Aizvadītajā nedēļā Latvijas pensionāri saņēma priecīgu ziņu: sākot ar februāri, viņiem atsāks pilnu pensiju izmaksāšanu, bet ieturētās pensijas atmaksās vienā maksājumā aprīlī. Jāatgādina, ka likums, kas stājās spēkā pērn 1.jūlijā, paredzēja vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 10 procentiem, bet strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu par 70 procentiem. Šī pensiju samazināšana skāra ap 475,3 tūkstošus cilvēku, starp kuriem ir arī Liepnas deju skolotāja Brigita Bijone:
– Šo ziņu uztvēru ļoti emocionāli. Lai gan biju viena no tiem Liepnas vidusskolas pedagogiem, kas līdz ar likuma stāšanos spēkā aizgāja no darba, līdz pat šim brīdim turpināju vadīt skolēnu deju kolektīvu, formāli darot to kā brīvprātīgā. Iemesls manai vēlmei turpināt darbu bija šogad gaidāmie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tā kā biju uzsākusi darbu pie skolēnu sagatavošanas svētkiem, vēlējos to izdarīt līdz galam. Tagad ar skolas direktoru vienojāmies, ka atgriezīšos darbā, tāpēc šī man būs iespēja ne tikai atkal strādāt oficiāli, bet arī aizvest savus bērnus uz svētkiem. Par to esmu vairāk priecīga nekā par samazināto pensiju atmaksāšanu.
Protams, visskumjākās sekas valdības neapdomīgajam lēmumam ir stāsti ar ne tik laimīgām beigām. Zinu cilvēkus, kas aizgāja no darba, būdami pensijas gados vēl jaunāki par mani. Viņi bija spiesti aiziet, bet skola – meklēt steigā jaunus darbiniekus, kas varētu aizpildīt brīvās vakances. Tagad viņiem būtu iespēja atgriezties, taču tās vietas jau vairs nav tukšas. Tur strādā citi cilvēki, tāpēc sanāk, ka tie, kas aizgāja no darba līdz ar likuma stāšanos spēkā, aizgāja uz neatgriešanos. Pieļauju, ka būs atsevišķi skolotāji, kuriem šīs darba vietas tiks atjaunotas, taču tie nebūs ne lielākais vairums un pat ne puse.
Uzskatu, ka valdība ar šo rīcību sevi ir parādījusi ļoti sliktā gaismā. Tajā pašā laikā neko citu jau nevarēja gaidīt, ja lēmumu pieņem vienā naktī, nemaz neaizdomājoties, cik tas ir pareizi un kādas sekas varētu radīt. Lai gan klusībā cerēju, ka tā tas nepaliks, šis notikums ir atstājis savu iespaidu attieksmē pret valdību. No vienas puses gribētos ticēt, ka tā viņiem būs laba mācība par darba stilu, kādā vajadzētu strādāt, bet no otras – cilvēki tik ļoti ir noguruši no valdības pieļautajām kļūdām un neapdomīgajiem soļiem, ka vairs pat negribas domāt, kādus brīnumus varētu sagaidīt tālākajā nākotnē.
