Turpinājums. Pēteris Kučiks (LSDSP) ir pret alkohola tirdzniecības aizliegumu naktīs “līdz laikam, kad policija paziņos, ka vieglāk ir cīnīties pret “točkām” nekā ieviest kārtību pilsētā”.
(Sākums iepriekšējā laikraksta numurā)
Pēteris Kučiks (LSDSP) ir pret alkohola tirdzniecības aizliegumu naktīs “līdz laikam, kad policija paziņos, ka vieglāk ir cīnīties pret “točkām” nekā ieviest kārtību pilsētā”.
Viņa atzinumam piekrīt A.Melderis, bet iebilst: “Nevajag mest akmeni policijas dārziņā, jo likumdošana ir tāda, ka nevar tikt galā ar nelegāliem alkohola tirgotājiem.” Viņš domā, ka alkoholu vajadzētu atļaut pārdot cilvēkiem no 21, nevis 18 gadu vecuma. G.Bērziņš balsos “par”, kad valsts politika noteiks vienotu kārtību alkohola tirdzniecībā. “Anglijā pēc pulksten 23.00 nekur nevar iegādāties alkoholiskus dzērienus. Ja kāds mēģina tos pārdot, tad viņam ir jārēķinās, ka turpmāk nebūs izredžu nodarboties ar uzņēmējdarbību,” viņš norāda.
V.Zvejnieks atzīst, ka ir vērts iepazīt Balvu un Gulbenes rajonu ekonomikas policijas pieredzi. “Ja Alūksnes ekonomiskā policija trīs mēnešus strādās līdzīgā režīmā, tad būs atdeve un varēs balsot “pret” alkohola tirdzniecību naktī,” viņš ir pārliecināts.
Apšauba pašvaldības policijas vajadzību
Alūksnē pašvaldības policiju izveidoja, lai nodrošinātu domes normatīvo aktu ievērošanu un palīdzību sociālā dienesta darbiniekiem. “Tagad pašvaldības policija dara daudz ko tādu, kas tai nebūtu jādara. Tā palīdz valsts policijai,” secina A.Melderis. P.Kučiks domā, ka “pašvaldības policija drīzāk nav, nekā ir vajadzīga”, bet par to diskutēs jaunā domes sastāva deputāti. Arī A.Meirāns uzskata, ka tās “lietderības koeficients varētu būt lielāks”. “Lai ekonomētu līdzekļus, var atrast alternatīvu pašvaldības policijai,” viņš saka.
I.Šnikvalds domā, ka ekonomiski izdevīgi būtu apvienot valsts un pašvaldības policistu darbu. “Tad tas būs efektīvāks, jo apvienos abu dienestu rīcībā esošo informāciju un arī līdzekļus”, viņš uzskata. Tātad varētu ietaupīt daļu no 19 000 latu finansējuma pašvaldības policijai. J.Žīgurs atbalsta pašvaldības policijas vajadzību. Tomēr viņš vēlas tās darbu “ievirzīt tādā gultnē, kā to vadīja Guntars Treijs”.
“Valsts policijai ir vajadzīgs stimuls, ka tā nav vienīgā. Ja policijas pārvalde strādātu ideāli, tad nevajadzētu par šiem jautājumiem runāt,” uzskata J.Žīgurs.
V.Zvejnieks atzīst, ka pašvaldības policisti veic kontrolējošas un administratīvas funkcijas, ko valsts policija neuzņemsies.
“Esmu par to, lai samazina pašvaldības policijas darbinieku skaitu un līdz ar to finansējumu,” viņš uzsver. Līdzīgs viedoklis ir G.Bērziņam. Viņš pieļauj, ka ir nepieciešamas izmaiņas pašvaldības policijas darbā, tomēr tās pamatfunkcijas ir jāsaglabā. “Pašvaldības policisti brīdina iedzīvotājus un tikai atsevišķos gadījumos soda. Valsts policija neuzņemsies pašvaldības iekšējās kārtības noteikumu izpildes kontroli. Tā neķers klaiņojošus suņus un kaķus,” akcentē G.Bērziņš.
Nodrošinās pabalstus komunālmaksājumiem
Partiju programmās pašvaldības vēlēšanām ir tēzes, kas liekas apšaubāmas, ja nav skaidrības par iespējām tās realizēt. Diskusijā deputātu kandidāti skaidroja dažas no tām. Latvijas atdzimšanas partijas deputātā kandidāts I.Šnikvalds stāsta, kā iespējams “jaunajām ģimenēm piešķirt ilgtermiņa kredītus dzīvokļa vai mājas iegādei, studijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai (uz 25 gadiem ar divu līdz četru procentu likmi gadā”. “Tas būtu analoģiski kā studenti saņem kredītu mācībām. Ir vajadzīgs veidot valsts banku sistēmu, kas piešķir kredītu jaunajām ģimenēm ar nelielu procentu likmi,” norāda I.Šnikvalds. Viņš paredz Alūksnē izveidot 10 000 latu atbalsta fondu uzņēmējdarbības attīstībai, kas kredītu uzņēmējiem piešķirs, piemēram, ar noteikumu – iesaistīt ražošanā bezdarbniekus. Protams, kredīta ņēmējam būs vajadzīgas arī garantijas.
Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” programmā deputātu kandidāti apņemas nodrošināt, ka “maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem nepārsniegs 30 procentu no kopējā ģimenes ienākuma”. A.Melders uzskata, ka tas ir iespējams ar pabalstiem. LAP deputātu kandidāti savā programmā raksta, ka nedrīkst izlikt no dzīvokļiem, ja nav iespējams samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem no ģimenes neatkarīgu apstākļu dēļ – “ja valsts nenodrošina iztikas minimumu 90 latu mēnesī”. “Pilsētas domes budžetā ir vēl 20 000 latu, ko iespējams novirzīt sociālajai palīdzībai. Piemēram, nav nepieciešams kinoteātrim piešķirt tik lielu dotāciju,” ierosina I.Šnikvalds. Viņš domā, ka ir jāpiesaista uzņēmēju nauda.
Vajadzīga sadarbība un atbalsts
A.Meirāns apšauba uzņēmēju vēlmi sponsorēt iedzīvotāju vajadzības, jo “ir jābūt noteiktam līdzekļu apgrozījumam, lai saņemtu nodokļu atlaides”. “Ar pabalstiem nevar nodrošināt, ir jāattīsta uzņēmējdarbība,” viņš norāda. A.Melderis apgalvo, ka uzņēmēji ir gatavi ziedot. “Četras zāģētavas piekrīt bez atlīdzības atdot nomaļus. Tāpat šķeldu var izmantot apkurei, jo ražotāji to sadedzina,” akcentē A.Melderis. PCTVL deputātu kandidāti sola visiem pensionāriem un invalīdiem vienādu pabalstu malkas iegādei un komunāliem pakalpojumiem. “Tas ir sociālistisks princips, bet nevar šķirot pensionārus. Labāk lai katrs saņem kaut vai divus latus,” saka A.Melderis.
“Skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem jānodrošina bezmaksas ārsta apmeklējums, operācijas un ārstēšanās slimnīcā”, rakstīts LAP programmā. I.Šnikvalds skaidro, ka tādas iespējas var nodrošināt ar uzņēmējdarbības veicināšana. LZS programmā paredzēts atsevišķas sociālās palīdzības funkcijas deleģēt nevalstiskajām organizācijām. “Nevalstiskās organizācijas ir specializējušās un nav nepieciešams sociālās palīdzības darbiniekiem darīt to, ko tās jau veic. Labāk ir sadarboties ar tām,” secina G.Bērziņš. Tautas partija paredz izstrādāt “Ģimenes krīzes” palīdzības programmu. Sociālās palīdzības centra un Skolu psiholoģiskās palīdzības centra speciālisti šo darbu jau veic.
LSDSP un LDP programmas deputātu kandidāti apņemas “nepieļaut narkotiku ieplūšanu un izplatīšanu Alūksnē”. P.Kučiks skaidro, ka tas ir galvenokārt policistu un muitas darba lauks. “Pedagogiem un mediķiem ir jāveic izglītojošs un skaidrojošs darbs, par šo problēmu ir jāinformē sabiedrība,” atzīst P.Kučiks. LC programmā rakstīts, ka nepieļaus informācijas noplūdi pabalstu piešķiršanas sistēmā. J.Žīgurs ir pārliecināts, ka nav jāizdomā nekas jauns. “Pabalsti ir jāpiešķir sociālā dienesta speciālistiem, un viņi par to ir atbildīgi. Sabiedriskas komisijas locekļiem, deputātiem un revīzijas komisijai nav jāzina prasītāja problēmas,” viņš uzsver.
