Par ķermeņa neaizskaramību pēc nāves jau piecus gadus pasē var iespiest zīmogu, kas aizliedz pēc nāves izmantot orgānus un veikt ķermeņa izmeklēšanu – sekciju.
Par ķermeņa neaizskaramību pēc nāves jau piecus gadus pasē var iespiest zīmogu, kas aizliedz pēc nāves izmantot orgānus un veikt ķermeņa izmeklēšanu – sekciju. Tomēr cilvēki neaktīvi izmanto šo iespēju.
Speciālisti uzskata, kas tas izskaidrojams ar slikti attīstīto donoru kustību un mazo interesi par savu ķermeni pēc nāves.
Internetā Delfi portālā tika uzdots jautājums, vai ir svarīgi, kas notiks ar ķermeni pēc nāves. 48 procenti atbild, ka tas ir svarīgi, 30 procenti neinteresējas par šo lietu, bet 21 procents par to nav domājis. Pavisam aptaujā piedalījās 2439 aptaujāto.
Zīmogu iespiež pasē
Zīmogu pasē par ķermeņa izmeklēšanas aizliegšanu pēc nāves var iespiest Gulbenes slimnīcā. “Cilvēkam pie galvenā ārsta jāierodas ar pasi, jāraksta iesniegums. Zīmogu, kas aizliedz ķermeni izmeklēt pēc nāves, iespiež sekretāre. Ja cilvēks piekrīt sekcijai, tad zīmogs pasē nav vajadzīgs,” informē Gulbenes slimnīcas galvenās ārstes vietniece Alda Buša.
Gulbenes rajona iedzīvotāji pret to izturas atturīgi. Iemesli tam ir dažādi. Citi nevēlas, dzīvam esot, domāt par aiziešanu. Citi šo soli uztic tuviniekiem. Citi uzskata, ka pēc nāves miesa ir maznozīmīga, lai par to domātu. “Gulbenes slimnīcā pērn netika iespiests neviens zīmogs. Un tas, manuprāt, ir saistīts ar to, ka cilvēki nedomā par to. Neanalizē, vai vēlas, ka pēc nāves tiek veikta sekcija,” saka ārste.
Attur cilvēku pārliecība
“Gadās, ka nomirst ticīgs cilvēks, kas, dzīvs būdams, nevēlējies, ka viņa miesu pēc nāves izmeklē. Piederīgie mums to stāsta, bet tam nav pierādījuma. Ja cilvēks grib sakārtot lietas un domā par aiziešanu, tad tas ir jānokārto,” atzīst A.Buša.
“Ja ar līķa sekciju var konstatēt slimības cēloni, izpētīt jaunu slimību vai tas ir nepieciešams tiesu medicīnas ekspertīzei, tad nevar iebilst. Tomēr pieņēmumu izteikt var katrs, ņemot vērā indivīda morāles, ētikas un reliģiskos uzskatus,” pauž Gulbenes baptistu draudzes sludinātājs Juris Komelis.
Sekcija ir nepieciešama
Pēc neskaidras un kriminaloģiska satura nāves ekspertīze ir obligāta. “Ir seši punkti, kas paredz obligātu pēcnāves ķermeņa izmeklēšanu,” saka A.Buša.
Starprajonu tiesu medicīnas eksperts un patologs Vladislavs Romāns norāda, ka sekcija obligāti jātaisa arī tad, ja cilvēks miris no neskaidras diagnozes, ja miris no infekcijas slimības vai arī uzreiz pēc operācijas. “Tagad sekcijas salīdzinoši veic maz, tāpēc arī cilvēki pasē nespiež zīmogu. Ir gadījumi, kad neatkarīgi no zīmoga taisa sekciju, tad cilvēki paļaujas uz mediķiem un tuviniekiem. Ārsti katrā gadījumā uzklausa tuvinieku vēlmi, bet zīmogs, manuprāt, ir tāds juridisks – nē – sekcijai,” saka V.Romāns.
Cilvēki diskutē arī par orgānu izmantošanu pēc nāves. “Gulbenes rajonā nevienam neesam jautājuši, vai cilvēks atļauj vai aizliedz savus orgānus pēc nāves dot citam. Gulbenes slimnīcā šāda veida operācijas neveic. Bet, ja arī notiktu, tad vajadzētu cilvēka atļauju un būtu nepieciešami speciālisti no Rīgas,” saka A.Buša.
“Ja pēc cilvēka nāves, izmantojot viņa orgānus, var glābt otra cilvēka dzīvību, tad tas ir tikai atbalstāmi,” domā sludinātājs J. Komelis.
