Durvis atveras. Ir 2000.gada oktobra beigas un nokļūstu darbā toreizējā Alūksnes rajona laikrakstā “Alūksnes Ziņas”. Sastapu Dzintru Zvejnieci, Kristīni Vimbu, Mārīti Dzeni, Andru Stilvi, Gulbenes laikraksta “Dzirkstele” kolēģus, kuri bija mani pirmie darbaudzinātāji un ir brīnišķīgi cilvēki, un dzīve aiz laikraksta “Alūksnes Ziņas” durvīm sākās! Aiz durvīm, kas vienmēr bija atvērtas jums, mūsu mīļie lasītāji un sadarbības partneri. Zinu, ka daudzi mūs lasa kopš pirmās iznākšanas dienas, daudzi ir pievienojušies mūsu lasītāju pulkam šo gadu laikā. Paldies jums katram par uzticību, labajiem vārdiem, ieteikumiem un kritiku! Jūsu labās domas un pozitīvā enerģija mani vienmēr ir stiprinājusi, bet kritika rosinājusi ievilkt elpu un būt paškritiskākai, kas, protams, ne vienmēr ir nācies viegli.
18 gadu laikā sastapti daudzi cilvēki, uzklausīti aizraujoši dzīvesstāsti, būts kopā priecīgos un arī bēdīgos Alūksnes un Apes novadu notikumos. Paldies ikvienam, kurš mani šo gadu laikā ir bagātinājis, ļāvis kļūt zinošākai, drosmīgākai! Šo 18 darba gadu laikā viss noticis kā jau dzīvē. Tā vienmēr mūs pārsteidz, un tas arī ir visinteresantākais, jo tu nezini, ko katra jauna diena tev atnesīs, pie kādām jaunām durvīm nokļūsi, vai tev pietiks drosmes tās atvērt un ļauties nezināmajam.
Šāgada rudens nebija viegls – tas pārbaudīja ļoti ilgi, dažādi un spēcīgi, līdz aizveda pie jaunām durvīm. Šobrīd tās ir ciet, bet kādu dienu jau pavērās spraudziņa un tika pastiepta roka, aicinot uzdrīkstēties tās atvērt. Es tās atvēru, bet priekšā atkal divas izvēles… Ja vērsi vienas durvis, dvēsele raudās un prāts gavilēs, ja vērsi otras – dvēsele priecāsies, pacelsies jaunam lidojumam, aicinot arī prātu nebaidīties.
Kamēr es stāvu pie jaunajām durvīm, tikmēr “Alūksnes Ziņu” durvis aizveras. Un atkal esmu brīnišķīgā kolektīvā, šoreiz kopā ar Vēsmu Celmu, Loretu Jargani, Lauru Felšu, Agitu Bērziņu un Didzi Baueru – kolektīvā, kur vienmēr dzirkstī humors, pozitīva enerģija, kur visiem acīs ir degsme par “savu avīzīti”. Ir 2018.gada decembra beigas, kad “Alūksnes Ziņas” kā atsevišķs laikraksts beidz pastāvēt, lai notiktu apvienošanās ar otru vietējo laikrakstu – “Malienas Ziņas”. Tomēr esmu jau izdomājusi, kuras no divām durvīm atvēršu – celšos spārnos un būšu gatava jaunam lidojumam, lai dvēsele priecātos!
Šodien pie jums, lasītāji, ceļo neierasts “Alūksnes Ziņu” numurs, kurā ir tikai 12 lapas, jo Ziemassvētku garās brīvdienas ir darījušas savu. Tomēr neskumstiet, jo gada griezumā šīs it kā trūkstošās 8 lapas jau esat izlasījuši – par 4 lapām biezāks bija 3.augusta numurs, par godu Alūksnes pilsētas svētkiem, un 16.novembra numurs, par godu Latvijas simtgadei. Lai nezūd vēlme un interese lasīt arī turpmāk!
