Nepieciešamība atbrīvoties no negatīvām emocijām un stresa ir objektīva. Jautājums tikai – kas katram individuāli šo atbrīvošanos var sniegt.
Nepieciešamība atbrīvoties no negatīvām emocijām un stresa ir objektīva. Jautājums tikai – kas katram individuāli šo atbrīvošanos var sniegt. Dejā, tāpat kā citos izklaides veidos, ir dažādi izpausmes veidi.
Džezdeja ir radusies uz melnādaino afrikāņu dejas pamatiem. Afrikāņu dejas virzieni un stili ir dažādi. Par džezdejas kā atsevišķas deju formas attīstību var runāt, sākot ar laiku, kad āfrikāņu deja piemērojās un pārveidojās, nonākot saskarsmē ar citu kultūru, piemērojoties tā laika mūzikas stilam.
No 1917.līdz 1930.gadam notiek džeza dejas “dzimšana” – to dēvē par “melno renesansi”. Tas notiek vienlaikus ar melnādaino muzikālās komēdijas dzimšanu.
No slavenākajiem nēģeru dejas izpildītājiem var minēt dejotāju Josefīni Bekeri no Luiziānas, kuru sauc arī par “melno pērli” un “melno poēziju”. J.Bekere uz Eiropu atveda čarlstonu. No 1931.līdz 1940. gadam melnādaino deja līdz ar viņu mūziku ieviesās arī balles dejās.
Rada profesionālu džezbaletu
No 1940.līdz 1960.gadam džezdeju sāk izpildīt arī gaišās ādas krāsas cilvēki. Notiek džezdejas un klasiskā baleta sintēze, apvienojoties klasiskā baleta tehnikai ar džezdejas elementiem. Vienlaikus attīstās arī “tīrā” melnādaino deja. No austrumu dejas modernā džezdeja pārņem “Sundari motionen” (indiešu galvas un citu ķermeņa daļu izolētās kustības). Vienlaikus pastāv vairāki dejas apguves veidi. Modernajā džeza dejā akrobātikas elementus ievieš džezdejotājs Luidži, kura dejas izglītības pamatā ir klasiskais balets. Luidži sešus mēnešus ir bijis paralizēts, bet kustību spēju ir pilnīgi atjaunojis ar džeza dejas izolācijas kustību tehnikas palīdzību. Luidži ir viens no deju pedagogiem, kas sintezē “melno deju” un klasisko baletu, radot profesionālu džezbaletu. No džeza un modernās dejas pionieriem minami dejotāji un pedagogi Ruta Valtone, Marta Grēma, Giardano, kam 1966. gadā tiek izdota grāmata “Džeza dejas”.
Džeza deja aktivizē ķermeni
20.gadsimta sešdesmitajos gados radās arī jauna vingrošanas forma – džeza vingrošana. 1966.gadā Monika Bekmane izdod grāmatu “Džeza vingrošana”. To trīs reizes izdeva zviedru valodā, bet 1971.gadā – vācu valodā. Šī agrā džeza vingrošana bija pilnīgi orientēta uz sintēzi ar amerikāņu džezu, bet tam pamatā bija klasiskā tehnika. No “melnā džeza” dejas džeza vingrošanu pārņēmusi vienīgi “isolation” – galvas, plecu, gurnu kustības, bet kāju pozīcijas un kustības sakņojas klasiskajā baletā. Septiņdesmitajos gados džeza vingrošana balstījās uz souldeju, bet “isolation” kustības palika kā vingrinājumi ķermeņa attīstībai. Kļuva skaidrs, ka džeza deja aktivizē ķermeņa daļas, kas tradicionālajā vingrošanā netiek izmantots. Souldejā meklēja tēlu, tā tika aktivizēta un kļuva par jaunās vingrošanas bāzi. Jaunie vingrošanas skolotāji nāca no “beat – soul” dejas un kļuva par jaunās džeza dejas skolotājiem. Džezvingrošanā var būt kustību elementi no citiem kustību stiliem, bet mūzika balstās tikai uz afroamerikāņu mūzikas stilu. Mūsdienās tas laika gaitā ir nonācis līdz rikbaletam un rokvingrošanai – balstoties uz dinamisko rokmūziku. Modernā deja un vingrošana raksturojama ar daudziem virzieniem, stiliem, pasniegšanas metodēm un pedagoga individuālo izteiksmes veidu.
Latvijas Mākslas medicīnas asociācijas Alūksnes kluba telpās Alūksnē, Dzirnavu ielā 7 (kādreizējā VEF teritorijā), konferenču zālē gaidīsim dalībniekus džezvingrošanā (modernā sieviešu vingrošana) 4.oktobrī no pulksten 12.00 līdz 14.00 visa vecuma grupās; raksturdeju (spāņu un Latīņamerikas) un akrobātiskā rokenrola grupās.
Nodarbību laikā paredzēts iestudēt koncertprogrammu. Nodarbības notiks otrdienās un ceturtdienās.
Interesenti var pieteikties pa tālruni 9392099.
