Jūrmalā notika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Villihas (Vācija) evaņģēliskās “Emmaus” draudzes jauniešu nometne “Dzintars.”.
Jūrmalā notika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Villihas (Vācija) evaņģēliskās “Emmaus” draudzes jauniešu nometne “Dzintars.” Tās dalībnieki apmetās Jaunķemeru kempingā. Nometne bija turpinājums abu pušu sadarbībai, kas aizsākās 1997.gada rudenī. Tajā piedalījās 18 latviešu un 22 vācu jaunieši, kā arī abu valstu nometnes vadītāji.
Nometnes programma tika mainīta, paredzot vairāk brīva laika atpūtai pie jūras. Vadītāja Inese Ločmele uzskata, ka kaut ko no plāna izņemt vienmēr ir iespējams un priecājas par latviešu komandas elastību. Vācu valodas skolotāja Tekla Ozola atzīst, ka to bijusi iespēja mācīties jau iepriekšējās tikšanās reizēs.
Iepazīstas kopīgos pasākumos
Jaunieši atzīst, ka pirmajās nometnes dienās latviešu un vācu “kopienas” turējās atsevišķi. Tomēr vēlāk atmosfēra kļuva atbrīvotāka, un veidojās jaunas pazīšanās. Aptaujājot nometnes dalībniekus, atklājās, ka no tematiskajām dienām vislabāk bija patikusi Sporta diena. Virves vilkšanas sacensībās sīvā cīņā latvieši uzveica vācu draugus.
Rīgas dienā zīmīgākais akcents bija tirgus akcija, kurā katram dalībniekam lata vērtībā vajadzēja nopirkt kaut ko garšīgu kopīgajām vakariņām pie ugunskura.
Apmeklējām Ventspili. Ne tikai vācu, bet arī daudziem latviešu jauniešiem tā bija pirmā reize šajā pilsētā. Anda Jauniņa vadītās zīmēšanas nodarbības guva atsaucību, un tajās piedalījās arī mazāk aktīvie vācu viesi. Lai gūtu plašāku priekšstatu par Jūrmalu, bijām Majoros. Svētdienā notika kopīgs dievkalpojums, par kuru no jauniešiem tika saņemtas labas atsauksmes.
Nometnes pēdējā dienā ciemos bija ieradies Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Gundars Cauka ar ģimeni. Viņš ar bukletu nodeva sveicienu vācu viesiem no Alūksnes domes priekšsēdētāja Guntāra Bērziņa. Pie ugunskura dziedājām. Veiksmīgākie sportā, smilšu figūru celšanā, konkursā par Latviju (vācu jauniešiem) un Vāciju (latviešu jauniešiem) un saprašanās tilta būvniecībā pasniedza diplomus. Dalībnieki stāstīja par savu nometnes laikā “atrasto dzintaru” – pārsvarā tika minēti jauni draugi un jauna pieredze.
Salīdzina dažādas kultūras
Nozīmīga ir divu atšķirīgu kultūru sastapšanās, kas daudziem jauniešiem bija pirmā tāda veida pieredze. Saskaņā ar dažu vadītāju diskusijā izteiktajām domām, jauniešu atšķirību pamatā ir audzināšanas tradīcijas Latvijā un Vācijā, ko noteikušas politiskās sistēmas. Evai Kliestai, atbildīgajai par nometnes saturu, bažas rada fakts, ka Vācija ir gatava pelnīt naudu uz tā rēķina, ka mazi bērni sāk pīpēt: “Es nevēlos, ka mūsu jaunieši to uztvertu kā normālu parādību un viņos zustu pārliecība, ka tas ir aplami. Tomēr patiesībā lietas, ko vācu jaunieši dara pilnīgi atklāti, mūsējie arī dara, bet klusu un slepenībā.” Māra Ringa novērojusi, ka latviešu jauniešos tomēr “tiek ieliktas kaut kādas vērtības”, piemēram, viņi zina tautasdziesmas, turpretī vācu jaunieši nenes tālāk savas tautas kultūru, kas ir izcilu domātāju un dzejnieku kultūra. Vācu jaunieši par latviešiem teica, ka “viņi ir ļoti draudzīgi un jauki,” savukārt latviešu jauniešu uzmanību saistīja vienaudžu brīvā uzvedība un stils.
Cer turpināt draudzību
Evaņģēliskās “Emmaus” draudzes jauniešu vadītājs Frīdels Plēgers, komentējot sadarbību, atzina: “Man un vācu jauniešiem, kas ir bijuši Latvijā, katrs nākamais sadarbības posms ir daļa no sava veida tradīcijas. Kas apmeklējuši šo valsti, priecājas par nākamo “paaudzi,” kas dodas ciemos. Esmu drošs, ka šis brauciens vēl ilgi būs viela jauniešu sarunām mūsu tikšanās reizēs.” Māra Ringa, Vācijas latviete un evaņģēliskās “Emmaus” draudzes valdes locekle, uzskata, ka jārod iespēja sadarbību turpināt: “Par nākamo tikšanos jāsāk domāt, jau braucot mājās. Šis ir vērtīgs, bet dārgs projekts.”
