Vladimirs Dorožkins, Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors
Naudas sods
disciplinē
Uzskatu, ka sodus dzērājšoferiem vajag palielināt – iecerēts tos gandrīz dubultot. Braucot dzērumā, cieš ne tikai paši autovadītāji – nepieļaujami ir, ja reibumā uzbrauc nevainīgam gājējam ceļa malā vai izraisa autoavāriju, tādēļ ir jābūt atbildībai. Vienīgi mani neapmierina sodi, kādus piemēro tiesa. Pašlaik nereti ir tā: tiem, kas brauc alkohola reibumā un bez tiesībām, iestājas kriminālatbildība, bet sods ir daudz mazāks nekā tiem šoferiem, kuri vada transportlīdzekli reibumā ar tiesībām un viņus aiztur pirmo reizi. Darba prakse liecina – tiesa nolemj viņiem atņemt vadītāja apliecību un reizēm piemēro tikai nostrādāt sabiedrības labā 100, 150 stundu sabiedrisko darbu savā dzīvesvietā. Jāatzīst, ka pēdējā laikā mūsu novados ir samazinājies gadījumu skaits, kad aiztur autovadītāju reibumā atkārtoti gada laikā. Naudas sods tomēr disciplinē, bet kriminālatbildības iestāšanās ievieš bailes. Bet tūlīt sāksies vasaras brīvlaiks, uz ielām būs vairāk bērnu un jauniešu gan kājām, gan uz velosipēdiem un skūteriem, tādēļ rosinu vecākus atgādināt savām atvasēm par ceļu satiksmes drošību.
Uģis Bambulis, autovadītājs no Apes novada Trapenes pagasta
Atņemot tiesības,
palielina bezdarbu
Pašreizējā sodīšanas sistēma ir gana efektīva, bet to vajadzētu pamainīt. Tagad naudas sodu samaksā, administratīvo arestu izciet, bet tiesību nav. Naudas sodus var paaugstināt, tikai lai cilvēks uzreiz saņem atpakaļ autovadītāja apliecību – tad es būtu ar mieru maksāt arī 1000 latu. Pašlaik neuzskatu, ka vajag valstij, par kuru nezini, vai tā vispār maz vairs pastāvēs, maksāt naudas sodu 400 latu. Ja zinātu, ka šo naudu iegulda, piemēram, Latvijas valsts ceļu remontdarbos, tad būtu cita lieta. Jā, arī es “uzrāvos”, bet neuzskatu, ka esmu “dzērājšoferis”. Iepriekšējā vakarā ar draugiem pirtī iedzērām, pie automašīnas stūres sēdos nākamajā dienā… Es “uzķēros” uz paģirām… Esmu guvis ļoti lielu mācību. Jāuzsver gan, ka dzērājšoferi ir dažādi: vieni tikai dzer un brauc, bet citi arī strādā algotu darbu un tiesības viņiem ir vajadzīgas darba pienākumu veikšanai. Lielākā muļķība ir atņemt par šādu pārkāpumu visu kategoriju tiesības, arī meža tehnikas, jo to pielietošanai nav saistības ar ceļu satiksmi. Nolemjot atņemt dzērājšoferiem visas tiesības, valdība palielina bezdarba līmeni valstī.
Jānis Raibekazs, CSDD Gulbenes reģionālās nodaļas priekšnieks
Joprojām daudzi brauc reibumā
2004.gadā veikti būtiski pasākumi, lai uzlabotu situāciju satiksmes drošības jomā: paaugstināja naudas sodus, ieviesa pārkāpumu uzskaiti, rīko kampaņas. Bojā gājušo skaits ir būtiski samazinājies. Braukšana reibumā ir noziegums, par ko paredzēts arī arests un kriminālatbildība, tādēļ nebūtu korekti noteikt cenu kā par pakalpojumu. Dzērājšoferi rada lielu apdraudējumu sabiedrībai. Esošā sodu sistēma ir efektīva, tomēr joprojām pārāk daudzi brauc reibumā. Lai arī skaitliskā ziņā Latvija tiešām ir starp valstīm, kur bojā gājušo skaits satiksmē ir relatīvi augsts, tomēr arī Eiropas kontekstā ir sasniegti ievērojami rezultāti, jo 2009.gadā Latvija ieņēma 1.vietu ar 55 procentu samazinājumu bojā gājušo skaita ziņā. Likumprojekts par izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir izstrādāts, pamatojoties arī uz Ceļu satiksmes drošības programmu 2007. – 2013.gadam. Tajā, pamatojoties uz ES transporta Baltajā grāmatā un Veronas deklarācijā izvirzīto mērķi, līdz 2010.gadam divkārt jāsamazina ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits attiecībā pret 2001.gadu.
