Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Spodra” no 1.oktobra būs atbildīga par Alūksnes dzīvnieku patversmes uzturēšanu.
Pretendenti nepiesakās
Līdz šim par dzīvnieku patversmi atbildēja SIA “Alūksnes nami”. Alūksnes novada pašvaldība septembra sākumā izsludināja pretendentu pieteikšanos klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas, izmitināšanas, uzturēšanas un aprūpes (arī likvidācijas), kā arī bezsaimnieku dzīvnieku līķu savākšanas pakalpojumu sniegšanai Alūksnes novadā. Iepirkuma paredzamā līgumcena bija līdz 9999 latiem. Tā kā neviens pretendents nepieteicās, iepirkuma procedūru 17.septembrī pārtrauca.
Novada domes septembra sēdes lēmums paredz, ka “Spodrai” šie pienākumi būs jāveic līdz turpmāku lēmumu pieņemšanai – jāturpina: uzturēt dzīvnieku patversme; izķert, izmitināt un aprūpēt klaiņojošus un konfiscētus mājas dzīvniekus; apglabāt vai kremēt bezsaimnieku dzīvnieku līķus un veikt Alūksnes pilsētas dzīvojošo personu suņu un kaķu reģistrāciju.
Viss ir labi līdz laikam
“Rēzeknes un Valkas patversmes atzina, ka neslēgs līgumu ar Alūksni. Cēsu pašvaldība vēl domā, jo arī viņiem ir kritiska finansiālā situācija un tiek izvērtēts, kā turpmāk uzturēt patversmi. Šī funkcija ir ļoti dārga. Alūksnē bija budžetā līdzekļi dzīvnieku patversmei astoņiem mēnešiem, bet tie ir iztērēti un jārod risinājums,” saka Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova.
Novada pašvaldības juriste Aiva Egle norāda, ka šis ir atbildības jautājums. “Pašlaik valsts nav pateikusi, ka krīzes apstākļos pašvaldība drīkst nepildīt atsevišķas funkcijas. Ja pašvaldība izvērtē, ka dzīvnieku patversmi nevajag, tad viss ir labi līdz brīdim, kamēr kaut kas nenotiek. Līdzšinējo Alūksnes dzīvnieku patversmes modeli turpināt vairs nedrīkst, jo tas bijis ļoti dārgs un neefektīvs. Vienīgā alternatīva šobrīd ir pašvaldības aģentūra “Spodra”, kas šo funkciju var īstenot ļoti minimālos apmēros un tikai ārkārtas situācijās,” saka A.Egle.
Nekontrolē nodevas maksātājus
“Spodras” direktore Ilona Mironova atzīst, ka aģentūrai budžets ir ierobežots un papildu līdzekļi šādas funkcijas veikšanai nav paredzēti. Pastāv iespēja, ka varētu iesaistīt mazkvalificēto darbaspēku, piemēram, pašvaldības labā strādājošos, kas saņem simts latu stipendiju.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols norāda, ka līdz šim dzīvnieku patversmes uzturēšana izmaksāja dārgi, jo tika algots veterinārārsts par divām minimālajām algām mēnesī, ir lieli transporta izdevumi, bija atsevišķi jāmaksā par veterinārārsta veiktajām manipulācijām. “Varbūt izdevīgāk ir slēgt līgumu ar veterinārārstu, nosakot stundas maksu par atsevišķām epizodēm. “Spodra” varētu to izanalizēt,” vērtē L.Sīpols. Viņš rosināja šā lēmuma pieņemšanu atlikt un izpētīt situāciju, tomēr deputāti tam nepiekrita.
Deputāts Andis Krēsliņš interesējās, cik lieli ir pašvaldības ieņēmumi no iedzīvotājiem, kas maksā nodevu par visu veidu dzīvnieku turēšanu. “Tā kā šie ieņēmumi ir niecīgi, tad rodas jautājums, ko dara pašvaldības policija, lai panāktu šīs nodevas iekasēšanu pašvaldības budžetā,” saka A.Krēsliņš.
