Apes novada domes priekšsēdētājas Astrīdas Harju darba kabinetā uz palodzes podā aug naudas koks. Var, protams, pasmaidīt par ticējumu – naudas koks palīdz gan tā audzētājam, gan kolēģiem tikt pie naudas. Tomēr mūsu sarunā atklājas, ka šajā novada pašvaldībā patiesi prot rast finanšu resursus par spīti dižķibelei valstī un krietni samazinātajam budžetam.
– Kā jūtaties tagad, kad atbildība un darba slodze ir vismaz dubultojusies salīdzinājumā ar Apes pilsētas domes priekšsēdētājas darbu?
– Ka viegli nebūs, manuprāt, apzinājās visi, kuri startēja novada domes vēlēšanās. Sociālā spriedze un ekonomiskā situācija katru dienu padara vēl smagāku. Ir ārkārtīgi liels bezdarbs, turklāt jebkurā mirklī ikviens var palikt bez darba. Pat svētkos, Puķu draugu saietā, brīžiem bija sajūta – ikdienas problēmas spiež visus pie zemes.
– Vai ir bijis kāds atelpas brīdis, lai izjustu vasaru?
– Pašlaik ir tā, ka ceļos pulksten 6.00 un tikai 20.00 esmu mājās. Un arī tad vēl nevar nedomāt par darbu. Šovasar nav ne brīvdienu, ne atvaļinājuma. Droši vien arī nebūs.
– Kā norit novada veidošanas process? Vai tajā var saskatīt pozitīvas iezīmes, par kurām pārliecināja administratīvi teritoriālās reformas iniciatori un virzītāji?
– Varbūt, ka sākotnēji tādas bija domātas. Bet varbūt to tikai tā pasniedza. Tik smagā situācijā, kad pamatu pamatos mainās visa pašvaldību pārvaldes struktūra, šajā procesā iesaistītajiem cilvēkiem ir jāiztur liela slodze. Neminēšu vārdā Saeimas deputāti, kura man jautāja – kādi darbinieki palikuši pagastos. Kad nosaucu, bija jādzird pretjautājums – kāpēc tad vajadzēja reformu, ja tur vēl ir darbinieki. Bet pagastos ir iedzīvotāji, kuriem ir vajadzīgi dažādi pakalpojumi, tāpēc bez tiem nevar. Tiesa, administratīvajam aparātam noteikti ir jāsamazinās.
– Atzīšos, ka arī man liekas – Apes novadā nekas būtiski nav mainījies. Bijušie pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par savu pagastu pārvaldi. Paliek arī darbinieki, kuri, protams ir nepieciešami.
– Katra pagasta iedzīvotāji balsoja par to deputātu kandidātu, kuru vēlējās redzēt pašvaldībā, un bijušie pagastu vadītāji ieguva vislielāko atbalstu. Tas nozīmē, ka viņu pienākums pret saviem vēlētājiem ir politiski un arī saimnieciski būt atbildīgiem par savu pagastu. Tāpēc izvēlējāmies modeli, kādu likums pieļauj novadā ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem. Mums nav vajadzīgs izpilddirektors, tāpēc ir domes priekšsēdētājs un trīs vietnieki, kuri katrs atbild par kādu nozari un tiek pilnvaroti pārraudzīt pagasta pārvaldi, kā arī veikt izpilddirektora funkcijas. Toties pagastos nav un nebūs pārvaldes vadītāju, un tiem arī nevajadzēs maksāt algu. Tas ir ieguvums finansiāli, turklāt tiek izmantotas šo cilvēku profesionālās iemaņas un pieredze.
– Tomēr netiek īstenota prasība nesavienot lēmējvaru ar izpildvaru. Joprojām ir tā, ka deputāti paši lemj, paši izpilda un paši pārbauda paveikto.
– Tāda pretruna ir, bet likumdošana mums to atļauj darīt. Šī pretruna ir jau likumdošanā. Ja jau cilvēki nebūtu apmierināti ar bijušo pašvaldību vadītāju darbu, tad viņi par tiem nebalsotu. Acīmredzot to lielā mērā nosaka šie cilvēki. Viņi ir apliecinājuši, ka var būt gan politiķis, gan saimnieks.
– Protams, nav jau tā, ka nekas nav mainījies?
– Ir funkcijas, kuras jau tiek veiktas vai arī drīzumā tiks veiktas kopīgi, tāpēc administratīvo darbinieku skaits samazināsies. Ar laiku personāla lietvedību, arhīva dokumentu kārtošanu uzņemsies domes administrācija, tāpēc pagastu pārvaldēs to nedarīs. Ar jauno gadu būs centralizēta grāmatvedība, bet šobrīd vēl katrā pagastā ir 2 grāmatveži.
– Kad tika lemts par vadošo darbinieku algām, vēl nebija skaidrības par budžetu. Saziņas līdzekļos Priekšsēdētājiem un vietniekiem tika apstiprinātas lielas algas, droši vien tās būs vēl jāsamazina.
– Budžets ir sastādīts, bet tiek vēl precizēts. To apstiprināsim augusta domes sēdē. Protams, sākot ar manu algu un attiecīgi arī citas nāksies samazināt. Mums nebija tāda doma – rēķināties ar šo iespēju. Tomēr es apzinājos, ka mana alga ir par lielu, tāpēc pati ierosināju noteikt 800 latu algu. Arī par šiem jautājumiem lemsim augusta sēdē.
– Kuras ir tās nozares, kuras samazinātais budžets skars vissāpīgāk?
– Vissāpīgāk to izjutīs tās jomas, kurām valsts pilnībā vai gandrīz pilnībā atņem mērķdotācijas. Tās ir mūzikas un mākslas, sporta skolas. Pagaidām nezinām, kāds tām būs līdzfinansējums un vai pašvaldība varēs atļauties uzturēt šo skolu filiāles Apē. Augusts ir pēdējais mēnesis, kad valsts mērķdotāciju varēs saņemt amatierkolektīvu vadītāji. Tas nozīmē, ka arī viņu darba samaksa pilnībā ir atkarīga no pašvaldības finansējuma. Ir jādomā, kā ietaupīt izglītībā, tāpēc paredzēts veikt skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Apvienojot Apes vidusskolu ar bērnudārzu, tam būs vienota vadība un apsaimniekošana. Tādu taupīšanas pieredzi iepazinām Vecpiebalgā.
– Kā risinās Apes arodvidusskolas nekustamā īpašuma pārņemšana? Vai varēs turpināt īstenot divas mācību programmas, kā bija iecerēts?
– Izglītības un zinātnes ministrijā sākotnēji atbalstīja mūsu ieceri turpināt divu mācību programmu apguvi uz vidusskolas un bijušās arodvidusskolas bāzes. Taču jūnija beigās pašvaldība saņēma ministrijas valsts sekretāra vēstuli, kurā šī prasība tiek noraidīta. Tajā teikts – ja pašvaldība vēlas, tā var dibināt savu profesionālo mācību iestādi ar jaunu mācību materiālo bāzi. Vienošanās par ēku pārņemšanu ir parakstīta, bet mācības tajās turpināt nevarēs. Alsviķu arodvidusskola ir pārņēmusi visu kustamo mantu, kas, mūsuprāt, notika nesaimnieciski. Turklāt vismaz šai mācību iestādei nav vajadzīga materiālā bāze šo divu programmu apguvei. Tagad mūsu domei ir jālemj, vai šīs ēkas pārņemt, jo pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai visu gādātu no jauna. Tāpēc labi, ka pieņemšanas akts nav parakstīts. Tiesa, ir bažas, kas notiks ar 22 skolas ēkām. Ir jau nepatīkama pieredze ar “Valsts nekustamo īpašumu” apsaimniekošanā nodoto bijušo pansionāta ēku un vidusskolas katlu māju.
– Pastāstiet par projektiem, ar kuriem tiek saņemts finansējums attīstībai!
– Protams, ceram, ka tā būs. Līdz tam centīsimies saglabāt visu, kas mums ir, lai pēc tam nebūtu jāsāk no 0. Strādājam ar projektiem. Tajos kā līdzfinansējumu iekļaujam mūsu darbinieku algas, jo citas naudas pašvaldībai nav. Kopš jūlija sadarbībā ar Igaunijas Setumā pašvaldību sākam īstenot projektu „Pērc vietējo preci!”. Tas turpina Koksnes izglītības centra izveides projektā sākto. Apes vidusskolas darbnīcas tiks izremontētas un aprīkotas ar jauniem darbgaldiem kokapstrādei. Trapenes, Virešu un Gaujienas skolā tiks labiekārtotas darbmācības klases, arī tām tiks iegādāti jauni darbgaldi. Šo bāzi mācībām varēs izmantot skolēni un pieaugušie, kā arī mazie uzņēmēji ekskluzīvu izstrādājumu no koka pagatavošanai. Savukārt Virešu pagasta pārvalde ir iesniegusi projektu, kas paredz skolēnu profesionālās ievirzes mācībām piesaistīt Eiropas fondu finansējumu. Septembrī sāksim īstenot projektu mežu kopšanā un atjaunošanā, kam finansējumu saņem no Eiropas Savienības. Sadarbībā ar Latvijas Kopienas iniciatīvas fondu un Igaunijas Varstu pašvaldību ir izstrādāts projekts par veselīgu novecošanu.
– Vai esat sev izvirzījusi darbības programmu un principus, no kuriem neatkāpjaties?
– Vispirms tiek noteikti mērķi, un tad ir darba uzdevumi, kā tos sasniegt. Nekad neesmu atkāpusies no savām iecerēm, kamēr tās īstenoju. Kad sāku strādāt, man bija mērķis uzbūvēt sporta zāli. Es ticēju, ka to sasniegsim, tāpēc soli pa solim šī iecere ir īstenota. Nevaru kaut ko iesākt vienā vietā, tad atkal citā. Gribas pabeigtību. Tagad kopā ar deputātiem, bijušajiem pagastu vadītājiem, man ir atbalsta pleca un drošības sajūta. Tāpēc kopā varēsim paveikt vairāk. Tas ir ieguvums.
