Jaunlaicenes pagasta drāmas ansamblī ir 18 dažāda vecuma aktieri. Lai arī teātra spēlēšana ir vaļasprieks, tas dalībniekus ir tā aizrāvis, ka reizēm teātris šķiet kas vairāk nekā hobijs.
Jaunlaicenes pagasta drāmas ansamblī ir 18 dažāda vecuma aktieri. Lai arī teātra spēlēšana ir vaļasprieks, tas dalībniekus ir tā aizrāvis, ka reizēm teātris šķiet kas vairāk nekā hobijs.
“Arī agrāk Jaunlaicenes pagastā ir bijis drāmas kolektīvs. Vairākus gadus bija pārtraukums, bet pirms diviem gadiem darbu atsāka drāmas ansamblis. Pirmais darbs, ko iestudējām, bija Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Simačos” pēdējais cēliens,” atceras Jaunlaicenes pagasta drāmas ansambļa vadītāja Izolda Krūmiņa.
Lai arī spēlētāju ir daudz, nevienam lomu netrūkst. “Arī šogad turpinām izrādīt pērn iestudēto R.Blaumaņa lugu “Trīnes grēki”. Tā patīk gan mums, gan skatītājiem Alūksnes, Gulbenes rajonā un Dobelē. Drīzumā to spēlēsim jau sešpadsmito reizi. Jāatzīst, ka vēl nav nācies pašiem meklēt uzstāšanās vietas, jo visur tiekam aicināti,” saka I.Krūmiņa.
Patīk Rūdolfa Blaumaņa darbi
Kolektīvs iecienījis R.Blaumaņa darbus. “Viņš prot veiksmīgi atspoguļot lauku cilvēku dzīvi, tāpēc skatītāji sirsnīgi uzņem viņa darbus. Paši smejam, ka skatītājiem visvairāk patīk Blaumaņa darbi un tikai tad mūsu sniegums,” akcentē I.Krūmiņa.
Šosezon Jaunlaicenes drāmas ansamblis iestudē divas jaunas lugas – muzikālu izrādi R.Blaumaņa “Zagļi” un Hermaņa Paukša “Piedod, ja vari, Bokačo”. “Zagļiem” mūziku komponējis Didzis Rijnieks, bet vārdu autore ir dzejniece Vēsma Kokle – Līviņa. Lai uzvedums būtu interesantāks, pie Ilzes Līviņas mācāmies arī dejot,” klāsta I.Krūmiņa.
Augustā drāmas ansamblis piedalījās 10.teātru festivālā Dobelē, kur bija vairāk nekā 1200 dalībnieku. “Bijām lepni, ka mūsu Trīnes (tēloja Māra Svārupa) dziesmu tajā ļoti atzinīgi novērtēja. Pirms tam piedalījāmies rajona skatē un bijām patīkami pārsteigti, ka mūs izvirzīja uz festivālu,” atceras I.Krūmiņa.
Spēlē jauni, spēlē veci
“Mums vienmēr veicas, jo apkārt ir labi cilvēki, kas neliedz palīdzību. Alūksnes rajona virsrežisors Uldis Sedlenieks mūs konsultē dramaturģijā. Daudz palīdz pagasta uzņēmējs Andis Zariņš. Skatuves dekorācijas un tērpus rūpējam paši. Teātra spēlēšana nav viena cilvēka, bet visa kolektīva darbs. Aktieriem ir dažāda izglītība un nodarbošanās. Jaunākajam dalībniekam ir 15, bet vecākajam – 68 gadi. Ir grūti izskaidrot vēlmi spēlēt teātri. Varbūt tas ir gandarījums, ka spējam sniegt citiem prieku, ka pulcējamies visi kopā un labi jūtamies,” spriež I.Krūmiņa.
Viņa uzskata, ka aktieriem ir jābūt atsaucīgiem un saprotošiem, jo ne vienmēr viss izdodas kā iecerēts. “Arī mēs vienmēr nelidojam kā taurenīši. Gadās domstarpības – kā jau dzīvē. Mēģinājumos tiekamies reizi nedēļā. Pielāgojamies dalībniekiem un rīkojam tos visiem vēlamā laikā. Tradīcija ir sveikt vienam otru jubilejās. Esam kā liela, izpalīdzīga ģimene, kas kopīgi risina problēmas. Lielākais sasniegums ir, ka varam būt kopā,” vērtē drāmas ansambļa vadītāja.
Uzstājas bez sufliera
Spēlējot teātri, ir piedzīvoti daudzi interesanti atgadījumi. “Reizēm aktieri sajauc tekstu. Skatītāji zālē to nezina, bet ir bijuši tik amizanti gadījumi, ka nespējam nomierināties. Tad jāsaka, ja Blaumanis to dzirdētu, sen būtu kapā apgriezies otrādi. Tomēr interpretējam maz, jo tā nedrīkst darīt ar autoru tekstiem,” norāda I.Krūmiņa.
Suflieri drāmas ansambļa dalībnieki izmanto tikai mēģinājumos. “Tas ir apbrīnojami, bet tā ir. Mēģinājumos uzsveru, cik svarīgi ir bieži tikties un runāt tekstu, jo tas ir treniņš,” saka I.Krūmiņa.
