Divus gadus pirms iespējamās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Lietišķās informācijas dienests un žurnāls “Kapitāls” aicināja forumā diskutēt par vietējo uzņēmēju iespējām konkurēt.
Divus gadus pirms iespējamās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Lietišķās informācijas dienests un žurnāls “Kapitāls” aicināja forumā diskutēt par vietējo uzņēmēju iespējām konkurēt, par pozitīvajām un negatīvajām sekām, ar ko nāksies sastapties Eiropas vienotā tirgus vidē.
“Tas nav eirokomisāru “tusiņš”, bet informatīvs pasākums par Latvijas uzņēmumu vietu ES un spēju ietekmēt procesus. Galvenais uzdevums – turpināt uzņēmēju un valsts institūciju iepriekšējos forumos aizsākto dialogu par aktuālām tēmām. Uzskatu, ka valstij uzņēmēji nav jāuztver kā raudoši bērni, kas barojami ar konfektēm, bet jārunā ar viņiem un jāmeklē konstruktīvi risinājumi. Uzņēmēju viedoklis ir ļoti svarīgs, stājoties Eiropas Savienībā,” saka izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” izpilddirektore Aiva Vīksna.
Forumā runāja Latvijas, Austrijas, Somijas, Igaunijas, Nīderlandes un Ungārijas uzņēmēji, politiķi, konsultanti, valsts institūciju vadītāji un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Viņi diskutēja, kā pievienošanās Eiropas Savienībai ietekmēs Latvijas ekonomiku un kādi varētu būt ieguvumi un zaudējumi.
Veicinās ekonomiku ārpus Rīgas
“Esmu pārliecināts, ka uzņēmējiem vairs nav veltīgi jāšķiež laiks diskusijās par to, vai Latvijai ir izdevīgi iestāties Eiropas Savienībā. Tā mums kļūs par līdzekli, ar kura palīdzību valsts attīstīsies daudz straujāk. Īpaši gribu uzsvērt, ka dalība ES veicinās ekonomikas attīstību ārpus Rīgas – visos novados veidosies jaunas darba vietas, un līdz ar to būs augstāka dzīves kvalitāte,” ir pārliecināts Ministru prezidents Andris Bērziņš. Viņš uzsver, ka Eiropas valstīs mazie un vidējie uzņēmēji ir galvenie ražotāji, kas ātri un operatīvi spēj reaģēt uz tirgus prasībām.
Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pirmā padomniece Hella Gerta piebilst, ka iestāšanās dos “lieliskas iespējas biznesā”. No pašiem uzņēmējiem ir atkarīgs, kā tās izmantos.
Ir interese par ES dalībvalstīm
Igaunijas bankas Starptautisko un iekšējo sakaru departamenta vadītājs Tanels Ross norāda, ka kandidātvalstis jau ir daļa no Eiropas Savienības tirgus, taču iestāšanās dos papildu stimulus un investīcijas to attīstībai. “Somija ir kļuvusi pazīstama. Mums ir iespēja mācīties no citu valstu sadarbības partneriem. Kopējie standarti ļauj salīdzināt vietējo ražojumu kvalitāti ar noteiktu etalonu, un, protams, labs stimuls ir ārzemju investīcijas,” ieguvumus pēc iestāšanās min Eiropas Savienības Helsinku biroja vadītāja Eija Nailande. Viņa norāda, ka pētījums liecina – 70 procentiem somu uzņēmēju kompāniju interesē sadarbība ar Latviju, kad tā būs ES dalībvalsts.
Īrija uzplaukst desmit gados
Austrijas Federālās ekonomikas palātas Eiropas politikas koordinācijas departamenta vadītājs Kristians Mandls atzīst, ka lielāka konkurence veicina novatorismu un labāku preču kvalitāti. Šajā valstī pēc iestāšanās ES imports un eksports ir dubultojies. Īrija kopš 1972.gada ir dalībvalsts, bet strauja izaugsme vērojama pēdējos 10 gados. “Fondu līdzekļi jāizmanto tā, lai gūtu ilglaicīgu labumu. Visa atslēga ir izglītība mūža garumā. Mūsu cilvēki vairs nemeklē darbu citās valstīs,” atzīst Īrijas Mazo uzņēmumu asociācijas prezidents Kīrens Kroulijs. Zviedrijas Tirdzniecības federācijas vecākais konsultants, uzņēmējs Jānis Grīns ir latvietis, kas mūsu valstī izveidojis vairākus uzņēmumus. Viņš apgalvo, ka ne visi Latvijas uzņēmēji izturēs konkurenci, bet būs arī tādi, kas “plauks un zels kopējā tirgū”.
Ārzemēs strādā izglītotākie jaunieši
“Iestāšanās Eiropas Savienībā nav pašmērķis. Tā ir iespēja palielināt Latvijas iedzīvotāju labklājību, drošību un demokrātiskās brīvības. Pašlaik mūsu uzņēmējiem spēju konkurēt ES tirgos nodrošina lētāks un salīdzinoši izglītots darbaspēks, lētākas izejvielas, tuvums noieta tirgiem, eiropiešiem līdzīga mentalitāte un ģeogrāfiski izdevīga atrašanās vieta,” vērtē akciju sabiedrības “Hansabanka” Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Druvis Mūrnieks. Viņš uzsver, ka lēts darbaspēks nevar būt priekšrocība ilgam laika periodam. Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs Vents Krauklis atzīst, ka Latvijā drīz problēmu var radīt izglītota darbaspēka trūkums. “Mūsu augstskolu absolventiem ārzemju firmas var piedāvāt lielāku algu nekā vietējie uzņēmēji valsts pilsētās, tāpēc daudzi gaišākie prāti izvēlēsies darbu citur,” komentē V.Krauklis.
Bažījas par zemnieku konkurētspēju
Vienīgais vietējais uzņēmējs forumā bija zemnieku saimniecības “Mežateteri” īpašnieks Juris Ozoliņš. Viņš nevarot balsot ne “par”, ne “pret” Eiropas Savienību, lai gan pašam lielražošana un sadarbība ar “Lat Food” ļauj optimistiski raudzīties uz iestāju ES. “Pašlaik lauksaimniecībā ir nodarbināti 14 līdz 15 procentu valsts iedzīvotāju, bet vajadzētu būt apmēram trīs reizes mazāk. Ko darīt pārējiem?” raizējas zemnieks. Ja tiem diviem tūkstošiem lauku saimniecību, kas jau atbilst Rietumvalstu līmenim, līdz iestāšanās brīdim ES spēs pievienoties vēl četri līdz pieci tūkstoši zemnieku, tad ar Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju viss būs kārtībā. Pretējā gadījumā te saimniekos somi, zviedri un vācieši, kas jau iepērk Latvijas zemi.
Zeme jāpērk saimniecību attīstībai
“Ja grib strādāt lauksaimniecībā un cīnīties ar Eiropas Savienības valstu konkurentiem, tad zemniekiem ir vajadzīga atbilstoša izglītība. Nevarēs iztikt ar vecām tehnoloģijām un pagājušā gadsimta metodēm. Līdzekļus, ko iespējams saņemt no valsts un fondiem, ir jāizmanto tehnikas parka un jaunu tehnoloģiju iegādei,” iesaka J.Ozoliņš. Viņš atzīst, ka nelielu saimniecību īpašniekiem ir jāizvērtē, vai nav mīņājies uz vietas. Ja grib attīstīties, ir jāņem kredīti zemes iegādei, kā arī, iespējams, jāmaina ražošanas nozare.
“Atbildot uz jautājumu, vai es ko zaudēšu, Latvijai iestājoties ES, man atbilde ir – jā. Es jau tagad esmu zaudējusi pārliecību, ka visas Latvijas tautsaimniecības nozares var attīstīties. Daļa noteikti izzudīs, neizturot konkurenci, kā tas notika ar pirmās brīvvalsts vienu no galvenajām eksportprecēm – bekonu. Lai cik tas skumji būtu latviešu zemniekiem, speķis tagad nav cieņā. Arī citas tradicionālās lauksaimniecības jomas ir apdraudētas,” secina A.Vīksna.Mārīte Dzene
