Reliģisko organizāciju likumā ir pieņemti grozījumi, kas paredz iekasēt nekustamā īpašuma nodokli no draudzēm.
Reliģisko organizāciju likumā ir pieņemti grozījumi, kas paredz iekasēt nekustamā īpašuma nodokli no draudzēm. Likuma pieņemšanu atlika, kad luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags atteicās vadīt dievkalpojumu valsts svētkos, bet decembrī Saeimas deputāti to pieņēma.
“Likums neapdraud ticību, taču jāatzīst, ka draudzes īpašumi nekādu peļņu nedod. Draudzei ir liela zemes platība, kur ir purvs, vecais parks, Lazdu kalns un ezera piekraste. Ar Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāju Guntāru Bērziņu runājām, ka par saimnieciski nelietojamām platībām nevajadzētu maksāt nodokli,” laikrakstam stāsta Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ilgonis Alpe.
Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Ivars Koemegi precizē, ka draudzes īpašumā ir 57 hektāri zemes, no kuriem apmēram 10 hektāri ir iznomāti saimnieciskai darbībai SIA “Alūksnes lauku serviss”. Viņš norāda, ka ir arī brīva zeme, ko var pārdot, taču pagaidām draudzes zeme nav uzmērīta.
“Ir panākta vienošanās ar pilsētas pašvaldību, ka nekustamā īpašuma nodokli maksās par zemi, par kuras izmantošanu ir noslēgti nomas līgumi. Alūksnes domē ir iesniegts saraksts, kādi objekti atrodas uz draudzes zemes,” norāda I.Koemegi.
G.Bērziņš atzīst, ka nav jāmaksā zemes nodoklis par platību, kur atrodas baznīca un citi ar ticības ceremonijām saistīti objekti. Tomēr par katru teritoriju ir jārunā atsevišķi.
“Nenoliedzami zemes nodoklis draudzei tiks būtiski samazināts,” akcentē Alūksnes domes priekšsēdētājs.
