Lai nedzirdētu sirēnu saldās balsis, Odisejs ausis aizķipināja ar vasku. Reizēm pat kinoteātrī man gribas sekot Odiseja piemēram, lai kaut mazliet pasargātu dzirdi no pārmērīga kairinājuma.
Visam ir robeža
Pilsētas kņadas un transporta izraisīto trokšņu skaļums visbiežāk ir apmēram līdz 80 decibeliem, tas ir augstākais skaļuma līmenis, kurā vairums cilvēku jūtas salīdzinoši ērti, troksnis vēl nav traucēklis ikdienas darbiem, veicot tos ilgstoši. Deju zālēs un naktsklubos skaļums sasniedz aptuveni 120 decibelus, kas jau ir pielīdzināms cilvēka sāpju slieksnim, šādā skaņu intensitātē cilvēks sāk just sāpes. Ja skaļums sasniedz 140 decibelus, var tikt nodarīti jau neatgriezeniski dzirdes traucējumi, brīdina portāls “Aptieka.lv”.
Kā vienmēr, daba ir parūpējusies, lai organisms pats sevi varētu pasargāt no iespējama bojājuma. Pirmais sāk darboties tā sauktais aurālais reflekss: bungādiņa sasprindzinās, ausī esošo dzirdes kauliņu kustības kļūst vājākas, līdz ar to trokšņu uztveršanas skaļums tiek samazināts par aptuveni 20 decibeliem.
Otrs aizsargmehānisms sāk darboties tad, ja trokšņu skaļums pārsniedz 140 decibelus: dziļākās auss struktūrās atrodas Kortija orgāns, kas ir klāts ar matainām šūnām. Normālos apstākļos matiņi, lai uztvertu skaņas, kustas uz priekšu un atpakaļ, bet šāda skaļuma līmenī tie sāk kustēties sāniski, tādā veidā iekšējā ausī skaļums tiek slāpēts. Taču šāds skaļuma līmenis dzirdes orgānam nodara neatgriezeniskus bojājumus, kas sāk izpausties kā pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās līdz pat dzirdes zudumam.
Tas gan neattiecas uz “psiholoģisko kurlumu” – reizēm grūtnieces vai problēmu mākti cilvēki raizējas, ka sākuši sliktāk dzirdēt, taču patiesībā ar dzirdes aparātu viss kārtībā, nostrādā psiholoģiskas dabas aizsargmehānisms. “Ar ausīm jums viss ir kārtībā. Jūs vienkārši negribat dzirdēt,” savulaik man paskaidroja dakteris pēc dzirdes pārbaudes.
Tapas un tehnoloģijas
Ja darba vietā ir liels troksnis, likums paredz, ka darba devējs piedāvā individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus. Ja gribas savu dzirdi pasargāt brīvajā laikā, metodes paliek katra paša ziņā un finansiālo iespēju robežās.
Vienkāršākie ausu aizbāžņi pieejami saimniecības, celtniecības preču veikalos. Lētākie, vienreiz lietojamie, maksā kādus desmit santīmus pārītis. Dārgāki ir vairāk reižu lietojamie, piemēram, ar striķīšiem, lai var ērtāk izvilkt. Pārītis tad maksā zem lata. Augstākās kvalitātes dzirdes aizsardzību panāk, individuāli pagatavojot auss aizbāzni katra cilvēka fizioloģiskajai auss formai ar filtru, kas skaņu slāpē izlases veidā. Proti, troksni nedzird, bet saglabājas pilnvērtīga sarunāšanās un sarunas uztveršanas iespēja. Filtrs laiž cauri gaisu, cilvēka runu, bet bremzē tikai bīstamās frekvences. Latvijā to piedāvā “Media Control” sadarbībā ar Austrijas kompāniju “Audio Lab Swiss”, bet šajā gadījumā jārēķinās, ka pārītis šādu ausu aizbāžņu maksā 135 latus. Tiesa, tos varēšot lietot piecus gadus.
Nevajag saspringt
“Mēs to lietu ņemam vienkārši – ja cilvēks var atļauties un vajag, lai liek. Citi liek uz nakti, jo blakus gulētājs krāc un viņi nevar iemigt. Parasti jau aizbāžņus neliek uz ilgu laiku, problēmām nevajadzētu būt, ja vien nav alerģijas uz materiālu, no kā tas izgatavots. Darbam biežāk izmanto uzliekamas “ausis”, ne aizbāžņus,” stāsta “lors” Ina Pavlovska.
Tuntuļot bērnus un pārspīlēti sargāt ausis no vēja ar vates pikučiem vai aizbāžņiem gan nevajadzētu.
“Ir tādas ausis, kam ir ļoti platas ejas – bungplēvi redz pat bez spogulīša. Lielā vējā šīm ausīm ir izteikta diskomforta sajūta, tad gan vate ir noderīga,” piebilst ārste. Tāpat vate ar kādu eļļas pilienu vai ģerānijas lapas sulu izpalīdz, ja nepieciešama palīdzība viegla iekaisuma vai sapūstas auss gadījumā. Nereti pietiek vienkārši ar sausu vates pikucīti un tā radīto siltumu.
