Piektdiena, 23. janvāris
Austris
weather-icon
+-9° C, vējš 2.98 m/s, A vēja virziens
Aluksniesiem.lv bloku ikona

Ģimene ir spēka avots

Pa piesnigušu meža ceļu, kuram abās pusēs kā godasardzē stāv egles un priedes, iebraucam Virešu pagasta Līvu ciemā. Gaujas krasta ielokā ir vairāku lauku sētu grupa, kurā atrodas Gavaru ģimenes “Ceriņi”. Kā balto ceriņu ziediem klāta sniegā izskatās šogad par skaistāko atzītā lauku sēta. Atjaunotās dzīvojamās mājas skaidu jumtu tumsā iezīmē spuldzīšu virtene, bet logos silti mirdz elektrisko svecīšu liesmiņas.

Tāda iespēja ir reizi mūžā
Visa ģimene ir kopā lielajā dzīvojamajā istabā, kur iekurts kamīns. Galdā kūp tēja, smaržo piparkūkas, pīrāgi un āboli. Stūrī izgreznota egle, un tajā starp zeltainām bumbām ir viena sarkana. Tā ir dāvana ar uzrakstu “no Valsts prezidenta Valda Zatlera, – 2009.gada 15.decembris”. Mūsu saruna, protams, sākas par ģimenes ciemošanos Rīgas pilī. “Tas mums ir īpašs notikums, par kuru esam pateicīgi Apes novada domei, kas mūs izvirzīja. Tādu piedzīvot negadās bieži,” saka Gunta Gavare. Ir prieks, ka tieši viņiem bija dota iespēja būt starp 20 ģimenēm, kuras pelnījušas īpašu cieņu un uzmanību.
Gavari vēl nav saņēmuši fotogrāfiju kopā ar Valsts prezidentu, bet tā būs skaista atmiņa par īpašajiem Ziemassvētkiem. Pēc Ingus Ulmaņa un Amber jeb Zanes Dombrovskas labdarības koncerta “Karameles” tika dalīta rupjmaizes torte. To pēc īpaši egles iedegšanas pasākumam izstrādātas receptes gatavoja maizes ceptuves “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis. Tortes izejvielām tika izmantoti “Zaļās karotītes” produkti. “Torte bija ļoti garda. Saņēmām arī “Zaļās karotītes” sarūpētās dāvanas. Savukārt “Latvijas Pasts” katrai ģimenei pasniedza Ziemassvētku pastmarku un aplokšņu komplektu, kas izdotas par godu Ziemassvētku egles rotāšanas tradīcijas Rīgā 500. gadadienai,” informē Gunta.

Ģimene dzied
“Balto dziesmu”
Ģimenei pārsteigums bija aicinājums izpildīt priekšnesumu. Par to iepriekš nekas nebija teikts. Vēl dažas ģimenes bija samulsušas, tomēr dziedāja visas skaisti. “Varbūt arī mūsu priekšnesums  – fragments no Raimonda Paula un Guntara Rača “Baltās dziesmas” – likās kā mājās sagatavots, bet tā tas nebija,” atklāj Gunta. Secinu, ka tas nebūt nav brīnums, jo visi bērni ir mūzikas skolas audzēkņi, jau apguvuši un vēl mācās dažādu instrumentu spēli. Acīmredzot viņu muzikalitātē ir kaut kas no vecākiem. Andris gan joko, ka vecāku nopelns ir “spiest mācīties mūziku”. Rutas klasesbiedri mudinot uzstāties visiem kopā, kā tas bija redzams LNT Ģimeņu dziedāšanas svētkos. “Es par Vītoliem turēju īkšķi. Man viņi iepatikās jau no pirmās uzstāšanās. Bet patika arī Dukuru ģimene, kura dziedāja izcili. Un, protams, visi jutām līdzi mūsu Eglīšu ģimenei. Šaubos, vai mēs tā varētu dziedāt. Tā ir liela uzdrīkstēšanās,” spriež G.Gavare. Viņa secina, ka no malas viss izskatās vienkārši, bet patiesībā gatavošanās un uzstāšanās ir ļoti liela slodze, kas prasa malā nobīdīt ikdienas darbus. Ome Vaida Velpa piebilst, ka viņai tomēr labāk patika Riči. Kad kaut kur tuvumā būs šīs ģimenes koncerts, noteikti dosies uz to.

Turpina piparkūku cepšanas tradīciju
Kādi būs Ziemassvētki “Ceriņos”? Meitenes gan vēl nevarēja droši apgalvot, ka būs koncerts. Ome atzīst, ka parasti koncerta repertuārs top divas dienas pirms svētkiem, taču rezultāts ir labs. Gunta domā, ka koncerts veidosies pats no sevis, jo kopā būs vairāk nekā 20 tuvākie cilvēki, arī māsas ģimene.  “Pagājušajos Ziemassvētkos cepām piparkūkas. Tā darīsim arī šajos svētkos. Katrs izvelk tā cilvēka vārdu, kuram jācep piparkūka, bet skaļi to neizpauž.
Turklāt cep ar tādu domu, lai katrs tieši viņam cepto piparkūku atpazītu. Nebija sevišķi viegli to atrast, bet arī ne grūti. Bet trim likās, ka visiem ir cepta viena piparkūka. Es  mazajam Kārlim „uzzīmēju” mašīnu, bet to paņēma lielais dēls. Savukārt tētis domāja, ka tā ir viņam. Man bija attēlota roka ar norādi “izpalīdzīgā”. Domāju, ka tā vairāk būtu piemērota tētim, tomēr biju laimīga par tādu piparkūku,” skaidro Gunta. Tas nozīmē, ka veidojas tradīcija, kāda ir tikai Gavaru ģimenei.  

Katrus svētkus piepilda ar prieku
“Ceriņos” Ziemassvētki nav galvenie un paši svarīgākie, taču tie ir ģimeniski, sirsnīgi un mīļi, kad kopā ir tikai tās locekļi, reizēm arī brālis un māsa ar savu ģimeni. “Mūsu ģimenes lielākie svētki ir maijā, kad tētim un dēlam ir dzimšanas diena, meitai vārdadiena un mums kāzu jubileja. Tad tiek rīkota grandioza balle, uz kuru aicinām radus, draugus un biznesa partnerus. Kopā sanāk apmēram 100 cilvēku. Tad uz iesma tiek cepts vesels sivēns. Arī vasaras saulgrieži ir īpaši, jo mums ir sava Līga un Jānis,” atklāj Gunta.  Viņa uzsver, ka visi kopā strādā un arī atpūšas. Nekad nav tā, ka vecāki aizbrauc ekskursijā, bet bērni paliek mājās. “Nav laika domāt par visām negācijām, jo jāstrādā. Kad ir grūti, tad nedrīkst ierauties sevī un tupēt savā aliņā. Tad gadās arī, ka rokas nolaižas. Bet šis ir Ziemassvētku laiks, kas piepildāms ar prieku un cerībām. Kopā ar mammīti bijām uz koncertu Smiltenē, Virešu saieta namā noskatījāmies Apes pašdarbnieku uzvedumu. Ļoti jauki, ka cilvēki ne tikai domā, kā savilkt galus, bet iet uz mēģinājumiem un sagatavo skaistu koncertu. Tad rodas prieks gan pašiem, gan skatītājiem,” ir pārliecināta G.Gavare.
Jūtas laimīgi savās mājās
Andris spriež, ka nākamajā gadā nekas daudz nemainīsies. Būs apmēram tāpat kā tagad. “Prognozes ir ļoti pesimistiskas. Pašmāju ražošanas gandrīz vairs nav, jo mūsu valstī jau neko nevajag,” secina A.Gavars. Tomēr ne viņš, ne citi ģimenē nav noskaņoti pesimistiski. Spēku un ticību dod dabas tuvums, dzimtas trīs paaudžu saikne, savstarpēja sapratne un mīlestība. Šajā vietā ne tikai iekopta skaista lauku sēta, bet arī tiek apsaimniekoti 200 hektāri zemes, saglabājot Ziemeļgaujas pļavu bioloģisko daudzveidību un rūpējoties par 60 liellopu ganāmpulku. Zemnieku saimniecībā strādā visa ģimene, bet par SIA  “Andruks” automašīnu tirdzniecību un servisa pakalpojumiem gādā A.Gavars. “Kad aizbraucam uz Rīgu, abi ar Andri esam pārnervozējušies cilvēku burzmā un transporta sastrēgumos. Jūtamies laimīgi, kad atkal esam mājās,” saka G.Gavare. Andris piebilst, ka viņš nekad nav gribējis būt pilsētnieks. Gunta smejas, ka viņu māja gluži kā Rīga nav un nekad nebūs gatava. Bet tā ar katru dienu, ar katru gadu top skaistāka un mīļāka.

Aluksniesiem.lv bloku ikona Komentāri