Alūksnes novada vidusskola 2. februārī skolas bijušos un esošos darbiniekus, pedagogus un absolventus gaidīs 80 gadu jubilejas pasākumā “Sniegpārslu virpulī”. Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa atzīst – pirms skolas jubilejas arī ir domu virpulis, kad gribas atskatīties uz paveikto un ielūkoties gaidāmajā.
Mūsdienu tehnoloģijas
Alūksnes novada skolu tīklā vidusskolai ir nozīmīga loma. Skolā īsteno daudz – deviņas dažādas izglītības programmas visiem vecumposmiem, sākot no pirmsskolas līdz 12. klasei. Pirms mēneša skolā pabeigti vērienīgi remontdarbi, apgūstot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu mācību vides uzlabošanai. Remontēta sporta zāle, koplietošanas telpas, klašu telpas, uzlabota apkures sistēma. Klasēs uzstādīti skārienjutīgie lielformāta ekrāni, ko izmanto mācību darbā.
“Ļoti lepojamies ar izremontētajām telpām, labiekārtoto mācību vidi. Skārienjutīgie ekrāni ir jau nākamais solis aiz interaktīvās tāfeles. Klasēs skolēniem ir jauni soli, kas arī ir ļoti būtiski, lai skolēna darbavieta būtu estētiska un komfortabla. Turpinām uzlabot skolas telpas sākumskolēniem, kuriem jau tagad blakus klasei iekārtota atpūtas telpa brīvajam laikam,” stāsta I. Līviņa.
Robotika un “Miksike”
Skolā jau septīto gadu var apgūt valsts aizsardzības mācību. No pērnā gada rudens tās apmācība skolā izvērsta vēl plašāk, jo iesaistījās Aizsardzības ministrijas pilotprojektā. “Tā ir viena no pievienotajām vērtībām, jo skolēniem dod iespēju jau vidusskolā apgūt militārās prasmes, turklāt daudzi skolēni pēc tam izvēlas savu dzīvi un profesiju saistīt ar militāro jomu,” saka I. Līviņa.
Vidusskolas skolēniem skolotājas Līgas Krūmiņas vadībā vairākus gadus ir labi panākumi dažādos konkursos, kas saistīti ar datorikas un robotikas prasmēm sākumskolas vecumposmam. Jau trešo gadu alūksnieši ir starp finālistiem radošajā tehnoloģiju konkursā “Ventspils IT izaicinājums”, kur 2017. gadā tika izcīnīta arī godalgota vieta. Vidusskolas izglītības metodiķe Lāsma Gibala uzsver – L. Krūmiņa skolēnus iesaista apmācības platformā “Miksike”, kur var trenēt galvas rēķinu prasmes, un regulāri piedalās galvas rēķinu konkursos, iekļūstot arī finālos un pērn braucot uz starptautiskām sacensībām Ukrainā. “Šajā konkursā piedalāmies arī šogad, visas klases no skolas. Tāpat arī skolēni piedalās robotikas sacensībās, apgūstot programmēšanas pamatus,” saka L. Gibala.
Jau kompetenču pieeja
Alūksnes novada vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde Alūksnes novadā, kur otro gadu pilotprojekta ietvaros jau apgūst jauno kompetenču izglītības modeli, ko visās skolās ieviesīs tikai šoruden. “Esam izglītības iestāde, kas īsteno reālus projektus – tādus, kas aptver 99 procentus no iesaistītajām personām: skolēnus, pedagogus, vecākus, sabiedrību un citus. Mums pirmajiem ir pieeja kompetenču izglītības mācību materiāliem – strādājot ar tiem, ir jau pirmie secinājumi. Svarīgākais no tiem – caur kompetenču pieeju skolēns patiesi iegūst praktiski pielietojamas zināšanas. Savukārt zināšanas, kas iegūtas pēc šodienas mācību standarta, skolēns bieži neizprot vai nav vajadzības tās praktiski pielietot. Nav arī starppriekšmetu sasaistes,” saka I. Līviņa.
Viņa nepiekrīt izskanējušajam viedoklim, kad saka: kompetenču modelī māca to pašu, ko jau tagad, tikai mūsdienīgāk. “Nē, pieeja un domāšana ir pavisam citādāka! Arī skolotājam ir ļoti jāmainās. Šobrīd traucē tas, ka galarezultāts tiek prasīts tādā pašā formā, kā bijis iepriekš, lai gan sagatavošanas process kompetencēs ir citādāks,” saka I. Līviņa.
Skolēniem patīk
Direktores vietniece izglītības jomā Silva Zariņa piebilst – vidusskolā jau ir izpildītas jaunā kompetenču pamatizglītības standarta minimālās prasības: klases ir aprīkotas ar ekrānu vai projektoru un katrā klasē ir dators. “Skolā notikušas jau daudzas mācību stundas pēc kompetenču pieejas, tostarp kopīgas stundas vairākām klasēm, piemēram, 6. un 11. klasei par tēmu “Romiešu cipari”, kur 6. klasei tā bija vēstures stunda, bet 11. klasei – matemātika. Tiesa, lai īstenotu kompetenču izglītību, jābūt materiālajam nodrošinājumam katram mācību priekšmetam, kas no pašvaldības prasīs lielus ieguldījumus. Mūsu skolā daudz kas jau tika iegādāts, īstenojot ERAF projektu,” saka S. Zariņa.
Skolā īsteno arī praksi, ka viena mācību priekšmeta stundas vada vienu pēc otras. “Tā skolēni var strādāt ilgāk un nodoties darbam, var paņemt ātrāk vai vēlāk starpbrīdi. Bloku stundas samazina arī skolēnu mājas darbu apjomu uz nākamo dienu – nav septiņi mājas darbi, bet trīs – četri, jo vienā dienā notiek, piemēram, divas angļu valodas, divas matemātikas, divas ķīmijas un viena fizika,” skaidro S. Zariņa. I. Līviņa piebilst – lielākā daļa skolēnu pauž apmierinātību par bloka stundām. “Tiesa, no skolotājiem tas prasa rūpīgāku gatavošanos, arī skolēnu uzmanību jāprot noturēt ilgāk,” saka I. Līviņa.
Mainīgās dienas
S. Zariņa norāda – īstenojot valsts aizsardzības mācību un kompetenču izglītību, skolā stundas organizē vēl citādāk: 10. līdz 12. klasēm ceturtdienas ir kā mainīgās dienas. Reizi mēnesī ceturtdienās notiek tikai valsts aizsardzības mācība, pārējās ceturtdienās – vairākas stundas ar vienu mācību priekšmetu. I. Līviņa uzskata – ieguvums no šādas mācību plāna īstenošanas ir tas, ka skolotājs var pārdomātāk plānot mācību procesu, piemēram, pagūt ar skolēniem aiziet līdz muzejam, lai nostiprinātu apgūtās zināšanas, un tā dēļ nekavēt citas stundas. “Pirms 29 gadiem mūsu vecāki, vecvecāki teica: “Kaut pastalās, bet brīvi!”. Šodien kaut kā neviens negrib staigāt pastalās … Runājot par gaidāmo skolu tīkla optimizāciju, ir līdzīgi, jo nereti saka, ka nevajag modernu tāfeli vai ko citu. Tomēr tā nebūs, jo pēc diviem gadiem arī šīs skolas teiks, ka arī viņiem vajag moderno, un pašvaldībai ir pienākums to nodrošināt. Jāuzsver, ka nevienas pagastu skolas likvidēšana nepiepildīs pilsētas skolas, jo pagastos skolēnu ir maz,” domā I. Līviņa.
Alūksnes novada vidusskolā šobrīd ir 270 skolēni, strādā 30 pedagogi un 16 tehniskie darbinieki. I. Līviņa atzīst – pedagogi skolā vienmēr ir vajadzīgi, problemātiskāk ir atrast eksakto priekšmetu skolotājus. “Ļoti labi būtu, ja mācību stundās, īpaši 1. līdz 6. klasē, varētu nodrošināt arī skolotāju palīgus, jo skolēniem ir ļoti dažāds zināšanu un attīstības līmenis, uzvedība un motivācija,” saka I. Līviņa.
Aicina uz svinībām
Kad ikdienas darbi padarīti, var svinēt svētkus. 2. februārī pulksten 12.00 būs svinīgs 80 gadu jubilejas pasākums pedagogiem un darbiniekiem, kuri savulaik skolā strādājuši, aicinātajiem viesiem. “Rosinām savu dalību iepriekš apstiprināt. Būs svētku uzrunas, godināšana. Būs ekskursija pa skolu, jo ēkā ir daudz jauna, ko redzēt. No pulksten 15.00 sāksim reģistrēt absolventus, bet 16.00 sāksies absolventu salidojums. Vispirms tikšanās būs klasēs, pēc tam pulksten 17.00 – skolas zālē, kur pievienosies arī skolotāji. Vēlāk būs balle, kas ilgs līdz pulksten 23.00. Mūsu vidusskolā jau vēsturiski ir tradīcija, ka absolventi tiekas klašu telpās pie saviem klašu audzinātājiem, nevis tikšanās vieta ierādīta, nosakot gadu intervālu, kad skola absolvēta. Šādi atkalredzēšanās ir personiskākas un sirsnīgākas,” saka I. Līviņa.
Šogad jubilejā akcentēs skolas ēkas vēsturi un to, kas šajos gados ēkā atradies. Tostarp vakarskola, jo arī tās izglītības programmu joprojām īsteno. “Ir lepnums, ka visus 80 gadus, kopš ēka 1939. gadā uzcelta, šeit ir bijusi skola. Dažādās mācību stundās skolēni ir veidojuši radošos darbus, atspoguļojot savas izjūtas par sniegpārslām – darbu fragmenti izskanēs arī pasākumā,” saka I. Līviņa.
Dažādi kā sniegpārslas
I. Līviņa skolas jubilejā ikvienam novēl optimismu un pozitīvu skatījumu uz dzīvi, atrast un saskatīt savu individuālo laimi un prieku katrā konkrētā situācijā.
S. Zariņa vēl būt tik dažādiem kā sniegpārslas. “Mums neizdosies saskatīt divas vienādas sniegpārslas, tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, jo katram ir savs “es”, raksturs un skatījums uz dzīvi. Saglabāt savu būtību un nepazust šajā virpulī, mācēt iekļauties!” saka S. Zariņa. Savukārt L. Gibala vēl ikvienam sasniegt savus izvirzītos mērķus, lai cik grūti tas reizēm arī nebūtu.
