Nolikumā izdarīti grozījumi, kas ļaus zemniekiem saņemt trešā un ceturtā ceturkšņa subsīdijas par ganāmpulku, neņemot vērā vidējo izslaukumu.
Nolikumā izdarīti grozījumi, kas ļaus zemniekiem saņemt trešā un ceturtā ceturkšņa subsīdijas par ganāmpulku, neņemot vērā vidējo izslaukumu. Pieņemt grozījumus rosinājis ieilgušais karstums, no kura cietušas pļavas un ganības, kā rezultātā ir samazinājies izslaukums.
“Saskaņā ar grozījumiem nolikumā subsīdijas var saņemt vēl viena saimniecība, kur ir 16 govju ganāmpulks. Patiesībā tajā kļūdas dēļ nebija 3500 kilogramu vidējais izslaukums, un tagad varēs dabūt 225 latus. Pavisam rajonā subsīdijas saņem 97 saimniecības, un to kopējā summa ir 21 625 lati. Labi, ka ātrāk izmaksās subsīdijas par ceturto ceturksni, taču tās nebūs gada beigās, turklāt tie ir līdzekļi, kas zemniekiem pienākas,” skaidro Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Alūksnes sektora vecākā referente Anna Kaupuža. Viņa uzskata, ka pilnībā nevajadzētu izmaksāt subsīdijas avansā. Ir iespējams, ka līdz gada beigām zemnieki kādas govis likvidēs, un tad viņi paliks parādā. “Arī algu maksā avansā, bet ne pilnu summu. Tāpat subsīdijas vajadzētu dot tā, lai kaut kas vēl paliktu, noslēdzot ceturto ceturksni,” komentē A.Kaupuža.
Ganību perioda sākums bija labvēlīgs piena ražotājiem, bet jūlijā izslaukums samazinājās apmēram par 30 līdz 40 procentiem. Ja baro ziemas barību, tad kritums piena ieguvē nav tik liels.
Zemkopības ministrijas ierēdņi norāda, ka subsīdijas izmaksā uzreiz, lai varētu iegādāties lopbarību ziemai. Kas ir sagatavojuši barības krājumus pārdošanai, palielinās tās cenu. “Piena litru var realizēt par deviņiem santīmiem, kas šajos apstākļos ir nepiedodami zema. Lopi cieš no karstuma. Tie ir jāuzmana, lai no izkaltušajām ganībām ar elektriskā gana iežogojumu neaizietu kukurūzas vai dārzeņu laukā,” vērtē A.Kaupuža.
Meteorologi septembrī sola lietu, bet naktīs temperatūra būs zema, tāpēc nav cerību, ka izkaltusī zāle ataugs.
Neņemot vērā kritēriju par vidējo izslaukumu, subsīdiju sarakstā valstī papildus iekļautas vairāk nekā 30 saimniecības, kur ir apmēram 1 400 govju. Zemnieki atzīst, ka grozījumi subsīdiju nolikumā nav papildu atbalsts vai kompensācija par sausuma radītajiem zaudējumiem, tāpēc situāciju nemaina.
