Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā ekslibru izstādes noslēgumā bija reta iespēja tikties ar darbu autoriem un kolekcionāriem.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā ekslibru izstādes noslēgumā bija reta iespēja tikties ar darbu autoriem un kolekcionāriem.
Māksliniecei Dzidrai Ezergailei ekslibri ir vājība kopš studiju gadiem. “Un jo tālāk, jo trakāk. Tiesa, tagad daudz kas ir mainījies,” saka Dz. Ezergaile. Muzeja izstāžu organizatore Līva Bētere papildina, ka kādreiz tas bija roku darbs. Tagad arvien vairāk izmanto datortehniku, tāpēc vēl jo lielāku apbrīnu pelna mākslinieki, kuru darbi bija skatāmi muzeja izstādē.
Ekslibris ir radies kā grāmatas īpašuma zīme. Senāk grāmatas piederēja tikai bagātiem cilvēkiem, tāpēc viņi māksliniekam pasūtīja izgatavot īpašuma zīmes, ko ielīmēja grāmatā. Mākslas zinātnieki uzskata, ka tās varētu salīdzināt ar latviešu tautas mākslinieku un amatnieku iegravētām ornamenta zīmēm koka un keramikas izstrādājumos. Laika gaitā ekslibris kļuva par patstāvīgu grafikas žanru.
Mākslinieks Imants Ozoliņš ir autors vairāk nekā 2500 ekslibriem, kurus cer izdot grāmatā “Cilvēki – Latvijas bagātība”. Viņš veidojis ekslibrus pazīstamiem aktieriem, māksliniekiem, valstsvīriem un politiķiem pēc fotogrāfijām, kuras ir dzīvesbiedres Intas Ozoliņas darbs. Nesen viņa ekslibri ar kaķiem bija kolekcionāres Ritas Pommeres izstādē Maskavā. “Gan Latvijā, gan citās valstīs tie ir daudzu mākslinieku darbos, tomēr manā kolekcijā ir arī mazās grafikas ar citu tematiku,” atzīst viņa. Parasti ekslibri ir melnbalti, bet māksliniece Elza Stalidzāne pievērsusies krāsainiem darbiem.
