Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji pieredzes braucienā uz Pasvales pašvaldību uzzināja, kā tajā norit darbs pēc administratīvi teritoriālās reformas Lietuvā.
Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji pieredzes braucienā uz Pasvales pašvaldību uzzināja, kā tajā norit darbs pēc administratīvi teritoriālās reformas Lietuvā. Viņiem bija iespēja tikties gan ar novada administrācijas, gan pagasta pašvaldības darbiniekiem.
“Pasvales novada iedzīvotāju lielākā daļa dzīvo lauku teritorijā, nevis pilsētās. Tāpēc arī finansējuma lielāko daļu novirza laukiem. Tiesa, Alūksnes rajonā situācija ir citāda – vairums dzīvo pilsētā, nevis laukos. Apes novada projekts ir izstrādāts apmēram pēc tādiem pašiem principiem, tomēr ir arī lietas, ko vēl varētu pārņemt,” secina Trapenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Liberts.
Mazākajā Pasvales novada skolā ir 50 bērni. Turklāt klasē var būt 5 skolēni, nevis 8, kā ir noteikts Latvijā. Katrai skolai ir autobuss, kura iegādi un uzturēšanu nodrošina valsts. “Tas liecina par vēlmi saglabāt skolas. Ja kāda tiek likvidēta, tad nodrošina bērnu aizvešanu uz citu skolu. Savukārt bijušajās mācību iestādēs ierīko dienas centrus, kur var uzturēties gan pirmsskolas vecuma bērni, gan skolu audzēkņi pēc mācību stundām,” stāsta J.Liberts.
Viņš uzskata, ka būtu vērts pārņemt arī pieredzi pārvaldes aparāta veidošanā. Pasvales padomes deputāti izvēl tās priekšsēdētāju un administratoru jeb izpilddirektoru, kurš izraugās vietnieku un pagastu vecākos. Pagastu vecākajiem ir vietnieki, kuru funkcijas var salīdzināt ar mūsu pašvaldību sekretāru darbu. Toties vietniekiem ir arī tiesības parakstīt izziņas un citus dokumentus vecākā prombūtnes laikā. Tas nozīmē, ka tiek nodrošināta iedzīvotāju labāka apkalpošana pašvaldībā. Pārējie pašvaldību darbinieki nav vēlēti. Tos pieņem darbā un atbrīvo administrators. Visās nozarēs darbs tiek organizēts centralizēti.
