Stalts, izskatīgs, inteliģents vīrietis, kas nav vienaldzīgs pret savu ārieni.
Stalts, izskatīgs, inteliģents vīrietis, kas nav vienaldzīgs pret savu ārieni. Tā ir pirmā doma, kas ienāk prātā, iepazīstoties ar Salvi Freimani. Sarunas gaitā kļūst skaidrs, kas ir šā cilvēka valdzinājuma pamatā. Viņa hobijs ir arī viņa darbs. Un ģimene to respektē, kaut arī Salvis trīs ceturtdaļas laika ir prom no mājām un viņam nekad nemēdz būt atvaļinājums. Atpūsties, būt kopā ar sievu un meitām jāspēj pa vidu saspringtajam darba ritmam.
“Savulaik man bija divi hobiji – motosports un makšķerēšana. Tā iznācis, ka laika gaitā viens no hobijiem kļuvis par pastāvīgu nodarbošanos. Man vienmēr paticis vērot sacensības motosportā,” stāsta SIA “Baltijas Kausa Fonds” direktors. Padomju gados viņš audzējis tulpes, ko daudzi sauca par lakstiem. Taču Salvis uzskata, ka skaistuma izpratne ir atkarīga no attieksmes, no dvēseles klātbūtnes. “Tulpe arī ir zieds! Motokross – skaists sporta veids. Man vienmēr, skatoties sacensības, skudriņas skrien pa ķermeni. Azarts, cīņa par milimetriem uz riska robežas un dažreiz arī tai pāri – to redz ikviens, kas no dabas ir aizrautīgs cilvēks. Tiem arī es strādāju,” uzsver viņš.
Viss sākās ar “Zelta zirgu”
Deviņdesmito gadu sākumā Salvja vadītā firma kļuva par Ķeguma mototrases “Zelta zirgs” saimnieci un tur viņš organizēja pirmo motokrosu savā dzīvē. “Tā nu ir – ja es kaut ko daru, tad nopietni. Un tas bija aktuāli. Es sāku darīt tieši to, kas man patīk. Turklāt – tā no sirds. Bija iespēja pietuvoties motokrosa virtuvei. Sāku praksē apgūt sacensību organizēšanas kvalitāti. Toreiz likās, ka varu paralēli naudu pelnīt citur (darbojoties biznesā) un ieguldīt motosporta attīstībā. Izrādījās, ka tā nevar. Jāizvēlas kaut kas viens,” stāsta Salvis.
Viņš vēlas oponēt tiem, kas šo darbu uzskata par “zelta dzīslu”. “Ja cilvēks nav slims (labā nozīmē) ar motosportu, tad – tas ir garām. Vai var taisīt no tā visa biznesu? Ja kāds man to saka, tad mans viedoklis ir viennozīmīgs. Vai nu šis cilvēks ir muļķis vai arī runā nepatiesību,” atklāti saka SIA “Baltijas Kausa Fonds” līderis.
Viņam ļoti svarīgi just, ka tas, ko dara, nav pretrunā ar sirdsapziņu. “Ja es būtu jutis, ka kaut kas ir nepareizi, tad droši vien nebūtu varējis tik ilgi izturēt. Tas, kas izdarīts līdz šim, ir mana un firmas vizītkarte. Motocentrs “Zelta zirgs” ir pasaules līmeņa objekts,” saka Salvis.
Izvēlējies sev pašu labāko
Salvim pašam vienmēr gribējies izmēģināt spēkus motokrosa trasē, taču nav bijis laika “sakārtot lietas tā, lai varētu sākt trenēties”. “Man arvien bijis sapnis reiz “Zelta zirga” trasē sarīkot veterānu mačus, kuros varbūt pat mēģinātu “ielikt” Mairim Levānam un citiem draugiem. Taču deviņdesmito gadu vidū skaidri sapratu, ka man par to ir jāaizmirst. Nevar vienlaikus dabūt gatavu visu. Vienmēr dzīvē no kaut kā ir jāatsakās. Kaut kā cita vārdā. Svarīgi saprast, kas ir tavas dzīves vērts. Tad vieglāk izvēlēties,” prāto sarunbiedrs un atzīst, ka motokrosu organizēšana un ģimene viņa dzīvē ir galvenais.
“Kopš man ir sieva un meitas, daudz kas mainījies arī manī pašā. Neteiksim, ka es neredzu sev apkārt skaistas sievietes. Es neesmu vecs un neesmu miris. Taču – laiks akmeņus mest, laiks salasīt. Var jau uztaisīt mēslus. Liekas, ka citi to nezinās. Bet cilvēks pats taču zina. Dievs to zina. Tīrības sajūta ir kaut kas daudz vērtīgāks,” saka Salvis. Pasaules izjūtu atklāsmē viņš pateicīgs savām meitiņām, kas nākušas pasaulē “kā Dieva dāvana”. “Meitas Zanītes piedzimšana mani mobilizēja. Ikdienas steigā bieži nepamanām, ka sākam dot sev atlaides. Zanīte man lika apstāties un izvērtēt ne vienu vien jautājumu. Tas nebija bez Dieva ziņas. Zani ar māsu Paulu šķir trīs gadu starpība, taču viņas ir kā dvīnes un pilnīgi atsitušās tēvā,” uzsver Salvis.
Viņam ir arī savs viedoklis par izglītību. Padomju gados, studējis Juridiskajā fakultātē un bijis teicamnieks, taču sapratis, ka tas nav domāts viņam. Karjera bez saistības ar Komunistisko partiju nebija iespējama. Tas radīja vilšanos. “Kad sāku darboties “Baltijas Kausa Fondā”, tad sapratu, ka te neko iemācīties nevar. Vai nu ir “iekšā” vai nav. Ja ir dotas spējas, tad tās darbojas arī bez augstākās izglītības. Problēmas ir. Taču es arī redzu, ko mēs vēlamies panākt vairākus gadus uz priekšu. Lai to realizētu, augstskolas diploms nav vajadzīgs. Skaidri zinu, ka man ir jāmācās valodas. Šobrīd varu kontaktēties ne tikai dzimtajā, bet arī krievu un vācu valodā. Noteikti vajadzētu arī angļu mēlē,” atzīst Salvis.
Gribēja apvērsumu organizēšanā
Kopš 1999.gada Salvja vadītā firma “Baltijas Kausa Fonds” nodarbojas tikai un vienīgi ar motokrosu organizēšanu. Viņš atceras, ka deviņdesmito gadu beigās, kad Latvijā bija jūtams ekonomiskais regress, daudzi motokrosu organizatori pārstāja rīkot sacensības. Iemesls bija vienkāršs – “tas prieks kļuva par dārgu”.
“Ieejas biļešu cenas nav augstas un nevar tādas būt, ņemot vērā reālo situāciju. Taču pasaules klases sportistu ierašanās izmaksas kaut kā ir jākompensē. Bez šiem sportistiem neiztikt! Jānodrošina sacensību organizatoriskā kvalitāte – pienācīgs balvu fonds, drošības pasākumi. To nevar bez naudas un bez atbalstītājiem,” saka Salvis. Latvijas motokrosu aprites reorganizācija kļuva par viņa profesionālās darbības jēgu. Viņa mērķis bija reanimēt un nostiprināt motokrosu konkurētspēju kultūras un sporta pasākumu apritē Latvijā. Salvis iesāka rīkot Baltijas kausa sacensības motokrosā 14 posmos.
Pagaidām skaitlis 13 ir laimīgs. Tieši tik daudz Latvijā ir vietu, kur iespējams kvalitatīvi noorganizēt sacensības motokrosā. Trīs trases – Ķegumā, Cēsīs un Limbažos – atbilst starptautiskā līmeņa sacensību rīkošanas prasībām. Salvim gribētos, lai šīs trases tiktu maksimāli noslogotas. Pagaidām tā nav.
“Kvalitatīvu pasākumu izmaksas Latvijas ierobežotajā tirgū ir milzīgas. Ir ieņēmumi no biļetēm un no sponsoriem – reklāmas devējiem. Samazināt biļešu cenas nevar. Skatītāji grib piedalīties, taču daudziem nav reālu iespēju. Mēs konsekventi ievērojam principu, ka invalīdi, pensionāri un bērni līdz 12 gadu vecumam motokrosus var apmeklēt bez maksas. Bet tāpēc jau pasākumu izmaksas nesamazinās. Vienmēr ir tā, ka ieņēmumi nesedz izmaksas, ir deficīts. Ir jāspēj to nosegt ar piesaistītajiem un sponsoru līdzekļiem. Un te nu nonākam pie akūtas nepieciešamības meklēt un atrast starptautiskus sponsorus Latvijas motokrosa attīstībai,” saka Salvis.
Sapnis – citu valstu iekarošana
Šovasar Salvis bieži brauc uz Pēterburgu, Pleskavu, lai tur tiktos ar kolēģiem. Ir cerība nākamgad nākt klajā ar jaunu projektu, izveidojot Austrumeiropas valstu līgu motokrosā. Līdzīgi kā tas jau ir basketbolā un hokejā.
“Jau tagad mūsu rīkotajās sacensībās piedalās tuvējo Austrumeiropas valstu sportisti. Bet tas vēl nav gluži tas, ko vēlamies. Strādājam, lai apvienotu Austrumeiropas valstu sportistu resursus konkrētā laikā, konkrētā vietā. Tas nozīmē arī sacensību koordināciju, lai vairāki pasākumi nedublētos. Tas nozīmē gluži citādu sportisko konkurenci. Mēs pulcinātu kopā labākos sportistus no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas dažādās sacensību norises vietās. Ja spēsim nodrošināt vajadzīgo prestižu, tad garantēts, ka mums pievienosies arī Somijas, Ukrainas un Zviedrijas sportisti,” saka “Baltijas Kausa Fonda” līderis.
Būtiski esot motokrosu apriti organizēt sasniedzamā attālumā. Lai sportisti spētu, atgriežoties mājās pēc vienām sacensībām, atgūties un mobilizēties nākamajām jau pēc nedēļas. “Tā ir trūkstošā niša starp nacionālo un Eiropas čempionātu,” uzsver Salvis.
Viņš priecājas par to, ka Pēterburgā esot iedalīta zeme mototrases izbūvei pilsētas teritorijā. Tas ir reāls panākums un ķīla auglīgai sadarbībai. Nākamgad pilsēta svinēs 300 gadu jubileju. Ir pašvaldības atbalsts un iestrādes, lai viena no svētku kulminācijām būtu sacensības motokrosā.
Bez jaunām vēsmām nevar
Ir jāeksperimentē, lai motosports būtu skatāms, lai visu laiku publikā saglabātos intriga. Nepietiek ar to, ka sacensībās piedalās patiešām paši labākie sportisti, kuru vārdus daudzina pasaulē. Jāmeklē jaunas, atraktīvas formas sacīkšu organizēšanā.
“Saprotams, ka sportistiem tas ir smagi, jo ne mirkli nedrīkst atslābināties. Sportista nejauša kļūda var būt liktenīga. Savukārt skatītājiem to visu vērot ir aizraujoši, tā ir bauda,” saka Salvis. Viņš atzīst, ka tie, kam motosports patiešām patīk, ir attapīgi skatītāji, ātri pamana visus jaunievedumus sacensību organizācijā. Izseko sportistu panākumiem un zaudējumiem un “piefiksē” arī visas tehniskās novitātes.
Gādā dāvanas skatītājiem
“Baltijas Kausa Fonds”, rīkojot sacensības motosportā, vienmēr gādā par pārsteigumiem skatītājiem. Ikviens pasākuma apmeklētājs, kas iegādājies ieejas biļeti, var piedalīties prognožu spēlē. Uzdevums ir vienkāršs. Skatītājam jāmin, kurš no motosportistiem sacensībās kļūs par uzvarētāju visu superbraucienu kopvērtējumā. Tie skatītāji, kuru prognozes piepildīsies, piedalīsies loterijā un pretendēs uz vērtīgām balvām – mobilajiem telefoniem, žurnālu abonementiem, alu, saldējumu un citām jaukām lietām. Daži laimīgie saņems brīvbiļetes uz citām sacensībām. Tā patiešām ir lieliska izdevība.
Salvis uzsver, ka skatītāji viņam kā sacensību rīkotājam ir ļoti svarīgi. “Atsaucība, līdzjutēju entuziasms, tas, kā cilvēki saprot motosportu – bez tā nevar. Būtiska arī mediķu, policijas, ugunsdzēsēju attieksme pret notiekošo. Līdz šim mūsu sadarbība bijusi veiksmīga,” saka viņš. Un tomēr pati galvenā dāvana skatītājiem ir sacensību organizatoru attieksme, gādājot par drošību.
“Kādreiz esmu saņēmis pārmetumus par to, ka pārlieku rūpējamies par skatītāju drošību. Ne visiem patika iežogojumi, likumsargu klātbūtne un prasības ievērot noteiktu kārtību sacensību laikā. Tomēr izrādās, ka tam visam ir būtiska nozīmē. Daudzi to pirmoreiz saprata, kad tika piedzīvota traģēdija autokrosa sacensību laikā Rāceņu trasē Madonas rajonā. Tad gan ne viens vien, kas agrāk bija “metis akmeņus” uz mūsu pusi, sacīja, ka man tomēr bijusi taisnība,” saka Salvis. Būtiska esot arī skatītāju attieksme, tas, vai viņi ievēro sacensību rīkotāju prasības. Tas ir arī savstarpējās cieņas jautājums.
Īsi pirms negadījuma autokrosā Rāceņu trasē “Baltijas Kausa Fonds” tur rīkojis sacensības motokrosā. “Bija nepatīkami sadarboties ar trases saimniekiem. Tagad domāju, ka nelaime bija likumsakarīga,” pārspriež Salvis.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Salvis Freimanis.
Vecums: 41 gads (dzimis Jaunavas zodiakā).
Izglītība: vidējā, nav pabeigtas juridiskās studijas, kur bija teicamnieks.
Nodarbošanās: 1992.gadā dibinātās SIA “Batijas Kausa Fonds” līderis.
Ģimenes stāvoklis: precējies – sieva Dina , meitas Zane (četri gadi) un Paula (gadu veca).
