Sniegs Lieldienās. Neparasti. Rakstniece Anda Līce domā, ka Lieldienu baltums bija vajadzīgs, lai mēs labāk saskatītu bēdas, kas “būs klāt, ja turpināsim dzīvot tāpat kā līdz šim”.
Sniegs Lieldienās. Neparasti. Rakstniece Anda Līce domā, ka Lieldienu baltums bija vajadzīgs, lai mēs labāk saskatītu bēdas, kas “būs klāt, ja turpināsim dzīvot tāpat kā līdz šim”. Un te nu tās ir. Alūksnes rajona Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Palejas” saslimusi govs Venta, un par tās saslimšanu uztraucas ne tikai mūsu valstī, bet arī kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā.
Bailes, ka Latvijā, iespējams, govs saslimusi ar mutes un nagu sērgu, uz tālo Malienu lika traukties galvaspilsētas masu medijiem un zemkopības ministram Atim Slakterim. Paldies Dievam, bailes izrādījās nepamatotas! Bet tas bija pārbaudījums.
Pārbaudījums ne tikai visu dienestu un mūsu spējai operatīvi reaģēt un saskaņoti darboties, lai lokalizētu iespējamo sērgas vietu. Tas ir pārbaudījums izpratnei. Viss pasaulē atkārtojas.
Mutes un nagu sērga Latvijā bija 1952. un 1982.gadā. Izrādās, ir noiets loks, un atkal cilvēki dzīvo bailēs, ka bīstamā slimība var iznīcināt lopkopību. Vēl vairāk par to ir jādomā tāpēc, ka slimības izplatība sākusies attīstītākajās Eiropas valstīs. Acīmredzot zinātne un tehniskais progress ir bezspēcīgi pret slimību postu. Lopu mutes un nagu sērga tieši neapdraud cilvēkus. Toties AIDS ir viņiem nedziedināma slimība.
Meža dzīvnieki slimo ar trakumsērgu, kas gūst arvien plašāku izplatību. Alūksnē divos bērnudārzos ir noteikta cūciņu jeb epidēmiskā parotīta karantīna.
Bet Lieldienās pa radio atskaņo vieglo mūziku, arī populāro šlāgeri ar vārdiem: “Man ir tavs rezuss, tu esi mans Jēzus…” Jā, kas tad ir mūsu Jēzus? Kam ticam? Liekas, ka mūsos ir tik daudz negatīvu emociju, ka tās nespēj kliedēt šlāgeru vieglums. Ir vajadzīga neatlaidīga vēlme sevi attīrīt.
Labu domu un pozitīvas enerģijas koncentrācija spēj neitralizēt negatīvo, tātad arī atvairīt slimību.
