VIZĪTKARTE:
Vārds, uzvārds: Astra Binde.
Dzimusi: Apes pagasta “Ģērmaņos” (kādreizējā Jaunlaicenes pagasta teritorija).
Izglītība: augstākā.
Nodarbošanās: pensionāre, tūrisma gids.
Ģimene: šķīrusies, sešu bērnu mamma.
Hobiji: ceļošana, daba, vēsture, grāmatas, orientēšanās sports, fotografēšana, rakstīšana un cits.
Dzīves moto: “Dzīvot vienkārši, saskaņā ar dabu.”
Decembra izskaņā sociālos tīklus pāršalca vēsts, kas pārsteidza ne vienu vien Apes un Alūksnes novada iedzīvotāju – darbu pamet Apes novada tūrisma darba organizatore Astra Binde, jo pēc 21 tūrisma nozarei veltīta gada nolēmusi doties pelnītā atpūtā. Tagad, kopš janvāra, Astra brīvo laiku pavada Apes pusē, savās lauku mājās un beidzot velta laiku arī sev un tuviniekiem. Par to, kāda bijusi rosīgā darba ikdiena un kādi pienākumi veikti, viņa atklāti un sirsnīgi stāsta šajās lappusēs.
Kopš bērnības mīl dabu
Gandrīz visa Astras Bindes dzīve vijusies Apes tuvumā. Viņa augusi mežziņa un mežniecības grāmatvedes ģimenē, kurā bijuši četri bērni – divi dēli un divas meitas. Jau kopš bērnības viņai paticis lasīt grāmatas, spēlēt klavieres – vecāki bērnus sūtījuši mūzikas skolā. Lielu daļu bērnības Astra pavadījusi Vaidavas krastos, viņai nebija sveši lauku, kūts un dārza darbi. “Bieži mēs, bērni, vieni gājām pārgājienos “kur acis rāda”, nesām mājās piepes, veidojām raibu akmeņu kolekcijas. Skolas laikā radās iespēja piedalīties tūrisma pulciņā, orientējāmies pēc kartes, devāmies tālos pārgājienos. Jau pēc 8. klases pabijām Kaukāza kalnos, nokļūstot skarbā, bet skaistā dabā. Šķiet, ka tieši kalni man sniedza mudinājumu savu dzīvi saistīt ar ģeogrāfiju,” bilst Astra Binde. Vēlāk viņa arī pati vadījusi pārgājienus. Astra mācījusies Apes vidusskolā, tad Latvijas Universitātes ģeogrāfijas fakultātē, kur pievērsusies Latvijas iežu pasaulei, bet vēlāk zināšanas papildinātas vides gidu kursos. Tomēr Astra atzīst, ka visvairāk darbam vajadzīgās zināšanas iegūtas pieredzes un pašmācības ceļā.
Pieredze krājusies gadiem
Jāteic, ka Astras Bindes vārds ir zināms ne vien apeniešiem, bet arī alūksniešiem un igauņiem. Viņas darba pieredze novada dabas un vēstures jomā ir pamatīga, jo, sākot ar 1982. gadu, strādāts gan Dabas aizsardzības biedrībā, gan par Alūksnes rajona vēstures un kultūras pieminekļu inspektori muzejā, gan par vides inspektori. Astra bijusi arī ģeogrāfijas skolotāja Apē un Annā, daudzus gadus vadījusi tūrisma pulciņu.
“Strādāt Apes pašvaldībā 1997. gadā mani uzaicināja toreizējais pilsētas mērs Juris Kaktiņš. Sākumā piedalījos teritorijas plānojuma izstrādē, tad veidoju pašvaldības izdevumu “Apes Ziņas”, vienlaikus strādājot tūrisma jomā. Apes un pēdējā gadā arī visa Apes novada tūrisma organizatora darbu veicu līdz šim gadam. Vienlaikus vadīju ekskursijas grupām ne vien Apes novadā un citur pa Latviju, bet arī otrpus robežai – Dienvidigaunijas teritorijā, kur ir ļoti daudz interesantu apskates objektu”, stāsta Astra.
Kur var nopirkt zosis?
Runājot par tūrisma darba īpatnībām pierobežas novadā, Astra atzīst – tas ir ļoti daudzpusīgs, neprognozējams, nelimitēts darbs laikā un telpā. “Apmeklētāji interesējas par visdažādākajiem jautājumiem, kurus jāpalīdz risināt. Sākot no “Kas jums jauns Apē?” līdz degvielas un zobārsta meklējumiem, zāļu un zosu iegādei, senču mājvietu un kapavietu noskaidrošanai… Arī jāapseko, jāreklamē tūrisma objekti, sadarbojoties ar to īpašniekiem, jāapmeklē semināri, jāveido bukleti, daudz darba prasa dalība tūrisma izstādēs. Aizraujošs, bet laikietilpīgs darbs ir ekskursiju maršrutu “komponēšana”, ņemot vērā konkrētās grupas intereses”, atklāj A. Binde. Viņa atzīst, ka ir nācies saskarties ar dažādām situācijām, un, kā visur, gadās arī pārpratumi, neveiksmes. Viņa atminās arī savu pirmo vadīto pārgājienu klasesbiedriem, kuri pēc pirmās dienas atteikušies doties tālāk, tādēļ labi iecerētais plāns izgāzies. Savukārt vienā no pirmajām autobusu ekskursijām sanācis kārtīgi nomaldīties un iebraukt dubļos pie kādas fermas. Tā bijusi mācība rūpīgāk sagatavoties braucienam. “Šis darbs ir tāds – ja tev tas patīk, ja to dari no sirds, tad ar humoru vai radošu pieeju visām negaidītām situācijām risinājumu var atrast,” viņa uzsver.
Dzīvē klājies dažādi
“Atskatoties uz aizvadīto darba mūža posmu, jāatzīst, ka sev un bērniem veltītais laiks, protams, bija nepietiekams… Visi gadalaiki bija vienādi aizņemti, tai skaitā ziemas, kad jāgatavojas nākošajai sezonai, tūrisma izstādei “Balttour”. Daudz palīdzēja mamma, kura nāca pieskatīt bērnus, ziemās iekurināt krāsni, kamēr pati biju darbā, bet bērni skolā. Dzīvē ir bijuši gan priecīgi, gan arī smagi brīži, bet tikai pēc tiem var īsti novērtēt mieru un patiesās vērtības. Tādēļ mana lielākā bagātība ir bērni, tagad arī mazbērni – divi no mazajiem pašlaik mācās staigāt. Pēdējos gados rīkojam dzimtas salidojumus, arī izbraucienus, laivošanu… Ir prieks, ka maniem tuvākajiem viss ir labi. Neviens no malas jau nevar iemācīt, kā jābūt pareizi, un tie “puni” katram jāuzsit pašam. Kad pats esi labsirdīgs, tad gribas domāt, ka visi citi arī tādi būs. Tomēr ne vienmēr tā notiek. Neskatoties uz to, dzīvē ir bijuši fantastiski gaiši mirkļi, un tie dod spēku. Apkārt ir tik daudz skaistā, tai skaitā miglainie rīti Latvijas laukos, bet mans mīļākais gadalaiks ir rudens ar savām krāsām,” stāsta A. Binde
Dienas beigās pazūd
balss
“Ja darbu dara ar prieku un interesi, kas var būt grūti? Jā, bija problēmas – laika trūkums, ko veltīt tuviniekiem, dārza darbiem, mājai. Uzskatu, ka viens darbinieks pilsētas informācijas punktā ir nepietiekami. Nozīme ir arī atalgojumam, mobilitātei – lai nav jābalso mašīnas. Ejot laikam līdzi, nepieciešama mūsdienīgāka pieeja – labas svešvalodu un tehnoloģiju zināšanas, vēlamas prasmes projektu jomā. Biju uzņēmusies papildus pienākumus – gadatirgu rīkošanu, novada vēstures pētniecības palīgdarbus, bukletu veidošanu, reklamēju lielos Apes sporta pasākumus, donoru dienas, veidoju un rediģēju rakstus,” uzskaita Apes tūrisma guru, piebilstot, ka tas viss vairāk vai mazāk bijis saistīts ar Apes novada atpazīstamības veidošanu.
“Man ir grūti atteikt cilvēkiem, kuri lūdz palīdzēt, reizēm tam nākas upurēt savu brīvo laiku, kādreiz pat veselību, jo ir gadījies, ka dienas beigās pazudusi balss, no kāpšanas torņos sāp kājas vai darbam nācies ziedot pat nakts miegu”, šodien ar smaidu atceras Astra.
Strādāja darbu,
kas patīk
“Noteikti mans vislielākais ieguvums ir daudzie sastaptie sirsnīgie cilvēki un brīnišķīgās vietas, ko izdevies iepazīt ekskursijās, projektu pasākumos. Iegūti draugi, domubiedri abās robežas pusēs. Ar dažiem no tiem draudzība turpinās jau desmitiem gadu. Simtiem “neklātienes draugu” ir sociālajos portālos, kur vienmēr esmu centusies reklamēt visu interesanto, kas notiek ne vien Apē, bet arī plašā apkārtnē. Savukārt pieredzes apmaiņas braucieni un ekskursijas, “Balttour” un citas izstādes, tāpat mūsu iedzīvotāju pašu ieteiktie viedokļi snieguši iespēju realizēt jaunas idejas tūrisma nozarē. Daudz interesanta var pasmelties internetā, piemēram, tā atradām “kukaiņu māju”, ko ir iecere kopā ar skolēniem veidot Vaidavas dabas takā. Apes radošie iedzīvotāji arī paši īsteno savas ierosmes, jo vēlas skaistu vidi sev un saviem bērniem,” saka A. Binde.
Astra priecājas, ka ar viņas līdzdalību Apes gadatirgus kļuvis par plašāko Apes novada pasākumu, kas populārs arī Igaunijā. Priecājas, ka viņai trāpījusies laimīgā loze, jo strādājusi darbu, kas patīk. Ja neesot ko sapratusi, kolēģi vienmēr palīdzējuši ar padomu. Tāpat silda cilvēku pateiktais paldies pēc ekskursijām un citiem pasākumiem. Astra ir gandarīta, ja tūristi pēc mūsu puses apceļojuma piesakās uz jauniem maršrutiem. Viņa cenšas mierīgi, nesteidzīgi izvest grupas pa pierobežas objektiem. Viena no atsauksmēm, kas dzirdēta pēc brauciena, esot bijusi šāda: “Mēs nemaz nejutām, ka mūs kāds vadītu!”.
Brīvā laika
aizpildīšanai daudz ieceru
Viņa laikrakstam atklāj, ka lēmumu par darba attiecību pārtraukšanu ar Apes novada domi apdomājusi jau diez gan ilgi. “Sasummējās daudzi iemesli. Tas nebija vienas dienas lēmums. Nolēmu šādi mainīt dzīvi, kaut gan pēc dabas esmu diezgan konservatīva. Jāatzīst, vienlaikus ar brīvības sajūtu ir arī sāpīgi un skumji šķirties no ierastās darba vietas, kolēģiem. Bet klāt ir pelnītās atpūtas laiks… To veltīšu sev un tuviniekiem – arī 87 gadus vecajai mammai, kurai esmu daudz pateicības parādā, saviem mazbērniem, kuru man jau kupls pulciņš, mājai, dārzam. Kopā ar bērniem veidojam dzimtas koku, jāpieraksta atmiņas… Ieceru ir ļoti daudz!
Lai strādā jaunie, ar jauniem spēkiem un metodēm! Uzskatu, ka neviens darbā nav neaizstājams. Katram ir savi talanti, bet pieredzi var sakrāt tikai ar laiku. Jaunajam tūrisma darba speciālistam varu ieteikt – savs darbs ir jāmīl, jāiepazīst novads, jāprot runāt ar cilvēkiem. Jāreklamē viss labais, ar ko esam bagāti. Jālepojas!” uzsver A. Binde.
Pensiju sistēmu
uzskata par
netaisnīgu
Nenoliedzot cilvēku entuziasmu darbā, Astra uzskata, ka valstī šobrīd nav taisnīga pensijas vecuma palielināšana. “Daudzi vecāki, darbos aizņemti, nevar pietiekami veltīt laiku saviem bērniem – ļoti maziņus tos jau ved uz bērnudārziem un, pat kļūstot par vecvecākiem, nepagūst mazbērnus paauklēt, atslogot vecākus. Joprojām nākas strādāt, kaut spēki un veselība izsīkst, grūti tikt līdzi jaunajām laikmeta vēsmām, tehnoloģijām. Bet omīte, opītis ar savu dzīves pieredzi un mīļumu bērniem ir vajadzīgi no pašas mazotnes! Domāju, ka patiesi ciešu emocionālo saikni ar vecvecākiem bez šī tuvības sākumposma vēlāk ir grūti izveidot. Man laimējās – bija vecmāmiņa un viņas dotie padomi, dzīves gudrība atmiņā ir vēl tagad. Arī mana mamma daudz laba iemācīja maniem bērniem, kamēr pati biju darbā garas stundas,” saka A. Binde.
“Ja neatbrīvojas darba vietas jaunajiem speciālistiem, viņi ir spiesti doties darba meklējumos citur. Sanāk tāds kā vāveres ritenis. Visu cieņu, ja cilvēkam ir darba spars līdz 80 gadiem, bet tomēr vajag atpūsties. Cits sāpīgs jautājums ir pensiju apmērs – daudziem vienkāršiem darba darītājiem, kuri centīgi strādājuši visu mūžu, ir smieklīgi mazas pensijas,” ir sarūgtināta Astra.
Būs sastopama
citviet
Lai gan līdz ar jaunā gada iesākšanos Astra Binde vairs nebūs sastopama Apes tūrisma informācijas punktā, viņa no tūrisma nozares nepazudīs, jo turpinās vadīt ekskursijas grupām, bet nu jau privāti. Tāpat Astra neliegs telefoniskas konsultācijas par tūrisma jautājumiem. Vēl viņa turpinās vadīt arī tūrisma pulciņu Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā, piedalīsies tūrisma izstādē “Balttour 2019”, “Prāta laboratorijā”. Viņa neslēpj, ka interesanti darbi paši viņu sameklējot, taču tagad ir iespēja tos izvēlēties. Jau pieteiktas pirmās rezervācijas vasaras ekskursijām, ir piedāvājums lasīt lekcijas par tūrismu. Un tā nav nejaušība, jo Astras vērtības ir skatīties uz dzīvi pozitīvi un palīdzēt citiem, ja vien tas ir iespējams!
