Apes ziedu veikala “Frēzija” īpašniece Dina Semjonova atzīst, ka būt floristam nav viegli, bet tā var gūt prieku dvēselei.
Apes ziedu veikala “Frēzija” īpašniece Dina Semjonova atzīst, ka būt floristam nav viegli, bet tā var gūt prieku dvēselei. “Vajag daudz laika un pacietības, lai izveidotu darbu, bet gandarījumu par to sniedz cilvēki, kas pasaka atzinīgus vārdus,” viņa saka.
D. Semjonova uzsver, ka vēl daudz jāmācās, lai iegūtu floristes diplomu. “Esmu beigusi pirmā līmeņa floristu kursus Vitas Garaissils skolā Rīgā. Lai arī nodarbības nav lētas, domāju iesākto turpināt. Noteikti apmeklēšu kvalifikācijas celšanas kursus, jo arī tur var apgūt jaunākās florisma tendences. Pirms tam mācījos pie floristes Taņas Egles Alūksnē. Viņa mani stimulēja pievērsties florismam nopietnāk,” stāsta Dina.
Trīs gadus viņai Apē ir salons “Frēzija”, kas ir vienīgais ziedu veikals pilsētā. “Meklēju jomu, kas nebija aizņemta. Tagad jūtu, ka esmu trāpījusi desmitniekā, jo puķes man ļoti patīk,” priecājas D. Semjonova.
Darbu ir jāizlolo sevī
“Tā jau šķiet, ka darbs ar puķēm ir jauks, bet tas ir arī ļoti grūts. Es nevaru strādāt ar gariem, lakotiem nagiem, jo darbs ir netīrs, saistīts ar augiem un ūdeni. Protams, galarezultāts ir skaists, bet tas nerodas viegli. Darbu ir sevī jāizlolo, jāizdomā un jāpārdzīvo. Ir jāzina, ko grib izveidot. Galvenais ir strādāt ar izjūtu un prast atrast katram ziedam pušķī vietu, lai tam netrūktu gaisa. Bet jāatzīst, ka daudzas idejas rodas arī darba procesā, kad tiek meklēts un pielāgots piemērotākais augs. Man ir gandarījums par darbu, ko esmu izveidojusi, bet vienmēr atrodu, ko varēja izdarīt labāk vai citādāk,” atzīst D. Semjonova.
Savos darbos Dina izmanto no Holandes ievestos ziedus, pašas dārzā audzētos un arī dabā sastopamos. Viņa ir pārliecināta, ka interesantākos augus var atrast tikai pļavās un mežos.
“Vienmēr lasu augus ar interesantu formu vai krāsu. Mežā tie ir savdabīga izliekuma koku zari, saknes no izgāztiem celmiem, māzeri, akmeņi un upju gliemežvāki. Arī šīs vasaras lielajā karstumā varēja atrast daudz interesanta – tikai jāprot katrā ziediņā saskatīt tā skaistumu,” saka Dina. Viņai jau esot daudz jaunu ideju, kā strādāt ar pašas audzētajiem ziediem, veidot Ziemassvētku darbus un nostiprināt kursos gūtās zināšanas. “Lieli palīgi materiālu vākšanā ir dēli Raitis, Reinis un vīrs Gvido. Kad ir laiks, braucam ekspedīcijās. Arī mani vecāki zina, kāda izmēra un veida materiālus man vajag,” klāsta D. Semjonova.
Floristam noder viss
Floriste domā, ka dabā ir ļoti skaistas krāsas. “Mani sajūsmina zirgskābenes – tās ir skaisti zaļas pavasarī, tumšsarkani brūnas rudenī, bet gaišāk sārtas vasarā. Zirgskābenes šķiet nevienam nevajadzīgas, bet floristam noder viss. Grāvju malās celmos aug doņi, kas lieti noder floristikā. Arī ašķi ir skaisti tāpat kā grīšļi,” saka Dina.
D. Semjonova veido ziedu pušķus, bēru vainagus, kompozīcijas un līgavas pušķus. “Gatavoju visu, ko cilvēki pasūta, ja zinu, ka pratīšu to izveidot. Visbiežāk ir jāgatavo apsveikuma pušķi un bēru vainagi, bet pasūtījumu kristībām ir ļoti maz. Uzskatu, ka arī bēru vainags ir radošs darbs. Labprāt veidoju arī stikla kolāžas,” stāsta D. Semjonova. Idejas darbiem viņa ir radusi kursos. Arī pati daudz ko izdomā, brauc uz Rīgu pie kursabiedrenēm, lai apmainītos domām, un meklē žurnālos.
Viņa vērtē, ka Alūksnes rajonā nav daudz floristu. “Ir ziedumīļi, bet mācītu floristu ir maz. Meistara grāds, manuprāt, ir tikai Taņai Eglei no “Floras”. Kā jau visu amatu pārstāvji, arī man patīk vērot un analizēt kolēģu darbus, jo no tiem var gūt ko jaunu.
Pašai puķes dāvina reti
Dina atzīst, ka viņai pašai ziedus dāvina ļoti reti. “Cilvēkiem ir priekšstats – ja diendienā darbs ir saistīts ar ziediem, tos var nedāvināt. Bet šie jau nav mani ziedi! Tie tiks kādam citam. Es ļoti priecājos par man dāvinātiem ziediem. Varbūt cilvēki baidās, ka es vērtēšu kompozīcijas saturu, bet tā nav. Man nav mīļāko ziedu, jo es katrā saskatu savu skaistumu. Varbūt tās ir frēzijas, jo šī smalkā, cēlā un smaržīgā zieda vārdā esmu nosaukusi veikalu,” spriež
D. Semjonova.
Brīvajā laikā viņa kopā ar vīru Gvido apmeklē tautisko deju kopu “Jukums” Alūksnē. “Tajā mani iesaistīja vīrs, kam patīk tautiskās dejas. Tagad no Apes esam trīs pāri, kas katru nedēļu brauc uz mēģinājumiem. Tie ir jautri braucieni, kuros netrūkst humora un interesantu atgadījumu. Kad ir laiks, dodamies pie Kalekaura ezera, kas pieder maniem vecākiem. Tur mēs atpūšamies, peldamies, makšķerējam, jo ezermalā valda miers un klusums. Mūsu ģimenei patīk sēņot, ogot, arī sportot,” atzīst D. Semjonova.
Vēlas savu ziedu salonu
Viņa uzskata, ka līdz šim lielākais un nozīmīgākais florisma darbs ir noformējums Rīgas viesnīcā “Merry Taims”, veidots kopā ar T. Egli, kur bija paredzēta kosmētikas firmas “Oriflame” prezentācija. Arī kursadarbs – galda klājums un līgavas pušķi. Dinas mērķis ir izveidot ziedu salonu ar daudz skaistiem darbiem. “Tā būtu mīļa ziedu pasaule, kur cilvēki nāktu ne tikai iegādāties, bet arī vienkārši paraudzīties uz kompozīcijām,” domā D. Semjonova.
“Man nepieciešama kustība un straujums, ko gūstu dejā, bet arī miers un enerģija no ziediem. Nekad dzīvē nav tā, ka nevarētu būt vēl labāk. Es pieņemu un priecājos par to, kas ir. To vēlu arī pārējiem cilvēkiem. Man ir mazi sapnīši, kas vēl ir jāizsapņo, jo tikai tad tie piepildīsies,” ir pārliecināta
D. Semjonova.
