Ilzenes pagasta SIA “Riekstiņi” laukos graudaugi daļu minerālmēslu saņem caur lapām.
Ilzenes pagasta SIA “Riekstiņi” laukos graudaugi daļu minerālmēslu saņem caur lapām. Veicot apstrādi ar herbicīdiem un fungicīdiem, izsmidzina arī mikromēslojumu “Omex”. “Trīs gados esmu secinājis, ka tā iespējams palielināt ražu. Turklāt tā vienā reizē “var nošaut trīs zaķus”,” saka SIA “Riekstiņi” īpašnieks Gints Rozenbergs.
Pērn audzēja mazāk kultūru, bet šogad ir pilns spektrs: rudzi, ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasaras rapsis, mieži un auzas. Viņš atzīst, ka tik daudzu kultūru ražu novākt ir sarežģītāk, bet tā iespējams sadalīt risku.
Veic lauku kartēšanu
SIA “Riekstiņi” graudus šogad sāka sēt 13.aprīlī, tāpēc pavasarī sausums mazāk ietekmēja to sadīgšanu un pirmo veģetācijas fāzi. Labi bija auguši rudzi. Lai gan stiebri sakrita veldrē, varēja iekult 46 centnerus no hektāra. G.Rozenbergs atzīstas, ka vienmēr gribas vairāk. Kad visa raža būs novākta un varēs sarēķināt izdevumus un ienākumus, tad būs redzami ieguvumi un zaudējumi. “Var, protams, iegūt 50 un 60 centneru graudu no hektāra, bet ir arī jārēķina, cik tas maksā. Varbūt iekult apmēram 45 centnerus no hektāra ir izdevīgāk?” skaidro G.Rozenbergs.
Sadarbībā ar firmu “Kemira” ir veikta lauku kartēšana – pēc augsnes paraugu analīzes noteica, kādu mēslojumu katrai kultūrai vajag dot. Mēslojuma izkliedēšanai un sējuma apsmidzināšanai izmanto tehnoloģisko sliedi, jo ir pārliecība – bez tās nevar audzēt graudus. Efektīvs zaļmēslojums ir eļļas rutks. Pēc tā iestrādes augsnē rudziem pavasarī papildmēslojumā deva ir tikai 100 kilogramu slāpekļa uz hektāru.
Nepārdod graudus intervencē
Šovasar graudi nav jākaltē, tāpēc tos no kombaina divas kravas mašīnas uzreiz ved uz SIA “Rēzeknes dzirnavnieks”, ar ko “Riekstiņiem” ir slēgts ilglaicīgas sadarbības līgums. “Saimniecība savas līgumsaistības izpildīs. Paredzams, ka pārdosim graudus par apmierinošu cenu,” stāsta SIA “Riekstiņi” īpašnieks Gints Rozenbergs. Par iepērkamo graudu kvalitātei atbilstošu kviešu un rudzu tonnu no 1.augusta līdz 30.septembrim valsts noteikusi intervences cenu – 64 latus, bet pēc viena un diviem mēnešiem – attiecīgi 67 un 70 latu. “Cena ir nedaudz augstāka nekā pagājušajā gadā, bet mani tā neinteresē, jo intervencē graudus nepārdodu. Tiem ir augstas prasības – jāsagatavo atbilstoši pārtikas kvalitātei, jāšķiro un jākaltē, tātad vajadzīgi papildu izdevumi. Uzskatu, ka izdevīgāk ir vest uz Rēzekni tūlīt no lauka,” vērtē G.Rozenbergs.
Pēta rapša iepirkuma tirgu
Saimniecība ir viena no lielākajām rapša audzētājām Alūksnes rajonā. Pavasarī vasaras rapša sējumi nebija labi sadīguši, bet tagad karstajā saulē eļļas augi paātrināti gatavojas. Bojāgājušo ziemas rapša sējumu zaudējumus kompensēja apdrošināšanas sabiedrība. “Ir rūpīgāk jāizraugās lauki, jo tajos ir dažāda mehāniskā sastāva augsne, tāpēc rapša sējumi attīstās nevienmērīgi, turklāt kādā no augšanas fāzēm ir bīstams kailsals. Ieplakās rapsis iznīka, bet pārējais sējums bija labs,” secina G.Rozenbergs. Pašlaik gatavojas ziemas rapša sējai, kas paredzēta trīs reizes lielākā platībā – 15 hektāros. Zeme ir tik sausa, ka grūti to sastrādāt. Iespējams, ka tāpēc ziemas rudzus un kviešus nesēs. Tādā pašā platībā nākampavasar sēs vasaras rapsi.
SIA “Riekstiņi” intensīvi apsaimnieko 140 hektāru zemes un nedomā kopējo platību palielināt. “Tā ir jau iekopta zeme. Lai sāktu jaunas zemes apgūšanu, ir vajadzīgi lieli līdzekļi nezāļu iznīcināšanai, aršanai, un iespējams, ka vajadzīgas arī papildu augsnes apstrādes operācijas. Tādiem ieguldījumiem neesmu gatavs,” viņš uzsver. Par rapša sēklu pārdošanu ir līgums ar kooperatīvo sabiedrību “LatRaps”. Naukšēnos SIA “Delta Rīga” iepērk tikai kaltētu rapša sēklu biodīzeļdegvielas ražošanai. Tā atrodas tuvāk, bet kaltēšanas jaudas Valmierā ziemas rapša novākšanas laikā tehnisku iemeslu dēļ nestrādāja. Kam turpmāk pārdos rapsi, to noteiks tirgus, kur ienāk vēl viens šīs kultūras pārstrādātājs. SIA “Riekstiņi” nav ilgtermiņa saistību, tāpēc ir iespējams izvēlēties izdevīgāko variantu.
Ir gatavs pārmaiņām
“Riekstiņu” īpašnieks uzskata, ka daudzi zemnieki nav gatavi pārmaiņām, kas gaida Eiropas Savienībā. “Tas ir valstu politisks lēmums – nāciet, bet ekonomiski mūsu preces tur nav vajadzīgas. Kā lauksaimnieks, iespējams, teiktu “nē” iestājai, bet apzinos, ka Eiropas lielie preču ražotāji iznīcinās mūsu valsts lauksaimniecības produktu ražotājus un pārstrādātājus, ja Latvija nebūs dalībvalsts, tāpēc labāk lai ir tirgus, kas regulēts ar sāpīgiem paņēmieniem,” spriež G.Rozenbergs.
Viņš atzīst, ka lauksaimniecības kultūras ražošanas specializācija ir jāpārdomā. SIA “Riekstiņi” ir augstražīgas augsnes apstrādes mašīnas, un atliks tikai izvēlēties sēklu, lai audzētu to, kas ir izdevīgi. G.Rozenbergs ir izzinājis bioloģiskās lauksaimniecības priekšrocības. Arī graudus var audzēt bez ķīmijas, bet tad ir vajadzīgas zināšanas un pieredze, kā izmantot bioloģisko mēslojumu un nezāļu iznīcināšanas metodes. “Tā ir lielāka māksla nekā strādāt ar ķīmiju. Rapša un eļļas rutka audzēšana var daļēji to aizstāt, tāpat zaļmēslojumam var izmantot nektāraugus,” viņš apgalvo.
