Mēs daudzus represētos pat nepazītu,
Ja tu tu ar apskaužamu latvisku spītu
Neceltu gaismā šīs aizlauztās dzīves,
Alkas un ilgas pēc laimes un brīves.
Beidzot par velti nav arts un sēts,
Beidzot tavs mūža darbs novērtēts –
Lepojas Alūksne, priecājas Rīga,
Augstākā balva tev pārlaicīga.
Represētie par savu Tēvzemi – māti
Nu jūtas gandarīti un pagodināti.
Vien jātic, ka tie, kas par Putinu krīt,
Vairs nespēs par vergiem mūs padarīt rīt.
