Palikusi viena diena līdz vēlēšanām. Liekas, ka pašlaik vispopulārākie vārdi, ko dzirdam un lasām vai ik dienu, ir deputātu kandidāti, priekšvēlēšanu programmas un sarakstu numuri.
Palikusi viena diena līdz vēlēšanām. Liekas, ka pašlaik vispopulārākie vārdi, ko dzirdam un lasām vai ik dienu, ir deputātu kandidāti, priekšvēlēšanu programmas un sarakstu numuri. Iepriekšējās pašvaldības vēlējām 1997.gadā. Un , šķiet, ka šis laiks bija vēl nupat. Tomēr ir mainījies laiks, mainījušās valdības, un esam mainījušies arī mēs paši. Lai kā mēs arī negribētu, mainījusies arī mūsu domāšana un uzskati. Tas, kas pirms četriem gadiem likās aktuāli, tagad varbūt tikai mazliet ir mainījis savu aktualitāti.
Ja nu vēl nozīmīgāk nekā pirms četriem skan vārdi – trūkst naudas un nav darba vietu. Mazliet nedroši, un nu jau aizvien retāk pašvaldību un arī vēlētāju prātu satrauc arī reģionālā reforma. “Kā būs, ja mūs apvienos ar blakus pagastu, vai varēsim nokļūt līdz feldšerpunktam un tuvākajai pasta nodaļai pēc pensijas un bērnu pabalstiem?” tā ne vien sev un saviem mājiniekiem, bet bieži vien arī redakcijai jautā laucinieki un pagastu ļaudis. Ko darīt, ko atbildēt? Parastākā atbilde allažiņ bijusi – jums palīdzēs vietējās pašvaldības un pagasta padome. Tāpēc aicinu nedomāt iet vai neiet balsot svētdien! Jāiet un jābalso! Jāievēl vietējā pašvaldība, kas palīdzēs, aizstāvēs un pārzinās visas vietējo cilvēku vajadzības.
Šķiet, ka drusciņ vieglāk ir pilsētniekiem. Jo varbūt tik sāpīgi neskars teritoriālā reforma, mazliet vairāk iespēju nopelnīt naudu, un, ja nu vēl arī sola, ka pēc laika būs jaunas darbavietas, tad domas līdzsvarojas un arī dzīvot, šķiet, kļūst mazliet vieglāk. Ja pašvaldības domās par jaunām darba vietām, tad iedzīvotājiem būs iespēja vairāk nopelnīt, vairāk maksāsim nodokļus un būs lielāka iespēja attīstīties arī pašai pilsētai. Tātad visas iespējas kļūt par reģionālu centru ar vairāk vai mazāk iespējamu patstāvību un neatkarību. Tomēr atkal mums visiem jāraugās uz vietējo pašvaldību pusi. Tāpēc arī visus pilsētniekus svētdien aicinu iet vēlēt un izpildīt pilsoņa pienākumu. Lai pēc tam nevajadzētu plātīt rokas un neziņā raustīt plecus – mēs jau neko nevaram darīt!
