Alūksniete Ilze Zvejniece no citiem jauniešiem atšķiras ar saviem uzskatiem. “Bieži ir tā, ka esmu kā baltais zvirbulis – visiem ir viens uzskats, bet man cits,” saka I. Zvejniece.
Alūksniete Ilze Zvejniece no citiem jauniešiem atšķiras ar saviem uzskatiem. “Bieži ir tā, ka esmu kā baltais zvirbulis – visiem ir viens uzskats, bet man cits,” saka I. Zvejniece. Viņa mācās E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 7. klasē un mūzikas skolā apgūst klavieru spēli.
Labākā draudzene Anda Ilzi raksturo kā pieklājīgu, bet reizēm aizmāršīgu jaunieti. Ilze par sevi saka: “Esmu slinka un nepacietīga. Ja kaut kas uzreiz neizdodas, tad metu pie malas. Bet, ja ļoti vajag izdarīt, tad saņemos un paveicu. Mans moto – jādzīvo tālāk, lai kas arī notiktu. Jāatzīst, ka ne vienmēr tas izdodas,” stāsta Ilze.
Brīvajā laikā Ilze labprāt skatās televīziju, lai atpūstos no ikdienas darbiem, un lasa piedzīvojumu grāmatas. “Vasarā man patīk peldēties, bet pavasarī laukos patīk skriet gar upes krastu un baudīt saules starus. Apē man dzīvo vecmāmiņa, pie kuras man ļoti patīk. Mamma domā, ka man laukos nepatīk, jo tur ir jāstrādā, jāravē dārzs, bet tā nav. Es nevarētu dzīvot bez laukiem un tiem piemītošās burvības. Mana vājība ir rakņāties pa vecām lietām omītes mājas bēniņos,” atzīst Ilze.
“Domāju, ka mūsdienu cilvēki ir ļoti dažādi. Ir iedomīgie, noslēgtie un dzīvespriecīgie. Nepatīk cilvēki, kas nemāk glabāt noslēpumus un izpūš no mušas ziloni. Cilvēkus nevērtēju pēc ārējā izskata – iepazīstu un tad izdaru secinājumus,” viņa saka.
Jautāta, kam jābūt mājās, lai viņa tur justos labi, Ilze atbildēja: “Mājai jābūt tīrai un siltai. Obligāti jābūt siltajam ūdenim, lai varu iet vannā.”
