Jūnija sākumā notika Apes pašvaldības un Reuges (Igaunija) pašvaldības sporta speciālistu kopīgs tehniskais brauciens pa Dienvidigaunijas sporta objektiem.
Arī ziemā var spēlēt futbolu ārā
Pelvā apvienoto Igaunijas un Latvijas delegāciju sagaidīja Mesikapa sporta halles direktore. Tā kā halle atrodas blakus skolai, to sporta stundās noslogo skolēni, bet pēcpusdienās šeit aktīvi darbojas sporta skola. Blakus hallei ierīkots mākslīgais futbola laukums, kuru apsaimnieko vietējais futbola klubs. Šis laukums īpašs ar to, ka speciāla apsildīšanas tehnoloģija nodrošina arī ziemas sezonā iespēju ārā spēlēt futbolu. Tad devāmies apmeklēt Pelvas sporta centru, kuru treniņiem vairāk izmanto vietējie sporta klubi. Gaujienas sporta speciālists Rolands Ozoliņš kā īpaši pozitīvu piemēru saskatīja cīņu telpu: „Šādas telpas ir liels retums pat Rīgā, bet šeit tā ir izveidota salīdzinoši mazā pilsētiņā!” Apes sporta skolotāja Gunda Purakalne neviltoti priecājās par Pelvas sporta centra peldbaseinu: „Tas ir mans lielākais sapnis – šādu peldbaseinu ierīkot arī Apē!” Savukārt hokeja kluba „Ape” pārstāvis Andis Pops uzsvēra: „Ņemot vērā salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu – 6000, manuprāt, sporta un aktīvās atpūtas iespējas Pelvā ir ļoti augstā līmenī.”
Veiksmīgs telpu izmantošanas un noslogotības risinājums
Tartu esošajā lielveikalā „Lounakeskus” izvietojusies ledus halle, kuru iecienījuši ne tikai Igaunijas, bet arī Latvijas iedzīvotāji. Lielveikala īpašnieks Jāns Lots, runājot par halles noslogotību, minēja faktu, ka jau tagad nepietiek laika un vietas uz ledus, lai nodrošinātu visiem sportotājiem vēlamo laiku, īpaši kērlingam.
Savukārt fitnesa centrs „MyFitness” gatavojas plašai rekonstrukcijai – tiks veidotas jaunas zāles un paplašināts piedāvāto iespēju klāsts. Tartu universitātes pasniedzējs Toniss Matsins iepazīstināja ar sporta treneru apmācības sistēmu Igaunijā un raksturoja vispārējo sistēmu sporta izglītībā. Apes sporta organizatore Aija Latika secināja, ka kopumā apmācību sistēma pie viņiem ir tāda pati kā Latvijā.
Pēc tam apmeklējām Tartu universitātes sporta halli, kas izvietota divos korpusos. Īpaša „rozīnīte” ir speciāli aprīkotā zāle ar boksa ringu. Halles apmeklējums deva ieskatu veiksmīgā telpu izmantošanas un noslogotības risinājumā. Tika apskatīts arī netālu esošais Tartu universitātes stadions un Tahtveres sporta parks, no kurienes tiek dots starts slavenajam Tartu maratonam. Blakus esošajā BMX trasē šobrīd notiek vērienīgi trases uzlabošanas darbi – tramplīnu un jaunu virāžu veidošana.
Dod iespēju uzkāpt tramplīnlēkšanas tornī
Apmeklējām Elvi sporta centru, kurš jau vairāk nekā 60 gadus saistīts ar šaušanas sportu, bet, turpinot attīstīties, orientējas arī uz citiem sporta veidiem.
Tehvandi kompleksā tramplīnlēkšanas tornī mūs sagaidīja viens no darbiniekiem – bijušais tramplīnlēcējs, kurš ar aizrautību izrādīja gan pašu torni, dodot iespēju uzkāpt un izbaudīt satriecošo sajūtu atrasties tik augstu un arī sajust, cik drosmīgiem jābūt, lai pakļautos šim izaicinājumam – tramplīnlēkšanai, gan arī tiesnešu mājiņu. Tehvandi sporta kompleksā iekļaujas arī augstas kvalitātes celiņi slēpošanai, stadions ar 2 biatlona šautuvēm, aprīkots starptautisku sacensību rīkošanai, un 4 mazāki kalniņi treniņiem.
Jūtams lepnums par novadnieku sasniegumiem
Otepē slēpošanas muzejā savāktie materiāli, informācija un eksponāti uzskatāmi rāda Igaunijas slēpošanas sporta attīstību no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Izveidota arī īpaša slavas siena ar olimpisko čempionu goda rakstiem, kausiem un medaļām. Visā jūtams patiess lepnums par savu novadnieku un tautiešu sasniegumiem. Vienā no zālēm iespējams izmēģināt roku arī biatlona disciplīnas elementā – šaušanā ar lāzeršauteni. Šo iespēju nekavējās izmantot gan Apes, gan Reuges sporta speciālisti.
Apes sporta speciālisti vienbalsīgi atzina par iespaidīgiem kaimiņvalsts sasniegumus sporta attīstības jomā. „Igaunijā sporta atbalsts labi nostādīts gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Ļoti labi attīstīta ir arī sporta klubu sistēma, kas veicina iespēju piesaistīt kvalificētus trenerus,” atzīst Andis Pops. Viņam piekrīt arī projekta vadītāja Liene Ābolkalne un atzīst, ka redzētais un dzirdētais brauciena laikā dod motivāciju un sparu turpināt augt un attīstīties.
