Tikai 16 dienas ir līdz pašvaldību vēlēšanām. Vēlētāji var iepazīties ar deputātu kandidātu sarakstiem un programmām.
Tikai 16 dienas ir līdz pašvaldību vēlēšanām. Vēlētāji var iepazīties ar deputātu kandidātu sarakstiem un programmām.
“Tie ir katras partijas izraudzīti labākie pārstāvji, un programmu tēzēs ir viņu labākās domas,” atzīst Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Latvijas Demokrātiskās partijas deputāta kandidāte Līga Kaula Alūksnes pilsētas pašvaldības vēlēšanām. Deputātu kandidāti un vēlētāji apzinās, ka tikai nelielu daļu no programmās paredzētā realizēs.
Iepriekšējās Alūksnes pašvaldības vēlēšanās bija septiņi vēlētāju apvienību saraksti, bet domes sastāvu veidoja piecu sarakstu deputāti. “Tagad ir seši partiju deputātu kandidātu saraksti. Visos tajos ir pietiekami daudz spēcīgu kandidātu, kas droši vien tiks ievēlēti domē. Tas nozīmē, ka pilsētas pašvaldības deputātu sastāvs būs līdzīgs pašreizējam,” prognozē šā sasaukuma deputāts Ventis Mikuda. Partiju un deputātu kandidātu nostādnes sociālos jautājumos diskusijā izteica Pēteris Kučiks un Aleksandrs Meirāns (LSDSP un DP), Ingvars Šnikvalds (LAP), Jānis Žīgurs (LC), Ainars Melderis (PCTVL), Guntārs Bērziņš (LZS), Ieva Malteniece un Valdis Zvejnieks (TP).
Vairāk nekā puse ir maznodrošināti
Aptaujas un Alūksnes Sociālās palīdzības centra dati liecina, ka pilsētā palielinās maznodrošināto iedzīvotāju skaits. “26 procenti iedzīvotāju nerūpējas par veselību, jo nevar nodrošināt iztiku. Bet maznodrošināto iedzīvotāju skaits noteikti ir lielāks,” atzīst P.Kučiks. V.Zvejnieks domā, ka apmēram 500 cilvēkiem pilsētā ir nepieciešama sociāla palīdzība. I.Šnikvalds pieļauj, ka maznodrošināto skaitā var būt līdz 700 ģimeņu. “Kritērijs maznodrošināto iedzīvotāju noteikšanai var būt 60 latu vienam ģimenes loceklim. Kam tādu ienākumu nav, ir jāsaņem atbalsts ar pabalstu, ar nodarbinātību vai ar medicīnisko palīdzību,” viņš norāda.
J.Žīgurs piekrīt, ka apmēram tāds ir maznodrošināto iedzīvotāju skaits. “Tomēr tik augstu kritēriju nevar noteikt, jo “rokas ir par īsām”. Valsts ir apstiprinājusi krīzes iztikas minimumu – 28 lati vienam cilvēkam,” viņš uzsver. Pēc tā nosaka maznodrošināta iedzīvotāja statusu. A.Melderis domā, ka reģionos ir atšķirīga situācija un arī iedzīvotāju materiālais nodršinājums. Tāpēc nav pareizi, ka visiem ir viens kritērijs. Viņaprāt apmēram 40 procenti Alūksnes iedzīvotāju ir mazturīgi. Arī G.Bērziņš apšauba valsts noteiktā iztikas minimuma objektivitāti. “Ja vērtē pēc cilvēciskiem kritērijiem, tad ir jārunā par 70 procentiem iedzīvotāju, kas nespēj apmierināt savas vajadzības,” saka G.Bērziņš.
Alūksnes Sociālās palīdzības centra darbinieku informācija liecina, ka 52 procenti pilsētas iedzīvotāju ir maznodrošināti.
Palielina finansējumu sociāliem pabalstiem
Ceturtdien pilsētas domes ārkārtas sēdē deputāti apstiprināja budžetu šim gadam un nolēma piešķirt sociālajiem pabalstiem visu Sociālās palīdzības centra darbinieku prasīto summu – 41 520 latus. Tas nozīmē, ka šajā gadā pabalstiem ir par 11 351 latu vairāk nekā pagājušajā gadā.
P.Kučiks atzīst, ka prioritāte ir pabalsti veselības aprūpei. “Veselību nosaka arī apstākļi, kādos cilvēki dzīvo. Tāpēc jānodrošina iespējas pabarot bērnus, risināt sadzīves problēmas. Ārpus kārtas ir pabalsti nelaimes gadījumos. Bet komunālo maksājumu pabalsti piešķirami atkarībā no finansu iespējām,” viņš stāsta. I.Šnikvalds atbalsta domu, ka vissvarīgākais ir nodrošināt līdzekļus “dzīvības uzturēšanai”: pārtikai, medikamentiem un normāliem sadzīves apstākļiem. Arī V.Zvejnieks pirmajā vietā liek pabalstus ārstēšanās vajadzībām, taču tūliņ pēc tiem – rūpes par komunāliem maksājumiem.
J.Žīgurs uzskata, ka vispirms ir jāpalīdz bērniem. Viņiem ir jānodrošina ne tikai pārtika, bet arī izglītība. “Pārējie pabalstu veidi ir vienlīdz svarīgi, bet ir jālikvidē situācija, kad uz sociālās palīdzības centru iet kā pēc algas. Manuprāt, naudā vajadzētu maksāt tikai bēru un ārstniecības pabalstus,” viņš atzīst. A.Melderis secina, ka nevar vairāk vērības veltīt tikai veselībai, jo “viss ir viens komplekss”.
“Ir maksas medicīna, bet neviens valstī nedomā, vai cilvēki spēj par to maksāt. Prasa pabalstu veselības aprūpei, bet neviens nejautā, vai viņš ir paēdis,” akcentē A.Melderis. Viņš secina, ka no pašvaldības līdzekļiem maksā ārstiem, bet tie būtu vajadzīgi pašvaldības komunālajiem uzņēmumiem.
G.Bērziņš skaidro, ka pabalsti nevar apmierināt iedzīvotāju vajadzības. “Ir jādomā par komunālo maksājumu atlaidēm, ko sedz no pašvaldības budžeta, vai vismaz par ilglaicīgu pabalstu piešķiršanu,” viņš atzīst. Nepieciešams izveidot sociālo māju un sociālos dzīvokļus. Līdzekļi ir jāiegulda, piemēram, rehabililitācijas kabineta un medicīnas kabineta izveidei, lai tur saņemtu injekcijas bez maksas. Pašlaik dome finansē mājas aprūpi, un par to iedzīvotājiem ir maz jāmaksā.
Nebalso pret alkohola tirdzniecību naktīs
Ir pašvaldības, kas ar savu lēmumu aizliedz alkohola tirdzniecību naktīs. J.Žīgurs atturētos balsot par šādu lēmumu līdz brīdim, kad būs sakārtotas pilsētas robežas. “Ja tagad balsotu “par”, tad privilēģijas būtu benzīna uzpildes stacijām, kas atrodas uz pilsētas robežas, bet ir Alsviķu pagasta teritorijā,” viņš saka. I.Šnikvalds atturas arī tāpēc, ka Alūksnē ir daudz nelegālu tirdzniecības vietu, kur alkoholu var iegādāties jebkurā laikā. “Ar aizliegumu nevar atrisināt problēmu. Ir jācīnās pret “točkām”,” secina A.Meirāns.
(Nobeigums – nākamajā laikrakstā)
