Vētru ūdens glāzē sacēlusi Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja profesora Roberta Ķīļa uzstāšanās Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Zemnieku saeima viņa izteikumos saklausījusi vien to, ka lauku sētas var izmantot pilsētnieku atpūtai un hobijiem.
Kā izskatīsies Latvijas lauki?
“Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā seminārā mums izteica domu, ka Roberts Ķīlis tā ir izteicies speciāli, lai uzjundītu lauksaimniekus un mudinātu domāt par perspektīvu. Diemžēl ne es, ne arī citi klātesošie nav iepazinušies ar viņa runas tekstu. Esmu tikai dzirdējusi par profesora izteikumu, ka lauksaimniecība būs kā hobijs,” atzīst Austrumvidzemes lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Viņa informē, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiks veikta iedzīvotāju aptauja, lai izzinātu viņu domas par lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada. Līdz šim attīstības plānus izstrādāja vadošie Zemkopības ministrijas speciālisti, taču lauku iedzīvotāju domas netika prasītas un uzklausītas. “Tagad varēsim noskaidrot, ko vēlas dažādas sociālās grupas, kādiem vajadzētu izskatīties Latvijas laukiem nākotnē. Pašlaik domājam, kā veikt aptauju, jo laika ir maz,” norāda V.Kaparšmite.
Aicina apdomāt atbildes un priekšlikumus
Aptaujā vajadzēs atbildēt uz vairākiem jautājumiem: Kāpēc ir vajadzīga kopēja Eiropas lauksaimniecības politika? Ko iedzīvotāji gaida no lauksaimniecības? Kādai ir jābūt lauksaimniecībai – netradicionālai vai intensīvai? Kāpēc vajadzīga kopējās lauksaimniecības politikas reforma? Kādi instrumenti nepieciešami kopējās lauksaimniecības attīstībai? Vai tās ir investīcijas, hektārmaksājumi vai kaut kas cits? Aptaujāt centīsies pēc iespējas vairāk cilvēku: skolotājus, jauniešu līdz 18 gadu vecumam, sievietes pirmspensijas vecumā… “Daudzi pat nezina, kas ir kopējā lauksaimniecības politika. Tāpēc ir sagatavoti izdales materiāli ar skaidrojumu. Tikai pēc tam aicināsim aizpildīt anketu, uz kuras jautājumiem nevarēs atbildēt ar “jā” vai “nē”. Būs jādod savs vērtējums un ieteikumi,” akcentē V.Kaparšmite. Daudzi zina tikai ES platībmaksājumus, bet ir vēl arī citi atbalsta veidi. V.Kaparšmite atzīst, ka viņai pirmā doma būtu atbildēt, ka atbalsts ir nepieciešams tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ražo produkciju. Taču, dziļāk vērtējot, nākas atzīt, ka neviens cilvēks nevar strādāt, kad jau kļuvis vecs. “Vajadzētu apdomāt atbildes. Tās ir jātulko angļu valodā un jānosūta uz Briseli līdz 3.jūnijam,” informē V.Kaparšmite.
Lauksaimniecība balstās uz trīs vaļiem
Šķiet, ka Zemnieku saeimas protestam par R.Ķīļa izteikumiem nav pamata. Taču varbūt ir labi, ka tie likuši domāt un diskutēt. R.Ķīļa runas atreferējums liecina, ka viņš uzsver tieši to, ko gadiem no galvenā attīstības plānotāja – Zemkopības ministrijas – prasa paši lauksaimnieki. Ir vajadzīgs lauku atjaunotnes plāns. R.Ķīlis norāda uz trim vaļiem, uz kuriem balstās atjaunotne: 1) liela apjoma moderna lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, 2) nelielas, tostarp bioloģiskas, saimniecības, kas ražo ne tikai pārtiku, bet arī izejvielas farmācijai, kosmētikas ražotājiem un citām nozarēm. Un tikai trešais valis ir tas, ko sadzirdēja Zemnieku saeimas pārstāvji, lauki ir vieta, kur atpūsties. Turklāt šī ideja nebūt nav jauna. Jau sen ir veselības saimniecības ar pirtīm, kurās atpūšas un gūst enerģiju.
