Tāpat kā Irēna Račevska, kas strādā ar kora dalībniekiem un Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve, kas uzņēmusies nometnes vadību, Vigo Račevskis tās organizēšanā iesaistījies kopš nometnes pirmsākumiem 2003.gadā.
Šajā laikā mainījušies dalībnieki un pedagogu sastāvs, taču, kā uzsver I.Dāve, nemainīga palikusi pati būtība – sniegt mūzikas skolu audzēkņiem iespēju strādāt profesionāļu mūziķu vadībā, apgūstot jaunus skaņdarbus un nereti pirmo reizi izbaudot praktiskā veidā, ko nozīmē kolektīvā muzicēšana.
Liels pluss – jauniešu
dažādība
Šogad šo iespēju izmanto 145 jaunieši, no kuriem tālāko ceļu mērojuši Baltinavas, Rīgas un Liepājas mūzikas skolu audzēkņi. Starp viņiem ir arī pašmāju jaunie mūziķi no Gaujienas un Alūksnes mūzikas skolām, kas šogad nometnē ieradušies sevišķi kuplā skaitā. Kaut gan jauniešu atšķirīgie meistarības līmeņi un vecums pedagogu darbu nepadara vieglāku, I.Dāve to vērtē kā lielu plusu, kas nometnes dalībniekiem ļauj mācīties arī citam no cita.
Viņa atklāj, ka pirmās dienas aizvadītas, katrai instrumentu grupai strādājot atsevišķi, bet kopš trešdienas darbs norit visiem kopā, lai saliktu pēdējos punktus uz „i” šovakar un rīt plānotajiem koncertiem. Turpinot tradīciju, vienā no tiem tiks atskaņots komponista Andra Riekstiņa kārtējais jaundarbs, kas radīts speciāli nometnes „Vītolēni” dalībniekiem un sauksies „Vārdurati” jeb „Visādas muļķības korim ar orķestri”.
Ar nometnē pavadīto laiku nepietiek
Neskatoties uz to, ka koncertprogrammas apguvei ik dienas tiek veltītas vismaz sešas stundas, nometnes piedāvājumā ietilpst arī iespējas sportot, dejot un darboties mākslas darbnīcās. „Bērni ir nenogurdināmi,” nometnes dzīvīgo auru akcentē I.Dāve. „Nav tā, ka viņi pēc mēģinājumiem ir nomocījušies un tagad guļ kājas gaisā saslējuši – viņi visu laiku kustas un darbojas.” Arī V.Račevskis norāda, ka, neskatoties uz grūto koncertprogrammu, jaunieši ar visu lieliski tiek galā, turklāt parasti ar nometnē pavadīto nedēļu vien nepietiek un viņi grib šeit palikt ilgāku laiku.
Nometnes pastāvīgais dalībnieks un šobrīd jau pedagogu palīgs Pāvels Ignatjevs rāda sienas avīzi, kurā tiek atspoguļots viss nometnē notiekošais – sākot ar rīta rosmēm, mēģinājumiem un beidzot ar brīvā laika aktivitātēm. „It kā katru gadu šeit notiek viens un tas pats, taču tajā pašā laikā neviena nometne nelīdzinās otrai,” viņš saka. „Tieši tāpēc arī tie, kas kaut reizi atbrauc, vēlas te atgriezties vēl un vēl.”
