Mūziķis Aigars Krēsla joprojām ir mūzikas varā. Darbojas, muzicē, rīko koncertus un rokfestivālus.
Mūziķis Aigars Krēsla joprojām ir mūzikas varā. Darbojas, muzicē, rīko koncertus un rokfestivālus. Pats atzīst, ka nav noguris, jo mūzika ir mīlestība. Tā drīzāk dod spēku.
“Ar mūziku saslimu jau bērnībā. Toreiz gan uz mūzikas skolu mācīties gāju tādēļ, ka daudzi draugi gāja. Nu, ja esi iestājies, tad jāmācās. Sākumā spēlēju trompeti, bet, muzicējot skolas estrādes ansamblī, radās interese par bungām. Kad jau tā lieta aizgāja, sapazinos ar dažādiem muzikantiem, kas ieteica turpināt mūzikas studijas. Tādēļ iestājos Cēsu mūzikas vidusskolā,” par savām gaitām, uzsākot mūzikas ceļu, stāsta Aigars Krēsla.
Dzīvi velta mūzikai
Tieši Cēsu laikā viņš saticis Aigaru Grāveru. “Sākām kopīgi kaut ko domāt. Tad vairs nebija nekādu šaubu par to, kas jādara. Mūzika bija kļuvusi par sirdslietu. Zinu, ka daudzi bērni nelabprāt apmeklē mūzikas skolu. Bet, ja savai muzicēšanai atrod jēgu, realizāciju, tad saprot, ka nekas nav bijis velti. Tādēļ tagad uzskatu, ka nepatīkamās mācības var pārvarēt mērķa dēļ, ko jaunības maksimālismā iecer,” spriež mūziķis.
Spēlējis kultūras nama ansambļos
A.Krēsla, pirms sāka muzicēt “Jumpravā”, spēlējis dažādos Valmieras rajona kultūras namos, Valmieras slimnīcas ansamblī “Vitamīni”. “1984. gadā, kad A. Grāvers jau bija kādu gadu spēlējis “Jumpravā”, piezvanīja un tieši pajautāja: “Vai gribi spēlēt?” Protams, mana atbilde bija apstiprinoša. Sākās mani skaistākie mūziķa gadi,” atceras A. Krēsla.
Veido jaunu disku
“Protams, mēs vairs neesam tik aktīvi kā iepriekš. Tomēr pusgadu strādājam pie jaunā albuma, ko iecerēts vasarā pabeigt. Esmu laimīgs, ka toreiz veiksme bija manā pusē, ka varēju sevi izpaust mūzikā. Turklāt ar “Jumpravas” laiku sākās arī mans un draugu bizness,” saka Aigars.
Viņš atzīst, ka, sākot profesionāla mūziķa karjeru, muzicēšana kļūst par darbu. “Kādreiz bija liels koncertu skaits. Tad nevarēja domāt par noskaņojumu, kas ne vienmēr bija atbilstošs, lai izietu uz skatuves publikas priekšā. Tomēr, kad dziedāju klausītājiem, nebija laika domāt par citām lietām. Turklāt pārējie grupas mūziķi jutās labi, un tas kompensējās. Savukārt mūzikas rakstīšanai vajadzīgs noskaņojums,” domās dalās A. Krēsla.
Izveidojuši savu stilu
Viņš atceras, kā “Jumpravas” puiši ieguvuši savu vizuālo tēlu. Spēlējot jau vairākos koncertos, jutuši neapmierinātību par kopainu. “Kardināls lūzums bija vienā Liepājas skatē. Grāvera ietekmē, kas vienmēr bija nemiera gars, vienmēr kaut kas viņu urdīja, mainījām mūzikas ideālus. Labs paziņa Uģis Rūķītis pagatavoja tērpus, kas savukārt mudināja spēlēt atbilstošu mūziku. Mums ādas tērpi šķita atbilstoši, tas bija “nenovazāts” imidžs. Turklāt jutāmies ērti,” saka A. Krēsla.
Kādreiz “Jumpravai” bijuši pat 20 koncerti mēnesī, tādēļ visas vietas, kur viņi koncertējuši, Aigars nemaz tā nevar uzreiz nosaukt. “Ir kādi desmit koncerti, ko mēs atceramies ar patiku, sevišķi tos, kas notika astoņdesmito gadu beigās, kad varējām atklāt arī politisko noskaņu. Toreiz zālē bija nokaitēta atmosfēra. Protams, visjaudīgākais koncerts, manuprāt, bija 1991. gadā, kad domājām uz laiku beigt sadarbību,” saka A. Krēsla.
Ar mūziku vien peļņa maza
Viņš atzīst, ka muzikantam vienmēr ir nepastāvīgi, nelieli ienākumi. “Ja Rietumos mākslinieki pelna ar ierakstiem, Latvijā mūziķis no padarītā darba iegūst tikai kapeikas. Peļņa ir koncerti. Tomēr tie galvenokārt notiek dažādos klubos, kur ir maz publikas, līdz ar to grūti nopelnīt normālu honorāru. Tikai paši populārākie un zināmākie mākslinieki nopelna iztiku ar darbu – mūziku. “Jumpravas” laikā, kad notika koncerti, nauda bija, bet, tiklīdz sākās mēģinājumi vai gatavošanās jaunam ierakstam, kabatas bija tukšas,” atceras Aigars.
Viņš atzīst, ka tas ir nožēlojami. “Protams, vainīgs arī mazais tirgus. Tad atliek secināt, ka tāds ir Latvijas muzikantu liktenis. Līdz šim jau nevienam īpaši nav izdevies ietikt citu valstu tirgos. Raimonds Pauls, Laima Vaikule iekaroja Krieviju, tagad “Prāta vētra” mēģina piesaistīt Rietumu publiku. Var jau būt, ka dažiem paveiksies. Latvijā mūzika var būt tikai sirdslieta, no kuras liela peļņa reti gadās,” spriež A. Krēsla.
Klausoties mūziku, to analizē
Mūziķis A. Krēsla stāsta, ka speciāli mūziku neklausās. “Dzirdot mūziku, meklēju tajā ko interesantu, lai varētu analizēt. Mūziķis mūziku klausās citām ausīm – nepievērš uzmanību tekstiem, bet gan aranžējumam. Dažādi mūzikas žanri ir saistoši. Gan smagajā metālā, gan klubu mūzikā ir daudz labu lietu,” spriež Aigars.
Viņš domā, ka pēdējie divdesmit gadi mūzikā pierāda, ka ne vienmēr, pakļaujoties mūzikas modei, grupai izdodas pastāvēt. “Mode nav galvenā. Ir daudzas grupas, kas, izvēlējušās vienu modernu mūzikas stilu, drīz no redzesloka pazūd. Stabilākas ir tās, kas atrod savu stilu, sev raksturīgo skaņu. Tādas grupas nenoveco. To pierāda “Līvi” un citas grupas,” uzskata A. Krēsla.
Savs spriedums Aigaram ir arī par šlāgermūziku. “Tagad šo mūziku pieņemu daudzreiz mierīgāk. Vienu brīdi bija par traku, jo, kam tikai nebija slinkums, veidoja grupu. Līdz ar to bija procentuāli liels skaits dziesmu un izpildītāju ar zemu kvalitāti. Bet tagad palikuši tautā iemīļotākie, kas spēlē augstas klases mūziku. Arī kādreiz grupa “Ornaments”, kas gan vairāk spēlēja kantri mūziku, bija paraugs pārējiem,” saka Aigars.
Viņš stāsta, ka viņam liels gandarījums ir par grupu “The Hobos”, kas pārsteidz nevis ar novatoriskumu, bet ar cilvēcisku, visiem saprotamu skanējumu. “Linda Leen ir apbrīnojama. Tik jauna meitene pati komponē, dzied, aranžē sava stila mūziku,” saka A. Krēsla.
Mūziķi sadzīvo labi
Viņš stāsta, ka mūziķi ir draudzīga tauta. Nav skaudīgi. Prot priecāties. “Ir deju mūzikas jeb, kā mēs dēvējam, izdevniecības “Mapl” bariņš, ir dažādu grupu, kas spēlē mazām auditorijām, kompānija. Pārējo mūziķu attiecības ir labas. Konkurence nepastāv. Kādreiz jau bija biežāki kopīgie “tusiņi”, sevišķi pēc “Mikrofona” noslēguma koncertiem. Toreiz lustīgas kopā būšanas netrūka. Arī tagad pēc lielākiem koncertiem, kuros piedalās vairāki mūziķi, notiek pulcēšanās,” atzīst Aigars.
Veidojis “Multiklubu”
Deviņdesmito gadu sākumā mūzikas klubu Liepājā sāka veidot mūziķis Igo. “Ar grupu “Otra puse”, kurā es toreiz spēlēju, devāmies uz Zviedriju, Norčepingu, ierakstīt dziesmu. Vakaros devāmies uz mūzikas klubu “Lord Hill”, kur bija jauni draugi. Kopā spēlējām. Iedomājos, ka šādas vietas Latvijā nav. Noskatīju māju, vēlāk privatizēju. Divus gadus cīnījos, lai atvērtu “Multiklubu”.Te nauda bija, te nebija. Bet lēnā garā visi darbi gāja uz priekšu,” stāsta mūziķis.
Viņš norāda, ka mūzikas kluba mērķauditorija ir no 18 līdz 40 gadiem. “Gadās gan, ka klubā iesprūk arī jaunāki. Sevišķi meitenes, kuras, uzliekot kosmētiku, izskatās pietiekami lielas. Protams, par to ir liela cīņa, ka bērni nav jālaiž šādos naktsklubos. Pareizi vien ir. Tikai lieta tāda, ka viņiem nav citu vietu, kur pavadīt brīvo laiku. Ir jau šādas tādas diskotēkas, bet tām trūkst kvalitātes. Savukārt Rietumos ir “dancingi”, kur viņi var kārtīgi “iztusēties”,” saka A. Krēsla.
Aigars norāda, ka naktsklubā ienāk arī vecāki cilvēki, sevišķi ārzemnieki, kas “Multiklubā” lieliski izklaidējas.
Rīko jau sesto rokfestivālu
A.Krēsla jau sesto gadu Valmierā pulcina jaunos, mazāk dzirdētos mūziķus, ārzemju viesus un jau Latvijā pazīstamus mūziķus. “Pirmo rokfestivālu rīkot bija visgrūtāk. Toreiz visiem sponsoriem bija jāpierāda, cik tas ir svarīgi. Tagad tas ir izdevies un rokfestivāls ieguvis plašu skanējumu,” norāda A. Krēsla.
Šis Valmieras rokfestivāls, kas notiks 25. un 26. maijā, būs īpašs ar dalībnieku sastāvu. “Būs tikai divas, trīs grupas, kas jau spēlējušas festivālā. Pirmās dienas koncerti būs telpā, jo vērā jāņem gan iespējamie laika apstākļi, gan ekonomiskie apstākļi. Ceru, ka tas izdosies, jo cilvēks rada vidi, nevis vide cilvēku,” domā A. Krēsla.
Pirmās dienas koncertā spēlēs grupas “Willow Farm”, “Fine Animals”, “F[ei]k”, “Neglected Fields”, “The Mundane” un “Pienvedēja piedzīvojumi”. “Uzstāsies Fēlikss Ķiģelis, Ivo Fomins, kā arī Horens ar savu jauno projektu “Fuck Art”, kam šī būs pirmā uzstāšanās lielākas auditorijas priekšā,” informē rokfestivāla direktors.
Savukārt otrajā dienā rokfestivāla apmeklētājus iepriecinās “Shake
