Sieviešu korī “Elisa” apvienojušās divu pagastu dziedātājas.
Sieviešu korī “Elisa” apvienojušās divu pagastu dziedātājas
Citā kolektīvā dziedāt vairs nepavisam negribētos, atzīst Ziemeru un Mārkalnes pagasta sieviešu kora Elisa” dalībniece Ināra Lazdiņa, kas kopā ar kolektīva dalībniecēm vasarā gatavojas doties uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Lai gan šis ir pirmais un vienīgais koris, kurā viņa dzied, tajā valdošā atmosfēra likusi atskārst – tik daudz pozitīvu un gaišu emociju, cik šajā kolektīvā, citur gūt diez vai būtu iespējams.
Iespēja izpausties
Pirmo reizi par kora dalībnieci I.Lazdiņa kļuvusi pirms divdesmit gadiem. Tobrīd uzsāktas darba gaitas Ziemeru pamatskolā, kur viņa strādā joprojām. Viena kolēģe bijusi pagasta kora vadītāja, tāpēc pavisam drīz jaunā skolotāja nokļuvusi koristu rindās. Tiesa, dažādu iemeslu dēļ dziedāšanu korī nācies pārtraukt. Radošajā darbībā ieturēta neliela pauze, taču pirms sešiem gadiem viņa atsākusi savas koristes gaitas, iesaistoties kolektīva darbībā ar vēl jo lielāku sparu un darboties gribu.
Paralēli korim I.Lazdiņa kļuvusi arī par Ziemeru pagasta tautas nama sieviešu vokālā ansambļa un folkloras kopas dalībnieci, jo, kā pati atzīst, tas, kuram šī nodarbe patīk, meklēs gan laiku, gan iespējas, kā izpausties. “Dažām mūsu meitenēm šie kolektīvi ir vienīgā vieta, kur viņas var izrauties no ikdienas. Agrāk pagastā bija arī citi pašdarbības kolektīvi, taču nu palikuši tikai ar dziedāšanu saistītie. Tad nu viņas tajā dziesmā ieliek visu savu radošumu un dvēseli,” skaidro I.Lazdiņa.
Koris ar “sirsniņu”
Par sava kolektīva dvēseli viņa uzskata tās vadītāju Ilzi Briediņu. “Tas ir tas mūsu īstais dzinulis, ka mūs visur aicina, iesaista un kuras idejas mēs cenšamies vienmēr realizēt. Protams, arī citas meitenes dod savu radošo ieguldījumu, bet viņa mums ir tā sirsniņa, kurai mēs pakļaujamies,” apgalvo I.Lazdiņa. Labus vārdus viņa teic arī par kora dalībniecēm. “Tiešām brīnišķīgas meitenes. Ar tām varētu pilnīgi visu paveikt,” klāsta ilggadējā koriste.
Pirms diviem gadiem Ziemeru pagasta sievietēm pievienojušās dziedātājas no Mārkalnes, izveidojoties tādam kora sastāvam, kāds tas ir tagad. Ja neskaita pamīšos vienā un otrā pagastā notiekošos mēģinājumus, nekādas grūtības apvienošanās neesot radījusi. I.Lazdiņa skaidro, ka abu pagastu koristes savstarpēji bijušas pazīstamas jau iepriekš. I.Briediņa abās pašvaldībās vada sieviešu vokālos ansambļus, kuru dalībnieces tagad dzied arī korī, tāpēc uz daudziem koncertiem un izbraucieniem viņas devušās kopā, tādējādi esot labās attiecībās jau iepriekš.
Arī kolektīva auru pārmaiņas nav skārušas, koristēm saglabājot draudzīgu un atsaucīgu atmosfēru, kas mijas ar radošumu un neapslāpējamu darboties gribu. Tāpat kā visos kolektīvos, arī šajā korī esot savs dalībnieču kodoliņš, kas ar savu enerģiju sniedzot stimulu darboties arī pārējām. “Rezultātā viņām nekas cits neatliek, kā darboties līdzi, tāpēc, ja esam izvirzījušas kādu mērķi, tad to arī mums izdodas sasniegt,” saka I.Lazdiņa.
Pie paveiktā neapstājas
Starp pēdējiem sasniegtajiem mērķiem esot kora pāriešana no B uz A grupas repertuāru. “A grupai ir ļoti grūtas dziesmas, taču tādu uzdevumu sev bijām uzstādījušas un to arī izdarījām,” teic I.Lazdiņa. Rajona koru skatē iegūts otrās pakāpes diploms, kas, viņasprāt, atspoguļo veiksmīgu pāreju no vienas grupas uz otru. “Iegūtais vērtējums pilnībā atspoguļo to, ko mēs tobrīd varējām izdarīt, lai gan, protams – mēs pie tā neapstāsimies. Nākamajā gadā centīsimies savus rezultātus uzlabot,” apgalvo koriste.
Viņa gan atklāj, ka sākumā esot bijis grūti. Kad kopā ar diriģenti sākusies dziesmu apguve, licies – tas nebūs pa spēkam. Pamazām viņas nepieciešamo repertuāru apguvušas, dažām grūtajām dziesmām kļūstot sevišķi mīļām. “Tagad drošu sirdi varam doties uz svētkiem, jo nebūs tā, ka nemācēsim nodziedāt,” uzskata I.Lazdiņa. Tiesa, vismīļākās un tuvākās esot tautas dziesmas, jo “tajās parādās tas latviskais raksturs, kas ir mūsos pašos”.
Akcents uz šāda stila repertuāru tiekot likts arī koncertos, kā visus šos gadus bijis ne mazums. Gadu gaitā korim izveidojusies cieša sadarbība ar vairākām Igaunijas pašvaldībām, pērn aizsākusies draudzība ar kori no Šauļiem (Lietuva). Aktīva koncertdarbība notiekot arī tepat Latvijā, kur nereti uzaicinājumu uzstāties esot tik daudz, ka vienā dienā vajagot piedalīties divos pasākumos uzreiz. Jautāta, kādu lomu šajā koncertu gūzmā ieņem dziesmu svētki, I.Lazdiņa atzīst – tas spilgtajai koncertdarbībai esot kā punkts uz “i”, kļūstot par radošās darbības kulmināciju.
Apņemt Latviju
Vasarā gaidāmie svētki I.Lazdiņai būšot trešie, kuros viņa piedalīsies. Uz tiem viņa došoties ne tikai kā sieviešu kora “Elisa”, bet arī Ziemeru pagasta tautas nama sieviešu vokālā ansambļa dalībniece. I.Lazdiņa atklāj, ka sieviešu ansambļiem plānots atsevišķs koncerts, kad Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā notiks tautas lietišķās mākslas izstāde.
Stāstot par savām dziesmu svētku sajūtām, I.Lazdiņa min atmosfēru, ko visspilgtāk raksturo kopības sajūta. Tiesa, īpaši izcelt kādus svētkus, kas palikuši sevišķi spilgtā atmiņā, koriste nevēlas – katros esot kaut kas savs, īpatnējs un jauks. “Dziesmu svētki neatkārtojas, bet tie vienmēr saistās ar kaut ko īpašu,” viņa teic. Par svētku saviļņojošāko momentu kļūstot noslēguma koncerts, it sevišķi brīdis, kad tiekot dziedāta dziesma “Pūt, vējiņi!”. “Tajā brīdī šķiet, ka gribētos apņemt ar rokām visu Latviju,” atzīst I.Lazdiņa.
***
Vizītkarte
Nosaukums: Ziemeru un Mārkalnes pagasta sieviešu koris “Elisa”.
Vadītāja: Ilze Briediņa.
Kolektīvā ir iesaistījušās 25 dalībnieces no Ziemeru un Mārkalnes pagasta.
Alūksnes rajona koru skatē “Elisa” piedalījusies kā A grupas kolektīvs, kur ieguvis otrās pakāpes diplomu.
