Latvijā pirmajās 24 stundu MTB velosipēdu sacensībās “Velo Lemāna 2003”, kas nedēļas nogalē risinājās Smiltenes puses mežos pie Niedrāja ezera un Pārkalnēm, 2.vietu 36 komandu konkurencē izcīnīja “Trakie no Alūksnes”.
Latvijā pirmajās 24 stundu MTB velosipēdu sacensībās “Velo Lemāna 2003”, kas nedēļas nogalē risinājās Smiltenes puses mežos pie Niedrāja ezera un Pārkalnēm, 2.vietu 36 komandu konkurencē izcīnīja “Trakie no Alūksnes” – alūksnieši Edgars Krūmiņš un Oskars Podziņš. Viņu rezultāts – 27 apļi
(459 kilometri).
“Rezultāts varēja būt vēl labāks. Komandas nosaukumu “Trakie no Alūksnes” izvēlējāmies, lai gūtu uzvaru un pārējie dalībnieki zinātu, ka no mums ir “jābaidās”. Šī bija pirmā reize, kad piedalījāmies diennakts velosacensībās. Uz to mūs pamudināja Oskara tētis Andris Umurs, kas pērn startēja veloorientēšanās sacensībās “Eži”,” stāsta E.Krūmiņš.
“Velo Lemāna” būtība ir 24 stundas bez pārtraukuma riņķot pa 17 kilometrus garu, apļveida marķētu distanci. Šoreiz tā vijās apkārt Niedrāja ezeram (arī pa stāvajām Pārkalnu stigām). Komandā ir divi dalībnieki. Uzvar komanda, kas 24 stundās veikusi visvairāk apļu. “Velo Lemāna” dalībnieki distanci veica no sestdienas, 30.augusta, pulksten 12.00 līdz svētdienas, 31.augusta, pulksten 12.00.
“No sestdienas pulksten 20.00 līdz svētdienas pulksten 8.00 bijām līderi, bet tad mūs diemžēl apsteidza komandas “Fotolukss” dalībnieki Jānis Rezins un Ģirts Kalniņš, kas uzvarēja, veicot par vienu apli vairāk nekā mēs. Ik pa laikam gadījās kāda liksta, jo trase nebija viegla. Sacensību laiku lija diezgan spēcīgs lietus, tādēļ bieži gadījās iekrist kādā dziļākā peļķē vai dubļos. Es nobraucu 238 kilometrus (14 apļus), bet Oskars – 221 kilometru (13 apļus). Dalībnieki paši varēja izlemt, cik bieži trasē mainās. Mēs ar Oskaru mainījāmies ik pēc apļa, tādēļ katrs varēja stundu atpūsties, jo pēc tam atkal bija jābrauc,” norāda E. Krūmiņš.
Viņš neiesaka nevienam piedalīties diennakts velosacensībās, jo tas ir grūti. “Man visas 24 stundas pagāja pēc viena scenārija: nobraucu savu apli, iekāpu mikroautobusā apsildīties un ieēst, gāju ārā gaidīt, lai pieņemtu maiņu no Oskara. Tā kā laiks bija vēss un lietains, izejot ārā, sāka salt, bet, uzsākot braukt, uzreiz samirku, jo lija un bija jābrauc pa peļķēm. Otrreiz es tādās sacensībās negribētu piedalīties. Tas ir nedaudz par traku,” secina E.Krūmiņš. Arī Oskars šādās sacensībās otrreiz negribētu piedalīties. “Manuprāt, organizatoriskā puse tajās nebija pārdomāta. Trase bija nepiemērota 24 stundu velobraucienam – dubļaina un kalnaina. Tās nebija vieglas sacīkstes,” vērtē O. Podziņš.
No Alūksnes rajona “Velo Lemāna” piedalījās vēl viena Alūksnes komanda – Andris Umurs un Agnis Matisāns. Viņiem diemžēl tik labi neveicās, jo A. Umurs krītot guva pleca traumu, tādēļ no sacensībām izstājās.
“”Cepuri nost” mūsu velomehāniķim Gunāram Rozenbergam. Viņš 24 stundas bez pārtraukuma ārā, lietū tīrīja un laboja mūsu velosipēdus. Kad trasē brauca arī Andris un Agnis, tad pēc katra etapa Gunāram vajadzēja salabot divus velosipēdus. Tāpat arī pavāriem Artūram Melecim un Andim Dobelniekam, kas gādāja par mūsu vēderiem,” saka E. Krūmiņš.
Jaunieši – Oskars un Edgars – arī ikdienā ir saistīti ar sportu. Abi Alūksnē trenējas riteņbraukšanā pie trenera Igora Krasta, Edgars trīs, bet Oskars – divus gadus.
“Tas ir interesanti, jo tādējādi var ceļot pa Latviju, piedalīties šoseju un baiku (kalnu divriteņu) sacensībās.
Šogad “Montevit” baiku sacensībās pēc piecām aizvadītām kārtām kopvērtējumā junioru grupā esmu otrais, bet vēl atlikusi viena kārta. Piedalāmies arī kalnu velosipēdistu sacensībās Alūksnes rajonā un gūstam labus rezultātus,” saka E. Krūmiņš.
