“Dzīvoju pēc atziņas – paņem naidu, ietin mīlestībā un atdod atpakaļ,” saka šodienas vārdiņsvētku īpašniece, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas kultūras vēstures un ētikas skolotāja Ida Zelča.
“Dzīvoju pēc atziņas – paņem naidu, ietin mīlestībā un atdod atpakaļ,” saka šodienas vārdiņsvētku īpašniece, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas kultūras vēstures un ētikas skolotāja Ida Zelča.
“Tēvs un brālis nolēma, ka jāliek Ida. Zinu, ka vārds Ida dominē dažādās mitoloģijās. Skandināvijā ir Idas kalni,” viņa saka.
Ida atzīst, ka parasti vārdadienas svin kopā ar dzimšanas dienu. “Patīkami, ka atceras. Mana vājība ir grāmatas. Parasti uz jubilejām esmu kādu nolūkojusi grāmatnīcā un, ja man jautā, saku – man, lūdzu, grāmatnīcā!” stāsta Ida.
“Budistiem ir tādas patiesības – naidu nekad neārstē ar naidu, bet ar mīlestību. Skopo uzveic ar dāvanām. Cenšos tā darīt, reizēm cilvēki saprot. Gribētu, lai ļaunums izzustu no cilvēku sirdīm un viņi kļūtu smaidīgāki. Pati nekad nespētu attaisnot ļaunu cilvēka rīcību,” Ida atzīst.
Brīvajā laikā Ida lasa grāmatas, jo kultūras vēsturi bez lasīšanas apgūt nevar. “Patīk lasīt krievu kriminālromānus oriģinālvalodā,” viņa saka.
“Dzīvi nespēju iedomāties bez trim lietām – ģimenes, grāmatām un skolas. No bērniem gūstu dzīvesprieku – kad viņi atzīst, ka manis mācītais ir bijis vajadzīgs. Mācot kultūras vēsturi, vienmēr saku – es tur droši vien vairs netikšu, bet, kad tu stāvēsi pie tiem pamatiem, atceries, ka pirmā bija Zelča, kas izstāstīja par šo arhitektūras pieminekli. Ja vari, atsūti man bildīti! Sūta arī!” atzīst Ida.
