“Vārdu izvēlējās mamma un tētis, bet domāju, ka viņi nezina, kāpēc izvēlējās tieši tādu vārdu,” saka rītdienas vārdadienas gaviļniece Gunta Ļuļe.
“Vārdu izvēlējās mamma un tētis, bet domāju, ka viņi nezina, kāpēc izvēlējās tieši tādu vārdu,” saka rītdienas vārdadienas gaviļniece Gunta Ļuļe. Viņa atzīst, ka vārdadienu atzīmē, nevis svin. “Parasti pirmie apsveic bērni ar interesantu apsveikumu. Kopš ir dažādas tehniskās iespējas, šie apsveikumi ir oriģināli, dažreiz uz kompjūtera ekrāna salikti, lai ieslēdzot ir pārsteigums. Mani vienmēr atceras kolēģi, patīkami, ka atceras arī mūsu rajona laikraksti,” saka Gunta.
Vislabākā dāvana Guntai ir apkārtējo cilvēku smaidi, ieraugot vārdadienas vaininieku, un labie novēlējumi. “Ziedi man patīk, tikai žēl, ka to mūžs ir tik īss. Gribētos tos saglabāt,” domā Gunta. Viņas mīļākie ziedi ir gerberas – gan dzeltenās kā saule, gan sarkanās mīlestības krāsā, gan arī citas.
“Vārds man patīk. Ir zināms cilvēku pulciņš, kas mani sauc par Guntiņu Uguntiņu. Tāda es arī esmu, mēdzu uzliesmot, reizēm vajadzīgi un reizēm – nē. Cenšos būt tāda, kāda ir uguns – sildīt, bet nebūt tā nejaukā, kas dedzina,” atzīst Gunta.
Viņas dzīves moto ir: “Nekad nenožēlot to, kas ir padarīts, ja ir padarīts nepareizi, tad labot, ja labi, tad nav ko nožēlot.”
“Kopš esmu iemācījusies lasīt, lielākais hobijs ir lasīšana. Mazu mani māmiņa un vecmāmiņa iemācīja adīt un tamborēt. Katru brīvo brīdi atvēlu šiem vaļaspriekiem,” stāsta Gunta.
Visaugstāk cilvēkos Gunta vērtē godīgumu pret sevi. “Man nepatīk, ka mēs cenšamies krāpt sevi. Man laikam ir laimējies, jo apkārt bijuši labi, godīgi, čakli un par savu rīcību atbildīgi cilvēki,” saka Gunta.
