tēvzemi. Kad baznīcā skanēja zvani, cilvēki zināja, ka kāds tiek kristīts, iesvētīts, laulāts vai ir kāds cits nozīmīgs notikums,” pēc zvanu iesvētīšanas sacīja virspriesteris
M. Aršvila, atgādinot, ka zvanu skaņas vienmēr bijusi neatņemama pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa. Viņš pateicās ikvienam, kurš ar savu ziedojumu atbalstījis zvanu iegādi.
Atlieti Maskavā
Kad jaunie baznīcas zvani bija iesvētīti, tos bija iespēja iezvanīt arī ikvienam klātesošajam, ko visi arī darīja ar lielāko prieku. Daudzi arī vēlējās iemūžināt šo vēsturisko mikli un nofotografēties pie statīva, uz kura pagaidām šie zvani ir uzstādīti.
Jaunie zvani atlieti Maskavā, Svētā Daniela klosterī. Alūksnes Svētās Trijādības baznīcas pārzinis priesteris Sergijs Mihaļevičs norāda – to svars ir no 21 kilograma mazākajam līdz 196 kilogramiem lielākajam zvanam, bet kopējais svars – 400 kilogrami. Zvani izgatavoti no alvas un bronzas sakausējuma, taču izmantoti arī citi materiāli, ko meistari glabā kā noslēpumu un neatklāj.
Lielos zvanus rotā ikonas
M. Aršvila uzsver, ka pareizticīgās baznīcas zvanu skaņām vienmēr bijusi īpaša nozīme. Tie nepakļaujas nevienai notij, bet attīra visu apkārtni. “Kur zvani skan, tur pat čūskas negrib dzīvot. Pirms zvanu iesvētīšanas lūgšanā prasījām, lai Dievs dod svētību un aizsargā no dažādām stihijām – vētrām, ugunsnelaimēm. Mēs zinām, ka pirms kāda laika šajā baznīcā iespēra zibens, tādēļ arī lūdzām, lai tas nenotiktu. Zvanu skaņas ne tikai attīra, tās svētī cilvēkus, tādēļ šī ir liela diena alūksniešiem,” sarunā ar “Alūksnes un Malienas Ziņām” teica M. Aršvila.
Divus lielos zvanus rotā lietas ikonas. Uz lielā zvana ir Svētās Trijādības atveids, to rotā arī Dievmātes Jakobštates ikona un svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa (Pommera) ikona.
Tornī izvietos vasarā
“Jānis Pommers bija Rīgas un Latvijas arhibīskaps no 1921. līdz 1934. gadam. Viņš ir vienīgais latvietis visā pasaulē, kuru dažādu tautu pareizticīgie pielūdz kā svēto. 1934. gada rudenī viņš tika nogalināts – vispirms nežēlīgi spīdzināts, pēc tam sadedzināts.
2001. gadā Latvijas Pareizticīgās baznīcas Koncils kanonizēja arhibīskapu Jāni par svētmocekli. Par arhibīskapu Jāni ir arī kāds stāsts saistībā ar zvaniem. Jānis Pommers bija ne tikai garīgi, bet arī fiziski stiprs. Reiz uz baznīcu atnests zvans un pat vairākiem cilvēkiem nav bijis pa spēkam to uznest zvanu tornī. Tad arhibīskaps aicinājis iet iedzert tēju. Kamēr pārējie to darījuši, viņš viens pats uznesis zvanu tornī! Savukārt Dievmātes Jakobštates ikona, kas arī rotā lielāko no jaunajiem zvaniem, atrodas Jēkabpils Svētā Gara klosterī un tai tiek piedēvētas dziednieciskas spējas. Jakobštates ikona tiek uzskatīta gan par klostera aizbildni, gan par Jēkabpils pilsētas sargātāju. Uz otra lielākā zvana, kura svars ir 97 kilogrami, ir Pestītāja un Dievmātes Kazaņas ikonas atveids,” stāsta M. Aršvila.
Pašlaik jaunos baznīcas zvanus var apskatīt ikviens interesents laikā, kad ir atvērta Alūksnes pareizticīgo baznīca, taču iezvanīt tos saskaņā ar pareizticīgo tradīcijām varēs tikai pavasarī, Lieldienu nedēļā. Plānots, ka baznīcas tornī tie tiks uzsādīti šovasar un notiks arī zvaniķu apmācība.
