Šķiet, nu jau lielā pasaules uzmanība ap popmūzikas karaļa Maikla Džeksona nāvi ir mazliet noplakusi, tomēr šai personībai un ar viņu saistītajiem cilvēkiem plašsaziņas līdzekļi, sabiedrība, fani turpinās sekot vēl ilgi. Mūzikas eksperti ir prognozējuši, ka tagad tikai sāksies M.Džeksona otrais slavas vilnis, jo viņa radītā mūzika un viņš pats kā personība būs mūžīgi. Viņš daudz sasniedza, esot liels mūzikas fanāts – fanātisms, mīlestība uz mūziku, mērķtiecība un neatlaidība viņu pavadīja katru dienu jau no agras bērnības.
Iespējams, tas bija fanātisms, iespējams – vēlme sevi pierādīt, tomēr abos gadījumos tas cilvēcei ir atstājis apbrīnojami daudz labas mūzikas, kas nav vienkārša mūzika, bet leģendāra – tāda, kas liek uz brīdi apstāties un tiešām ieklausīties. Šī pretrunīgi vērtētā personība spēja vienot rases, reliģijas un dažādas paaudzes, laužot daudzus stereotipus un pieņēmumus, izraisot revolūciju popmūzikā. Tiesas prāvās par pedofīliju M.Džeksons tika attaisnots un pieļauju, ka uz pasaules ir ļoti maz cilvēku, kuri zina, kā bija patiesībā, jo – tos, kuriem ir talants, sasniegumi, vienmēr daudzi apskauž un grib kaitēt.
Lielā uzmanība notikumam par popmūzikas karaļa nāvi raisīja pārdomas, kādi padarītie darbi, sasniegumi, devums cilvēcei paliek pēc cilvēka, kad šajā pasaulē viņam lemts dzīvi pārtraukt. Protams, salīdzināt vienkāršu cilvēku ar mūziķi M.Džeksonu nav iespējams, tomēr aiz katra no mums kaut kas paliks. Kādu sabiedrība atminēsies mazāk, kādu – ilgāk, bet vienmēr uz pasaules būs personības, kuras atminēsies arī pēc gadu simtiem. Visi nevar būt mūziķi un radīt tādu brīnumu kā mūzika, jo katram no mums šajā pasaulē ir sava sūtība, bet jau tagad mums katram ir iespēja izvērtēt, ko mēs gribam aiz sevis atstāt – tikai materiālas vērtības vai kaut ko vairāk.
